Zaudējis spēku - Latvijas Kriminālprocesa kodekss

45. pants
Izziņas izdarītājs un viņa pienākumi

Izziņas izdarītājs ir valsts amatpersona, kuru noteiktā kārtībā ir iecēlusi valsts policija vai cita valsts institūcija, kam ar likumu ir noteiktas izziņas iestādes tiesības, un kuras pienākums ir veikt pirmstiesas izmeklēšanu šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Ja ir šā kodeksa 107.pantā minētie iemesli un pamats, izziņas izdarītājam atbilstoši savai piekritībai un kompetencei obligāti ir jāierosina krimināllieta un nekavējoties jāuzsāk izmeklēšana.

Ja noziedzīga nodarījuma atklāšanas un pierādījumu iegūšanas nolūkā ir veicamas neatliekamas izmeklēšanas darbības, izziņas izdarītājs uzsāk arī tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kas ir piekritīga citai izziņas iestādei. Šādos gadījumos pēc neatliekamo izmeklēšanas darbību veikšanas krimināllieta nekavējoties nododama pēc piekritības.

Visos gadījumos, kad izziņas izdarītājs uzsāk izmeklēšanu krimināllietā, viņš to pieņem savā lietvedībā un nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā paziņo par to prokuroram un ieinteresētajām personām.

Izziņas izdarītāja pienākums ir nodrošināt krimināllietā pieņemto lēmumu likumību, izmeklēšanas darbību savlaicīgu veikšanu, kā arī savā lietvedībā pieņemtās krimināllietas ātru, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu.

60

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

45.1 pants. Izziņas izdarītāja pilnvaras

Izziņas izdarītājam ir tiesības:

1) savas piekritības ietvaros ierosināt krimināllietu un veikt nepieciešamās pirmstiesas izmeklēšanas darbības šajā kodeksā noteiktajā kārtībā, līdz tiek noskaidrota persona, kas saucama pie kriminālatbildības, un iegūti pietiekami pierādījumi kriminālvajāšanas uzsākšanai;

2) patstāvīgi pieņemt visus lēmumus par izziņas virzību un izmeklēšanas darbību veikšanu, izņemot šajā kodeksā noteiktos gadījumus, kad nepieciešams tiesneša lēmums vai prokurora piekrišana;

3) dot rakstveida uzdevumus operatīvajiem dienestiem tādu apstākļu vai faktu noskaidrošanā, kuri ir būtiski krimināllietā, bet kurus var noskaidrot, tikai izmantojot operatīvās darbības metodes un līdzekļus;

4) saņemt informāciju, kas iegūta, veicot operatīvo darbību krimināllietā, un pārbaudīt operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā. Šāda informācija izmantojama, ievērojot Operatīvās darbības likuma nosacījumus.

Izziņas izdarītāja lēmumi viņa izmeklējamā krimināllietā obligāti izpildāmi visām fiziskajām un juridiskajām personām.

61

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

45.2 pants. Izziņas iestādes priekšnieks

Izziņas iestādes priekšnieks ir valsts amatpersona, kuru noteiktā kārtībā ir iecēlusi valsts policija vai cita valsts institūcija, kam ar likumu ir noteiktas izziņas iestādes tiesības.

Procesuālās pilnvaras, kas noteiktas izziņas iestādes priekšniekam šā kodeksa 45.3 pantā, ir arī viņa vietniekam un izziņu veicošās struktūrvienības priekšniekam un viņa vietniekam, kuri realizē šīs tiesības pakļautības kārtībā un atbilstoši katrs savai kompetencei.

62

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

45.3 pants. Izziņas iestādes priekšnieka procesuālās pilnvaras

Izziņas iestādes priekšniekam ir tiesības:

1) pārbaudīt krimināllietas, kurās tiek izdarīta izziņa;

2) dot norādījumus izziņas izdarītājam par pirmstiesas izmeklēšanas izdarīšanu un atsevišķu izmeklēšanas darbību veikšanu;

3) nodot lietu citam izziņas izdarītājam;

4) uzdot lietā veikt pirmstiesas izmeklēšanu vairākiem izziņas izdarītājiem un iecelt izziņas grupas vadītāju;

5) piedalīties izziņā un personīgi veikt pirmstiesas izmeklēšanas darbības, izmantojot šajā gadījumā izziņas izdarītāja pilnvaras, tiesības un pienākumus;

6) atcelt nepamatotus vai nelikumīgus izziņas izdarītāja lēmumus.

Izziņas iestādes priekšnieks un šā kodeksa 45.2 panta otrajā daļā minētās valsts amatpersonas izziņas izdarītājam krimināllietā norādījumus dod rakstveidā un tie ir obligāti izpildāmi. Saņemto norādījumu pārsūdzēšana augstākam priekšniekam vai prokuroram neaptur to izpildi, izņemot šajā kodeksā paredzētos gadījumus.

63

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)