46. pants
Notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums

Notiesājošs spriedums nav izpildāms, ja tas, skaitot no dienas, kad tas stājies likumīgā spēkā, nav izpildīts šādos termiņos:

1) trīs gados — ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai sods, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu;

2) piecos gados — ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;

3) desmit gados — ja piespriests smagāks sods nekā brīvības atņemšana uz pieciem gadiem.

Noilgums tiek pārtraukts, ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai līdz noilguma termiņu notecēšanai izdara jaunu noziegumu, par kuru tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, nometinājumu vai izsūtījumu uz laiku, ne mazāku par trim gadiem. Ja izdarīts jauns noziegums, noilgumu sāk skaitīt no tā izdarīšanas brīža, bet, ja notiesātais izvairījies no soda izciešanas, — no tā brīža, kad viņš ierodas izciest sodu, vai no brīža, kad notiesātais, kas ir slēpies, tiek aizturēts. Tomēr notiesājošais kriminālspriedums nav izpildāms, ja no tā taisīšanas laika pagājuši piecpadsmit gadi un noilgumu nav pārtraucis jauns noziegums.

Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kurai piespriests nāves sods, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sods tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu.

Noilgums nav piemērojams personai, kurai piespriests mūža ieslodzījums un izraidīšana no valsts.

59

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.)