Vairogs106. pants
Pienākums izskaidrot un nodrošināt lietas dalībniekiem viņu tiesības
Tiesai, prokuroram un izziņas izdarītājam jāizskaidro lietas dalībniekiem viņu tiesības un jānodrošina iespēja šīs tiesības izlietot.
Ja ir pietiekamas ziņas, kas liecina par to, ka cietušajam, lieciniekam vai citām personām, kas piedalās lietā, kā arī viņu ģimenes locekļiem vai citām viņiem tuvām personām tiek izteikti draudi izdarīt slepkavību, pielietot vardarbību, iznīcināt vai sabojāt mantu vai tiek draudēts ar citu pretlikumīgu darbību izdarīšanu, viņi ir tiesīgi lūgt nodrošināt viņu personas, tiesību un likumisko interešu aizsardzību, bet izziņas izdarītājam, prokuroram un tiesai atkarībā no konkrētajiem lietas apstākļiem un draudu rakstura jāpielieto šā kodeksa 17., 85., 109., 111., 130., 166., 176.1, 208.1, 210., 268. un 280.pantā, kā arī devītajā A nodaļā paredzētie līdzekļi, lai aizsargātu šo personu dzīvību, veselību, godu, cieņu un mantu, kā arī lai noskaidrotu vainīgos un sauktu viņus pie atbildības. Bez tam, ja ir nepieciešams, izziņas iestādei pēc savas iniciatīvas ir tiesības nodrošināt, bet pēc prokurora vai tiesas uzdevuma tai jānodrošina minēto personu aizsardzība ar citiem līdzekļiem, kas nav pretrunā ar likumu.
135
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.1991., 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)
106.1 pants. Izziņas iestāžu, prokuratūras un tiesas pienākums izskaidrot personai tiesības uz to zaudējumu atlīdzināšanu, kas tai nodarīti nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā
Izbeidzot krimināllietu tādēļ, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, ka nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva, vai tādēļ, ka personas piedalīšanās noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nav pierādīta, kā arī taisot attaisnojošu spriedumu, izziņas iestāžu, prokuratūras un tiesas pienākums ir izskaidrot personai kārtību, kādā tā var atjaunot savas aizskartās tiesības un saņemt atlīdzību par tai nodarītajiem zaudējumiem.
Zaudējumu atlīdzināšanas noteikumus un kārtību nosaka īpašs likums.
136
(28.05.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)
Devītā A nodaļa
Krimināllietā liecinošo personu speciālā procesuālā aizsardzība(Nodaļa 12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1997.)
106.2 pants. Personas, kurām ir tiesības uz speciālo procesuālo aizsardzību
Tiesības uz speciālo procesuālo aizsardzību ir cietušajam, lieciniekam, aizdomās turētajam, apsūdzētajam, tiesājamajam un notiesātajam, kas liecina krimināllietās par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, un personām, kuru apdraudējums var ietekmēt speciāli procesuāli aizsargājamo.
137
(09.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2000.)
106.3 pants. Speciālās procesuālās aizsardzības pamats un iemesls
Šā kodeksa 106.2 pantā minēto personu speciālā procesuālā aizsardzība nosakāma, ja sakarā ar šo personu sniegtajām liecībām ir noticis reāls to dzīvības, veselības, mantas vai likumīgo interešu apdraudējums, izteikti šādi draudi vai arī ir pietiekams pamats domāt, ka apdraudējums var notikt.
Pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai ir 106.2 pantā minētās personas rakstveida iesniegums.
138
(12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1997.)
106.4 pants. Personas atzīšana par speciāli procesuāli aizsargājamu
Ja tiek konstatēti šā kodeksa 106.3 pantā minētie apstākļi, pēc procesa virzītāja rakstveida ierosinājuma ģenerālprokurors, iepazinies ar materiāliem un uzklausījis apdraudēto personu, pieņem motivētu lēmumu atzīt šo personu par speciāli procesuāli aizsargājamu.
Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums netiek pievienots krimināllietai, bet tai tiek pievienota uzziņa par šāda lēmuma pieņemšanu.
Ja procesa gaitā rodas nepieciešamība piemērot šā kodeksa 106.6 pantā paredzētos speciālās procesuālās aizsardzības pasākumus, lai slēptu personas identitātes datus, visi krimināllietā iepriekš sastādītie dokumenti, kuros ir fiksēti šīs personas identitātes dati, tiek pārrakstīti, mainot tikai personas identitātes datus, kā to paredz lēmums. Dokumentu oriģināli tiek izņemti no lietas un turpmāk glabājami kopā ar lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības piemērošanu šai personai, un ar tiem var iepazīties tikai procesa virzītāji šai lietā un ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors.
139
(12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1997.)
106.5 pants. Procesa virzītāja pienākums veikt speciālās procesuālās aizsardzības pasākumus
Veicot speciālo procesuālo aizsardzību, procesa virzītājs:
1) nodrošina, lai aizsargājamās personas identitātes dati netiktu izpausti un fiksēti krimināllietas materiālos;
2) izdara pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas darbības šā kodeksa 106.7 pantā noteiktajā kārtībā;
3) šā kodeksa 131.panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā ar ģenerālprokurora piekrišanu lietu par apsūdzēto, kuram noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, var izdalīt atsevišķā lietvedībā;
4) var uzdot operatīvās darbības subjektiem veikt nepieciešamos Operatīvās darbības likumā paredzētos un citus aizsardzības pasākumus;
5) neizmanto aizsargājamās personas liecību kā pierādījumu krimināllietā, ja šajā pantā paredzētie pasākumi nevar garantēt tās drošību.
Lietas, kurās liecina aizsargājamās personas, izskatāmas slēgtā tiesas sēdē.
Šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus procesa virzītājs izvēlas un veic atkarībā no lietas konkrētajiem apstākļiem šā kodeksa 106.6 -106.9 pantā noteiktajā kārtībā.
140
(12.06.1997. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 15.02.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2001.)
106.6 pants. Aizsargājamās personas identitātes datu neizpaušana
Lai nodrošinātu aizsargājamās personas identitātes datu neizpaušanu, visos krimināllietas dokumentos (protokolos, lēmumos, ekspertu un speciālistu atzinumos, apsūdzības rakstā, tā pielikumos, spriedumā u.c.) šīs personas identitātes dati tiek aizstāti ar pseidonīmu un tās iestādes nosaukumu un telefona (faksa) numuru, ar kuras starpniecību aizsargājamo personu var uzaicināt uz pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesu.
141
(12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1997.)
106.7 pants. Īpaši noteikumi procesuālo darbību veikšanai ar aizsargājamo personu
Lai izslēgtu iespēju identificēt aizsargājamo personu un garantētu tās drošību, papildus šā kodeksa attiecīgajos pantos paredzētajiem vispārīgajiem noteikumiem var piemērot šādus īpašus noteikumus:
1) rodoties nepieciešamībai novērst pretrunas divu agrāk nopratinātu personu liecībās, ja viena no šīm personām ir procesuāli aizsargājama, tās var nopratināt vienlaicīgi, izmantojot tādus tehniskos līdzekļus, kas neļauj identificēt aizsargājamo;
2) pratināšanā tiesas sēdē procesa virzītājs vai aizsargājamās personas pārstāvis (ja tāds ir) noraida jautājumus, atbildes uz kuriem var radīt iespēju identificēt aizsargājamo personu, bet aizsargājamai personai ir tiesības neatbildēt uz šādiem jautājumiem;
3) uzrādīšanu atpazīšanai aizsargājamai personai izdara, ievērojot šā kodeksa 166.panta otrajā daļā paredzēto kārtību;
4) tiesa var pratināt aizsargājamo personu apspriežu istabā vai citā telpā, izmantojot tehniskos līdzekļus un nodrošinot, lai pārējie procesa dalībnieki dzirdētu uzdotos jautājumus un pratināmā atbildes, kā arī varētu uzdot viņam jautājumus;
5) tiesa var pratināt aizsargājamo personu, kura neatrodas tiesas ēkā, izmantojot tehniskos līdzekļus un nodrošinot, lai procesa dalībniekiem tā būtu redzama, būtu iespēja uzdot tai jautājumus un dzirdēt atbildes uz tiem;
6) ja attiecībā uz aizsargājamo personu ir jāievēro šā kodeksa 106.6 panta noteikumi (šīs personas identitāte netiek izpausta), pratinot to šā panta 5. un 6.punktā noteiktajā kārtībā, var radīt vizuālus vai akustiskus traucējumus, lai neļautu pārējiem procesa dalībniekiem identificēt šo personu;
7) ja aizsargājamā persona, kura neatrodas tiesas ēkā, tiek pratināta, izmantojot tehniskos līdzekļus, kopā ar pratināmo jābūt speciālistam - par pasu izsniegšanu atbildīgās institūcijas amatpersonai, kura pārbauda un apliecina pratināmā identitāti.
142
(12.06.1997. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)
106.8 pants. Aizsargājamās personas liecību neizmantošana
Ja visi šā kodeksa 106.5 pantā paredzētie pasākumi konkrētajā situācijā nevar garantēt aizsargājamās personas drošību, pēc procesa virzītāja ierosinājuma ģenerālprokurors pieņem motivētu lēmumu neizmantot tās liecības kā pierādījumus krimināllietā.
Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā visi aizsargājamās personas pratināšanas protokoli un citu ar šo personu izdarīto izmeklēšanas darbību protokoli, kuros fiksētās informācijas dēļ tā var tikt apdraudēta, no krimināllietas izņemami un turpmāk glabājami kopā ar 106.4 pantā paredzēto lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības piemērošanu šai personai, un ar tiem var iepazīties tikai procesa virzītāji šai lietā un ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors.
143
(12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1997.)
106.9 pants. Speciāli procesuāli aizsargājamās personas tiesības
Aizsargājamajai personai ir tiesības jebkurā laikā atteikties no aizsardzības, kā arī pieaicināt pārstāvi - advokātu, kuram ir tiesības pārstāvēt aizsargājamās personas intereses, kopā ar to piedalīties pirmstiesas izmeklēšanas darbībās, iztiesāšanā, apelācijas un kasācijas instances tiesās, pieteikt noraidījumus, iesniegt lūgumus un sūdzības.
Aizsargājamajai personai ir tiesības pieprasīt, lai tiek atlīdzināts sakarā ar aizsardzību vai tās nepietiekamību dzīvībai vai veselībai nodarītais kaitējums.
144
(09.12.1999. likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 05.01.2000.)
106.10 pants. Personas speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšanās
Personas speciālā procesuālā aizsardzība tiek izbeigta ar ģenerālprokurora lēmumu, ja ir zudusi apdraudējuma iespēja, tās pamats, pati aizsargājamā persona atteikusies no speciālās procesuālās aizsardzības vai ar savu rīcību padarījusi to neiespējamu.
145
(12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1997.)
TREŠĀ SADAĻA
KRIMINĀLLIETAS IEROSINĀŠANA UN PIRMSTIESAS IZMEKLĒŠANA(Sadaļas nosaukums 22.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.)
Desmitā nodaļa
Krimināllietas ierosināšana