55. pants
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana garā slimām personām

Personām, kuras izdarījušas sabiedriski bīstamu nodarījumu, būdamas nepieskaitāmības stāvoklī, vai izdarījušas šādu nodarījumu, būdamas pieskaitāmības stāvoklī, bet pirms sprieduma taisīšanas vai soda izciešanas laikā saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, tiesa var piemērot šādus medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, kurus realizē veselības aizsardzības orgānu ārstniecības iestādes:

1) ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā parastai novērošanai;

2) ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā pastiprinātai novērošanai;

3) ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā stingrai novērošanai.

Tiesa, atzinusi par nepieciešamu piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, izraugās to atkarībā no tā, ar kādu gara slimību attiecīgā persona saslimusi un kāds ir šās personas izdarītā nodarījuma raksturs un sabiedriskās bīstamības pakāpe.

Ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā parastai novērošanai tiesa var piemērot garā slimajam, kurš pēc psihiskā stāvokļa un izdarītā sabiedriski bīstamā nodarījuma rakstura jātur slimnīcā un jāārstē piespiedu kārtā.

Ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā pastiprinātai novērošanai tiesa var piemērot garā slimajam, kurš izdarījis sabiedriski bīstamu nodarījumu, kas nav saistīts ar pilsoņu dzīvības apdraudēšanu, un pēc psihiskā stāvokļa nerada draudus apkārtējiem, bet kurš jātur slimnīcā un jāārstē pastiprinātas novērošanas apstākļos.

Ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā stingrai novērošanai tiesa var piemērot garā slimajam, kurš pēc psihiskā stāvokļa un izdarītā sabiedriski bīstamā nodarījuma rakstura ir sevišķi bīstams sabiedrībai, jātur slimnīcā un jāārstē stingras novērošanas apstākļos.

Personas, kas ievietotas psihiatriskajās slimnīcās pastiprinātai vai stingrai novērošanai, tiek turētas apstākļos, kas izslēdz tām iespēju izdarīt jaunu sabiedriski bīstamu nodarījumu.

Personai, kura pēc nozieguma izdarīšanas vai soda izciešanas laikā saslimusi ar gara slimību, kas tai atņēmusi iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, pēc izveseļošanās tiesa var piespriest sodu, ja nav notecējuši noilguma termiņi vai nav citu pamatu tās atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda.

Ja šādai personai pēc izveseļošanās piemēro sodu, tad laiks, kurā piemēroti medicīniskā rakstura piespiedu līdzekļi, ieskaitāms soda laikā.

73

(AP Prezidija 29.01.1988. dekrēta redakcijā)