212. pants
Lēmums par krimināllietas izbeigšanu

Par krimināllietas izbeigšanu prokurors vai izziņas izdarītājs sastāda motivētu lēmumu. Izziņas izdarītājs lēmumu par krimināllietas izbeigšanu var sastādīt gadījumos, kad pirmstiesas izmeklēšanas laikā atklājas šā kodeksa 5.panta 1.—3. un 5.punktā norādītie apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā, kā arī šā kodeksa 5.3 un 8.pantā norādītie apstākļi personas atbrīvošanai no kriminālatbildības.

Lēmumā par krimināllietas izbeigšanu jānorāda tā sastādīšanas vieta un laiks, lietas būtība, ziņas par aizdomās turēto, apsūdzēto, pierādījumi, lietas izbeigšanas iemesli un likumīgais pamats, atsauces uz lietas lappusēm, kurās apstiprināts lēmumā teiktais. Saskaņā ar šā kodeksa 66.panta noteikumiem lēmumā jāizšķir jautājums par lietiskajiem pierādījumiem un citiem lietā izņemtajiem priekšmetiem, kā arī jānorāda, kādi tiesību ierobežojošie lēmumi tiek atcelti.

Ja pirmstiesas izmeklēšanā konstatēti fakti, kuru dēļ pret personu, kas bija saukta pie kriminālatbildības, vai pret kādām citām personām jālieto disciplinārās ietekmēšanas līdzekļi vai administratīvie sodi, prokurors vai izziņas izdarītājs, izbeigdams krimināllietu, paziņo uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācijai, ka lietojami attiecīgie ietekmēšanas līdzekļi, vai nosūta materiālus administratīvā soda piemērošanai.

Lēmumu par krimināllietas izbeigšanu paraksta prokurors vai izziņas izdarītājs.

Personai, pret kuru izbeigta krimināllieta, cietušajam un viņa pārstāvim, kā arī personai vai iestādei, pēc kuru ziņojuma ierosināta krimināllieta, prokurors vai izziņas izdarītājs nekavējoties paziņo par krimināllietas izbeigšanu, izskaidrojot tiesību iepazīties ar lēmumu par lietas izbeigšanu un ar lietas materiāliem. Uz šo personu vai iestāžu lūgumu tām tiek izsniegta izziņa par lietas izbeigšanu, norādot izbeigšanas iemeslu.

Lēmumu par krimināllietas izbeigšanu ieinteresētās personas un iestādes piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas var pārsūdzēt vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokuroram, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokuroram.

261

(20.02.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

212.1 pants. Lēmums par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības

Lēmumā par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors papildus šā kodeksa 212.pantā paredzētajam norāda arī nosacītas atbrīvošanas pamatojumu un nosacījumus, kā arī institūciju, kurai uzdots kontrolēt personas uzvedību.

Apsūdzēto, pret kuru izbeidz krimināllietu, iepazīstina ar lietas materiāliem un lēmumu šā kodeksa 203.—205.pantā paredzētajā kārtībā un protokolā atspoguļo, vai viņš piekrīt celtajai apsūdzībai un brīvprātīgi apņemas pildīt lēmumā norādītos pienākumus, kā arī izskaidro viņam sekas, kādas ir krimināllietas izbeigšanai, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un kādas sekas iestāsies, ja viņš pārbaudes laikā izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu vai neizpildīs uzliktos pienākumus.

Pēc apsūdzētā piekrišanas saņemšanas prokurors paziņo cietušajam, civilprasītājam un civilatbildētājam par tiesībām desmit dienu laikā iepazīties ar lietas materiāliem un lēmumu un to pārsūdzēt vienu pakāpi augstākas prokuratūras virsprokuroram, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokuroram.

Lēmums daļā par nosacījumiem un drošības līdzekļa atcelšanu stājas spēkā, ja šā panta trešajā daļā minētie procesa dalībnieki desmit dienu laikā no paziņojuma saņemšanas nav iesnieguši sūdzību vai arī pēc sūdzības izskatīšanas un lēmuma atstāšanas spēkā. Pilnā apjomā lēmums stājas spēkā pēc tajā noteikto nosacījumu izpildes.

Prokurors, kurš pieņēmis lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, uzrauga tā izpildi un:

1) pēc pārbaudes termiņa notecēšanas izdara uz šā lēmuma atzīmi par nosacījumu izpildi un lēmuma stāšanos spēkā pilnā apjomā;

2) atceļ lēmumu un atsāk kriminālvajāšanu, ja nosacījumi pārkāpti vai konstatēti šā kodeksa 212.2 panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi.

262

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2002.)

212.2 pants. Krimināllietas izbeigšanas, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, sekas

Ja persona izpilda nosacījumus, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, krimināllietu par to pašu nodarījumu pret šo personu var atjaunot vienīgi šādos gadījumos:

1) prokurors lēmumu pieņēmis interešu konflikta situācijā;

2) persona ar pretlikumīgu darbību ietekmējusi lieciniekus, lai tie sniegtu nepatiesas liecības, vai citādi viltojusi pierādījumus;

3) atklāti jauni apstākļi, kuri nebija zināmi prokuroram lēmuma pieņemšanas brīdī un kuri apstiprina, ka persona faktiski izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas šo apstākļu nezināšanas dēļ kļūdaini kvalificēts kā kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums.

Ja lēmums pēc nosacījumu izpildes stājies spēkā pilnā apjomā un kriminālvajāšana nav atjaunota šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, šis nodarījums nerada atkārtotību. Par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, informācija tiek saglabāta Sodu reģistrā.

Ja persona, pret kuru krimināllieta izbeigta, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, nav izpildījusi uzliktos pienākumus vai izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu pārbaudes laikā, process notiek vispārējā kārtībā.

263

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2002.)