395. pants
Pirmstiesas izmeklēšana

Lietās par Krimināllikumā paredzētajiem nodarījumiem, ko izdarījušas personas, atrodoties nepieskaitāmības stāvoklī, kā arī par tādu personu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kurām psihiski traucējumi radušies pēc to izdarīšanas, pirmstiesas process ir obligāts un notiek, ievērojot šajā kodeksā noteikto vispārējo kārtību, kā arī šīs nodaļas noteikumus.

Ja parastā kārtībā ierosinātas krimināllietas izmeklēšanas gaitā ir noskaidroti šā panta pirmajā daļā minētie iemesli medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai vai ir saņemts tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinums par šo iemeslu esamību, prokurors 10 dienu laikā pieņem motivētu lēmumu par procesa uzsākšanu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un, ja nepieciešams, krimināllietu izdala atsevišķā lietvedībā saskaņā ar šā kodeksa 131.panta noteikumiem. Lēmums ir pārsūdzams šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Pēc lēmuma pieņemšanas atceļ lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās personas saukšanu pie kriminālatbildības un drošības līdzekļa piemērošanu.

Ja personai, kas izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, psihiski traucējumi radušies pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un tā rezultātā saskaņā ar eksperta atzinumu šī persona nevar piedalīties izmeklēšanas darbību veikšanā pirmstiesas procesā, prokurors par to sastāda protokolu, kuru paraksta aizstāvis un šīs personas likumiskais pār-stāvis.

429

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

395.1 pants. Apstākļi, kas noskaidrojami pirmstiesas izmeklēšanā

Pirmstiesas izmeklēšanā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu noskaidro:

1) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas apstākļus;

2) vai Krimināllikumā paredzēto nodarījumu vai noziedzīgo nodarījumu izdarījusi pārbaudāmā persona;

3) vai Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā šī persona slimojusi ar psihiskiem traucējumiem, kuru dēļ vai garīgas atpalicības dēļ tā nav varējusi saprast savu darbību vai to vadīt, kā arī tās saslimšanas laiku un raksturu;

4) apstākļus, kas nepieļauj soda piemērošanu, ja personai psihiski traucējumi radušies pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

5) pārbaudāmo personu raksturojošos datus;

6) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma vai noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītā zaudējuma raksturu un apmēru.

Tiesa var pieņemt lēmumu par Krimināllikuma 68.pantā paredzēto medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, ja noskaidroti šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi.

430

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

395.2 pants. Tiesu psihiatriskā ekspertīze

Prokurors vai tiesa nosaka tiesu psihiatrisko ekspertīzi aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam, ja lietā ir pietiekamas ziņas par to, ka attiecīgā persona izdarījusi Krimināllikumā paredzēto nodarījumu nepieskaitāmības vai ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai tai radušies psihiski traucējumi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

Tiesu psihiatriskā ekspertīze lietās par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu ir obligāta.

Nosakot tiesu psihiatrisko ekspertīzi, nepieciešams noskaidrot šā kodeksa 395.1 panta 3. un 4.punktā norādītos apstākļus, uzdodot ekspertam konkrētus jautājumus.

Ja lietā ir pamats uzskatīt, ka noziedzīgu nodarījumu persona izdarījusi ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, papildus tiesu psihiatriskajai ekspertīzei var noteikt arī tiesu psiholoģisko, tiesu medicīnisko ekspertīzi vai komplekso ekspertīzi.

Nosakot tiesu psihiatrisko vai citu ekspertīzi, ievērojami šā kodeksa noteikumi.

431

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

395.3 pants. Pirmstiesas izmeklēšanas apturēšana sakarā ar personas ievietošanu ārstniecības iestādē

Ja personai psihiski traucējumi radušies pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un tā rezultātā saskaņā ar eksperta atzinumu šī persona nevar piedalīties pirmstiesas procesā un tai nepieciešama ārstēšana, prokurors pieņem lēmumu par šīs personas ievietošanu ārstniecības iestādē. Lēmumu par personas ievietošanu ārstniecības iestādē līdz ar lietas materiāliem prokurors nosūta tiesai. Tiesa, piedaloties prokuroram, pieņem lēmumu par šīs personas ievietošanu ārstniecības iestādē vai noraida prokurora lēmumu. Saņēmis tiesas lēmumu par personas ievietošanu ārstniecības iestādē, prokurors aptur izmeklēšanu.

Saņēmis no ārstniecības iestādes atzinumu, ka persona ir izārstēta un izmeklēšanu iespējams turpināt, prokurors atjauno procesu un pabeidz pirmstiesas izmeklēšanu saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.

Ja saskaņā ar eksperta atzinumu persona nav izārstējama un tai nepieciešams piemērot vienu no Krimināllikuma 68.pantā paredzētajiem medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem, prokurors pabeidz procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

432

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

395.4 pants. Personas piedalīšanās izmeklēšanas darbību veikšanā pirmstiesas izmeklēšanas gaitā

Ja persona sava veselības stāvokļa dēļ var piedalīties izmeklēšanas darbību veikšanā, prokurors pieņem lēmumu par tās piedalīšanos pirmstiesas izmeklēšanā.

Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos personai, attiecībā uz kuru tiek izdarīts pirmstiesas process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, ir tiesības zināt, par kādu Krimināllikumā paredzētu nodarījumu vai noziedzīgu nodarījumu notiek process, dot liecības, iesniegt pierādījumus, pieteikt lūgumus, iepazīties ar visiem lietas materiāliem pēc pirmstiesas procesa pabeigšanas, piedalīties lietas izskatīšanā tiesā, pieteikt noraidījumus, iesniegt sūdzības par prokurora un tiesas darbībām un lēmumiem.

Šā panta otrajā daļā norādītās tiesības prokurors izskaidro personai un paziņo lēmumu par pirmstiesas procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

Par šo tiesību izskaidrošanu prokurors sastāda protokolu, kuru paraksta pārbaudāmā persona, tās aizstāvis un likumiskais pārstāvis.

433

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)