97. pants
Aizstāvja pienākumi un tiesības

Aizstāvim jāizlieto visi likumā norādītie aizstāvības līdzekļi un paņēmieni, lai noskaidrotu aizdomās turēto, apsūdzēto un tiesājamo attaisnojošos vai viņu atbildību mīkstinošos apstākļus, un jāsniedz aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam nepieciešamā juridiskā palīdzība.

No tā brīža, kad aizstāvis piedalās lietā, viņam ir tiesības: satikties ar aizdomās turēto, apsūdzēto, tiesājamo vienatnē; iesniegt pierādījumus, pieteikt noraidījumus un lūgumus; piedalīties aizdomās turētā nopratināšanā, apsūdzības uzrādīšanā un apsūdzētā nopratināšanā, kā arī citās izmeklēšanas darbībās pēc aizdomās turētā, apsūdzētā vai aizstāvja lūguma; piedalīties iztiesāšanā; iesniegt sūdzības par izziņas iestādes, izziņas izdarītāja, prokurora un tiesas darbībām un lēmumiem. Lietās, kas norādītas šā kodeksa 98.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, aizstāvim ir tiesības pieprasīt krimināllietas par smagu noziegumu koleģiālu izskatīšanu.

Aizstāvim ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem un izrakstīt no lietas nepieciešamās ziņas vai arī ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos lietas materiālus:

lietās, kurās ir apsūdzētas šā kodeksa 98.panta 1. un 2.punktā minētās personas, - no apsūdzības uzrādīšanas brīža;

pārējās lietās - no apsūdzības uzrādīšanas brīža ar izziņas izdarītāja vai prokurora piekrišanu;

visās lietās - šā kodeksa 204.pantā paredzētajos gadījumos.

Ja aizdomās turētais aizturēts vai viņam pirms apsūdzības uzrādīšanas pielietots drošības līdzeklis, izziņas izdarītājam vai prokuroram aizstāvis jāiepazīstina ar lēmumu par krimināllietas ierosināšanu un procesuālajiem dokumentiem par aizturēšanu un drošības līdzekļa pielietošanu. Aizstāvim ir tiesības iepazīties ar aizdomās turētā un apsūdzētā nopratināšanas protokoliem, visiem izmeklēšanas darbību protokoliem, kurās piedalījies aizdomās turētais un apsūdzētais, lēmumiem par ekspertīzes noteikšanu un eksperta atzinumiem. Ar izziņas izdarītāja vai prokurora piekrišanu aizstāvim ir tiesības iepazīties arī ar citiem lietas materiāliem.

Gadījumos, kad aizstāvis piedalās izmeklēšanas darbībās, viņam ir tiesības:

1) uzdot jautājumus aizdomās turētajam, apsūdzētajam, lieciniekiem, cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam un viņu pārstāvjiem, ekspertam, speciālistam;

2) iepazīties ar izmeklēšanas darbības protokolu un izdarīt rakstiskas piezīmes protokolā par pierakstu pareizību un pilnību.

Prokurors vai izziņas izdarītājs var noraidīt aizstāvja jautājumus, bet noraidītie jautājumi ir jāieraksta izmeklēšanas darbības protokolā.

Advokāts nav tiesīgs izpaust ziņas, kas viņam darītas zināmas sakarā ar aizstāvības realizēšanu.

Advokātam nav tiesību atteikties no aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā aizstāvības, ko viņš uzņēmies.

125

(12.01.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994., 20.02.1997. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)

97.1 pants. Apstākļi, kas liedz advokātam tiesības piedalīties lietā kā aizstāvim vai cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja pārstāvim

Advokāts nav tiesīgs piedalīties lietā kā aizstāvis vai cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja pārstāvis, ja viņš šajā lietā sniedz vai agrāk ir sniedzis juridisko palīdzību personai, kuras intereses ir pretrunā ar tās personas interesēm, kas lūdz vest lietu, vai agrāk piedalījies lietā kā tiesnesis, prokurors, izmeklētājs, izziņas izdarītājs, eksperts, speciālists, tulks, liecinieks vai pieaicinātais, kā arī tad, ja lietas izmeklēšanā vai iztiesāšanā piedalās amatpersona, ar kuru advokātam ir radniecības attiecības.

Jautājumu par advokāta noraidījumu izlemj šā kodeksa 136.pantā paredzētajā kārtībā.

126

(Ar grozījumiem, kas izdarīti 21.10.1982., 24.11.1983. dekrētu un 12.01.1990. likumu, kas stājas spēkā 22.01.1990.)