416. pants
Iztiesāšanas kārtība

Iztiesāšana jāsāk ne agrāk kā trīs un ne vēlāk kā desmit dienu laikā no brīža, kad apsūdzētajam izsniegts par nodošanu tiesai pieņemtā lēmuma noraksts.

Krimināllietu iztiesā šā kodeksa 14.pantā noteiktajā tiesas sastāvā.

Prokurora piedalīšanās iztiesāšanā ir obligāta. Ja prokurors atkārtoti bez dibināta iemesla neierodas tiesas sēdē, tas ir pamats krimināllietas izbeigšanai.

Tiesnesis var pieņemt lēmumu - neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, ja tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesnesis ir pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu, un tiesājamais un prokurors ir vienojušies par to, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, un pieteikuši tiesnesim šādu lūgumu.

Pēc procesa dalībnieku lūguma vai tiesneša iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo tiesājamo.

Pieņēmis lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesnesis pārbauda šā panta piektajā daļā minētos pierādījumus, noklausās pušu debates, tiesājamā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu.

Ja pieņemts lēmums neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, spriedumā norādāms, ka tiesājamā vaina ir pierādīta, bet pierādījumu analīze nav nepieciešama.

458

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2002.)

DEVĪTĀ A SADAĻA

TIESVEDĪBA PAR PIRMSTIESAS IZMEKLĒŠANĀ SLĒGTU VIENOŠANOS(Sadaļa 19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

Trīsdesmit ceturtā A nodaļa

Tiesvedība par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos(Nodaļa 19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

416.1 pants. Apsūdzētā nodošana tiesai vienošanās procesā

Jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai tiesnesis izlemj vienpersoniski ne vēlāk kā piecu dienu laikā no brīža, kad tiesā saņemta lieta, kurā pirmstiesas izmeklēšanā ir noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu.

Tiesnesis, izlemjot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par apsūdzētā nodošanu tiesai;

2) par lietas virzīšanu izmeklēšanas pabeigšanai vispārējā kārtībā, ja vienošanās process pirmstiesas izmeklēšanā piemērots, pārkāpjot šā kodeksa noteikumus vai pieļaujot Krimināllikuma normu pārkāpumu;

3) par lietas virzīšanu papildizmeklēšanai šā kodeksa 235.pantā paredzētajos gadījumos;

4) par lietas apturēšanu, pamatojoties uz šā kodeksa 198.pantu;

5) par lietas izbeigšanu, pamatojoties uz šā kodeksa 5.pantu vai Krimināllikuma 58.pantu.

Ja tiesnesis atzīst, ka ir pietiekams pamats nodot apsūdzēto tiesai, viņš nosaka:

1) iztiesāšanas (tiesas sēdes) laiku un vietu;

2) personas, kuras aicināmas uz tiesas sēdi;

3) lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;

4) aizstāvja un tulka pieaicināšanu.

459

(19.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. un 20.01.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2005.)

416.2 pants. Iepazīšanās ar visiem lietas materiāliem

Prokuroram, apsūdzētajam (tiesājamam), viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim, cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam un viņu pārstāvjiem pēc apsūdzētā nodošanas tiesai ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem un izrakstīt no tiem vajadzīgās ziņas.

Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas griežas tiesā, tiesnesim jānodrošina tām iespēja iepazīties ar visiem lietas materiāliem.

460

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

416.3 pants. Tiesas sēdes noteikšana un tiesas sastāvs vienošanās procesā

Krimināllietu vienošanās procesā jāsāk izskatīt ne agrāk par desmit dienām un ne vēlāk par divdesmit dienām no brīža, kad apsūdzētais nodots tiesai.

Krimināllietu vienošanās procesā tiesnesis izskata vienpersoniski.

461

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

416.4 pants. Tiesas sēdes sagatavojošā daļa vienošanās procesā

Tiesnesis atklāj tiesas sēdi, paziņojot, kāda lieta tiks izskatīta, un noskaidro tiesas sēdē klātesošo procesa dalībnieku identitāti.

Ja tiesas sēdē piedalās tulks, tiesnesis tulkam izskaidro viņa pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos no tulkošanas un apzināti nepareizu tulkojumu.

Tiesnesis paziņo savu, tiesas sekretāra un tulka vārdu un uzvārdu un izskaidro procesa dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus tiesnesim, tiesas sekretāram, prokuroram un tulkam. Pieteikto noraidījumu izlemj saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.

Tiesnesis izskaidro tiesājamam viņa tiesības, izskatot lietu vienošanās procesā tiesā.

Tiesnesis jautā procesa dalībniekiem, vai viņiem ir lūgumi, kurus viņi grib iesniegt, pirms uzsākta lietas izskatīšana. Lūgumus izskata šā kodeksa 275.pantā noteiktajā kārtībā.

462

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

416.5 pants. Tiesājamā tiesības vienošanās procesā

Tiesājamam vienošanās procesā ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem lietas materiāliem;

2) piekrist vai nepiekrist noslēgtajam vienošanās protokolam;

3) sniegt paskaidrojumus par vienošanās protokola noslēgšanas gaitu;

4) atteikties no noslēgtās vienošanās līdz brīdim, kad tiesa dodas uz apspriežu istabu, lai pieņemtu nolēmumu;

5) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu;

6) saņemt tiesas spriedumu;

7) pārsūdzēt spriedumu kasācijas kārtībā.

463

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

416.6 pants. Lietas izskatīšana vienošanās procesā

Tiesnesis paziņo, ka uzsāk krimināllietas izskatīšanu, un izskatīšana sākas ar to, ka prokurors nolasa noslēgto vienošanos.

Pēc tam tiesnesis jautā tiesājamam, vai viņš saprot apsūdzību, atzīst sevi par vainīgu un piekrīt, ka tiks ievērota noslēgtā vienošanās.

Tiesnesis piedāvā tiesājamam un nepilngadīga tiesājamā likumiskajam pārstāvim sniegt paskaidrojumus par vienošanās noslēgšanas apstākļiem un noskaidro, vai tiesājamais savu vainu atzīst un vienošanos parakstījis apzināti un brīvprātīgi, apzinoties tās sekas.

Aizstāvim un prokuroram tiesnesis jautā par viņu attieksmi pret vienošanos un nodomu to ievērot turpmākajā procesā.

Tiesa var uzklausīt arī citus procesa dalībniekus.

Pabeidzot lietas izskatīšanu, tiesnesis jautā procesa dalībniekiem, vai viņiem ir lūgumi, kurus viņi grib pieteikt, pirms tiesa dodas uz apspriežu istabu pieņemt nolēmumu. Par lūgumu apmierināšanu vai noraidīšanu tiesa pieņem attiecīgu lēmumu.

464

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

416.7 pants. Tiesas aiziešana uz apspriežu istabu

Kad lietas izskatīšana ir pabeigta, tiesa dodas uz apspriežu istabu pieņemt nolēmumu, par to paziņojot tiesas sēdē klātesošajiem.

465

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

416.8 pants. Tiesas nolēmums vienošanās procesā izskatāmajā lietā

Apspriežu istabā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par krimināllietas nosūtīšanu prokuroram šā kodeksa 416.1 panta otrās daļas 2. un 3.punktā paredzētajos gadījumos;

2) lēmumu par lietas izbeigšanu šā kodeksa 236.pantā paredzētajos gadījumos;

3) notiesājošu spriedumu.

466

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

416.9 pants. Tiesas spriedums

Ja tiesai nav šaubu par tiesājamā vainu, tiesa taisa notiesājošu spriedumu, kura motīvu daļā izklāsta noslēgtās vienošanās būtību, ko prokurors, tiesājamais un viņa aizstāvis apliecinājuši tiesas sēdē, un novērtē noslēgtās vienošanās pamatotību. Sprieduma rezolutīvajā daļā norāda šā kodeksa 314. un 316.pantā paredzētos tiesas spriedumā izlemjamos jautājumus.

Ja tiesai rodas šaubas par tiesājamā vainu, tā var noraidīt pirmstiesas izmeklēšanā noslēgto vienošanos un nodot lietu prokuratūrai pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai vispārējā kārtībā.

Spriedumu pasludina un izsniedz procesa dalībniekiem vispārējā kārtībā.

467

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

416.10 pants. Vienošanās sekas

Ja tiesa ir apstiprinājusi vienošanos un taisījusi notiesājošu spriedumu, to var pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā.

Spriedumu var pārsūdzēt tiesājamais, viņa aizstāvis un likumiskais pārstāvis, kā arī prokurors.

468

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

DESMITĀ SADAĻA

ĪSLAICĪGA AIZTURĒŠANA UN IEPRIEKŠĒJAIS APCIETINĀJUMS(Sadaļa izslēgta ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

VIENPADSMITĀ SADAĻA

LIKUMĪGĀ SPĒKĀ NESTĀJUŠOS SPRIEDUMU JAUNA IZSKATĪŠANA(Sadaļa 22.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.)

Trīsdesmit sestā nodaļa

Sprieduma izskatīšana apelācijas kārtībā(Nodaļa 22.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.)