130. pants
Aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus

Pirmstiesas izmeklēšanas datus var nodot atklātībai tikai ar izziņas iestādes priekšnieka vai prokurora atļauju un tādā apjomā, kādā viņi to atzīst par iespējamu.

Vajadzības gadījumā prokurors brīdina lieciniekus, cietušo, civilprasītāju, civilatbildētāju, aizstāvi, ekspertu, speciālistu, tulku un citas personas, kuras ir klāt izmeklēšanas darbības laikā, ka bez viņa atļaujas nedrīkst izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus, tajā skaitā ziņas par lietas dalībniekiem, kuriem nepieciešams nodrošināt personisko drošību. Šīm personām jāparakstās, ka tās brīdinātas par atbildību saskaņā ar Krimināllikuma 304.pantu.

173

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1967. dekrētu, 13.08.1991., 05.02.1992., 22.06.1994., 14.10.1998. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)

130.1 pants. Lietā svarīgu lūgumu obligāta apmierināšana

Izziņas izdarītājs un prokurors nav tiesīgs noraidīt aizdomās turētā, apsūdzētā, viņa aizstāvja un likumīgā pārstāvja, kā arī cietušā un viņa pārstāvja, civilprasītāja, civilatbildētāja un viņu pārstāvju lūgumus nopratināt lieciniekus, izdarīt ekspertīzi un citas ar pierādījumu vākšanu saistītās izmeklēšanas darbības, ja apstākļiem, kurus viņi lūdz noskaidrot, var būt nozīme lietā. Lietā ir nozīme apstākļiem, kas norādīti šā kodeksa 19., 47. un 48.pantā, kā arī visiem citiem apstākļiem, kuru noskaidrošanai var būt nozīme lietas pareizā izmeklēšanā.

Par lūguma izskatīšanas rezultātiem paziņo personai, kas to iesniegusi. Ja lūgums tiek pilnīgi vai daļēji noraidīts, izziņas izdarītājam un prokuroram jāpieņem lēmums, kurā norādīti atteikuma motīvi.

174

(24.11.1983. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.01.1990. un 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)