5. pants
Apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā

Krimināllietu nevar ierosināt, bet ierosinātā lieta jāizbeidz:

1) ja nav noticis noziedzīgs nodarījums;

2) ja nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;

3) ja iestājies noilgums;

4) sakarā ar amnestijas aktu, ja amnestija novērš soda piemērošanu par nodarījumu, kā arī sakarā ar atsevišķu personu apžēlošanu;

5) pret personu, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi vecumu, pēc kura sasniegšanas saskaņā ar likumu iespējama kriminālatbildība;

6) uz cietušā un apsūdzētā izlīguma pamata lietās, kuras ierosināmas vienīgi pēc cietušo sūdzībām, tas ir, šā kodeksa 111.panta 2.punktā paredzētajās lietās;

7) kad nav cietušā sūdzības, ja lietu var ierosināt vienīgi uz viņa sūdzības pamata, izņemot šā kodeksa 111.panta 1.punkta otrajā daļā un 3.punktā paredzētos gadījumus;

8) pret mirušo, izņemot gadījumus, kad tiesvedība nepieciešama, lai mirušo reabilitētu vai lietu atjaunotu pret citām personām sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;

9) pret personu, par kuru tai pašā apsūdzībā jau ir likumīgā spēkā stājies spriedums vai tiesas lēmums par lietas izbeigšanu uz tāda paša pamata;

10) pret personu, par kuru tai pašā apsūdzībā ir neatcelts izziņas iestādes vai prokurora lēmums par lietas izbeigšanu, izņemot gadījumus, kad lietas ierosināšanu atzinusi par nepieciešamu tiesa, kuras tiesvedībā atrodas krimināllieta.

Ja šā panta 1., 2., 3. un 4.punktā norādītie apstākļi atklājas iztiesāšanas stadijā, tiesa turpina un pabeidz lietas iztiesāšanu un taisa attaisnojošu spriedumu vai notiesājošu spriedumu, atbrīvojot notiesāto no soda.

Lietas izbeigšana šā panta 3. un 4.punktā norādītajos gadījumos nav pieļaujama, ja pret to iebilst apsūdzētais, bet apsūdzētā nāves gadījumā - viņa tuvi radinieki. Šādā gadījumā lietas gaitu turpina parastajā kārtībā.

Ja, izdarot pirmstiesas izmeklēšanu, nav noskaidrota persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, krimināllieta tiek izbeigta uz šā panta 3.punktā paredzētā pamata, izņemot lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu paredzēts nāves sods, kā arī lietas par tīšu slepkavību un tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu.

6

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1982. dekrētu, 13.08.1991., 06.04.1993., 22.06.1994., 14.10.1998. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

5.1 pants. Krimināllietas izbeigšana, personu saucot pie administratīvās atbildības, materiālus nododot biedru tiesai, Nepilngadīgo lietu komisijai vai personu nododot sabiedriskajā galvojumā

7

(Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)

5.2 pants. Krimināllietas izbeigšana sakarā ar personas saukšanu pie administratīvās atbildības

8

(Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)

5.3 pants. Atteikšanās ierosināt krimināllietu vai krimināllietas izbeigšana, atbrīvojot no kriminālatbildības

Prokurors vai ar viņa piekrišanu izziņas iestāde var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, ja:

1) persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu;

2) personai, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu, ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi;

3) noziedzīgu nodarījumu izdarījis nepilngadīgais un ir konstatēti noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai īpaši apstākļi, un par nepilngadīgā personību iegūtas ziņas, kas mīkstina viņa atbildību.

Nav pieļaujams atteikties ierosināt krimināllietu vai izbeigt krimināllietu, ja pret to iebilst persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai likumā noteiktajos gadījumos tās likumiskais pārstāvis. Kriminālpārkāpuma gadījumā nav pieļaujams atteikties ierosināt krimināllietu vai izbeigt krimināllietu uz izlīguma pamata, ja cietušais ir nepilngadīgs.

9

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

5.4 pants. Krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības

Ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošas ziņas un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, viņš var krimināllietu izbeigt, attiecīgo personu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

Šajā gadījumā prokurors nenosūta krimināllietu tiesai, ja persona pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpilda prokurora uzliktos pienākumus.

Krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, pieļaujama tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, ja tā nav sodīta, ja pret to pēdējo piecu gadu laikā krimināllieta nav izbeigta, pamatojoties uz šo pantu, un ja šādu izbeigšanu sankcionē virsprokurors.

Krimināllietas izbeigšana pieļaujama tikai ar apsūdzētā brīvprātīgu un rakstveidā izteiktu piekrišanu.

Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.

Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var uzlikt par pienākumu:

1) atvainoties cietušajam;

2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

3) periodiski ierasties uz reģistrāciju noteiktā institūcijā;

4) atturēties no noteiktas rīcības un nodarbošanās veidiem;

5) ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības.

Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītājs nedrīkst atcelt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

10

(20.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.)