111. pants
Krimināllietas ierosināšana pēc cietušā sūdzības

1) Krimināllietas par Krimināllikuma 159.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nevar ierosināt citādi kā tikai pēc cietušās sūdzības. Šādas lietas nevar izbeigt sakarā ar cietušās izlīgumu ar apsūdzēto, un tiesvedība šais lietās noris vispārējā kārtībā.

Ja šādās lietās cietusī sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj izlietot savu tiesību uz aizstāvību, prokurors var ierosināt krimināllietu arī bez cietušā sūdzības.

2) Krimināllietas par Krimināllikuma 130., 156., 157. un 158.pantā paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem nevar ierosināt citādi kā tikai pēc cietušā vai viņa pārstāvja sūdzības.

Lai ierosinātu tādu lietu, cietušais vai viņa pārstāvis sūdzību iesniedz rajona (pilsētas) tiesai, un lietu ierosina tiesnesis ar savu lēmumu.

3) Ja šā panta 2.punktā minētajos noziedzīgajos nodarījumos cietušais, atrazdamies bezpalīdzības stāvoklī, būdams atkarībā no apsūdzētā vai citu iemeslu dēļ pats nespēj aizsargāt savas likumīgās intereses, prokurors var tādu lietu ierosināt arī bez cietušā sūdzības vai iestāties lietā, ja tā jau ir ierosināta.

Ja prokurors lietu ierosinājis, vai iestājies jau ierosinātā lietā, to nevar izbeigt, pamatojoties uz cietušā izlīguma ar apsūdzēto.

4) Šā panta 2.punktā paredzētajās lietās pirmstiesas izmeklēšana nenotiek.

Lai aizsargātu valsts vai sabiedrības intereses vai atsevišķu personu tiesības, tiesa, tiesnesis vai prokurors šā panta 3.punktā paredzētajos gadījumos var šādā lietā noteikt pirmstiesas izmeklēšanu. Tādā gadījumā lieta tiek izmeklēta un iztiesāta vispārējā kārtībā.

150

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.1963., 29.10.1964. dekrētu, 05.02.1992., 27.04.1993., 22.06.1994., 14.10.1998. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)