Zaudējis spēku - Latvijas Kriminālprocesa kodekss

54. pants
Liecinieka atbildība

Par atteikšanos liecināt liecinieks ir atbildīgs pēc Krimināllikuma 302.panta; par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs pēc Krimināllikuma 300.panta.

Par liecinieka atteikšanos dot izziņas izdarītājam vai prokuroram liecību tiek sastādīts protokols, ierosināta lieta, un pēc izmeklēšanas lieta tiek nosūtīta pēc piekritības. Ja liecinieks atsakās liecināt tiesā, tiesa uz šā pamata pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu, kuru nosūta prokuroram izmeklēšanai.

Par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieku sauc pie kriminālatbildības vispārējā kārtībā pēc tam, kad tiesas spriedums lietā, kurā viņš liecinājis, stājies likumīgā spēkā, vai arī pēc tam, kad šī lieta izbeigta.

Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa var likt šo liecinieku atvest piespiedu kārtā. Par liecinieka neierašanos bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par liecinieka saukšanu pie likumā paredzētās atbildības.

Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt lieciniekam naudas sodu līdz divām minimālajām mēnešalgām.

74

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.07.1962. un 21.10.1982. dekrētu, 05.02.1992., 05.01.1993., 22.06.1994., 20.02.1997. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)