52. pants
Liecinieka liecības

Liecinieku var nopratināt vienīgi par lietā noskaidrojamiem apstākļiem, arī par apsūdzētā un cietušā personu.

Liecinieks tai pašā lietā nevar būt par aizstāvi, apsūdzētāju, kā arī par cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvi.

Nevar aicināt un nopratināt kā liecinieku:

1) apsūdzētā aizstāvi lietā, kurā viņš izpilda aizstāvja pienākumus;

2) personu, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, un par tiem pareizi liecināt;

3) advokātu, arodbiedrības un citas sabiedriskās organizācijas pār-stāvi - par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi sakarā ar pārstāvja pienākumu izpildi.

Ja liecinieka liecības ir pamatotas uz citu personu izteikumiem, tad arī šīs personas jānopratina.

Nevar uzlūkot par pierādījumu liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms.

72

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1982. un 24.11.1983. dekrētu)