Zaudējis spēku - Muitas likums

1. pants
Terminu skaidrojums

Likumā ir lietoti šādi termini:

(1) (Izslēgta no 01.07.2002. ar 29.03.2001. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 5. punktu)

(2) Ārvalstu preces — preces, kas nav Latvijas preces.

(3) (Izslēgta no 01.07.2002. ar 29.03.2001. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 5. punktu)

(4) Deklarētājs — persona, kura uz tiesiska pamata deklarē preces vai kuras vārdā preces tiek deklarētas.

(5) Izlaišana — lēmums, ar kuru muitas iestāde atļauj preču izmantošanu mērķiem, kas atbilst noteiktai muitas procedūrai.

(6) Komerciālie transportlīdzekļi — jebkuri pasažieru vai preču starptautiskajiem pārvadājumiem izmantojami transportlīdzekļi, arī konteineri un cita veida transporta aprīkojums.

(7) Latvijas preces:

1) preces, kuru izcelsmes valsts atbilstoši šā likuma 172.panta otrajai daļai ir Latvijas Republika;

2) preces, kuras izlaistas brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā;

3) preces, kuras ir izgatavotas no šīs daļas 1. un 2.punktā vai arī 1. vai 2.punktā minētajām precēm.

(8) Latvijas Republikas personas — fiziskās un juridiskās personas, kas reģistrētas Latvijas Republikā.

(9) Muitas kontrole — pasākumu kopums, kurus realizē muitas iestādes, lai nodrošinātu starpvalstu līgumu, šā likuma un citu muitas lietas regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, un kuru izpilde ir muitas iestāžu kompetencē.

(10) Muitas kontroles zona — Latvijas Republikas muitas teritorijas sastāvdaļa, kurā preču pārvietošana izdarāma tikai ar muitas iestāžu atļauju un to kontrolē.

(11) Muitas deklarācija — paziņojums, ar kuru persona izsaka vēlēšanos piemērot precēm noteiktu muitas procedūru.

(12) Muitas maksājumi — šā likuma izpratnē: nodokļi un nodevas, ko likumos noteiktajā kārtībā iekasē muitas iestādes.

(13) Muitas parāds — personas saistības samaksāt muitas maksājumus.

(14) Muitas procedūra — pasākumu un saistību kopums, kas nosaka pāri Latvijas Republikas muitas robežai pārvietojamo preču statusu (Latvijas preces vai ārvalstu preces).

(15) Muitošana — šajā likumā noteiktā kārtība, kādā precēm tiek piemērota noteikta muitas procedūra vai cits muitas režīms.

(16) Pārvadātājs — persona, kura faktiski pārvieto preces, vai persona, kas ir atbildīga par transportlīdzekļa izmantošanu.

(17) Pārvietošana pāri muitas robežai — darbības, kas veicamas preču ievešanai Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešanai no šīs teritorijas jebkurā veidā.

(18) Pirmsmuitošanas darbības — darbības, kas veicamas ar precēm pirms šo preču muitošanas.

(19) Preces — jebkura kustama manta, arī valūta, vērtslietas, jebkuri enerģijas veidi un transportlīdzekļi, izņemot komerciālos transportlīdzekļus.

(20) Preču valdītāji — personas, kuras uz tiesiska pamata rīkojas ar precēm savā vārdā neatkarīgi no tā, vai preces ir to īpašums.

(21) Tirdzniecības politikas pasākumi — ierobežojumi un atvieglojumi attiecībā uz preču pārvietošanu pāri muitas robežai, kas noteikti, ņemot vērā starptautiskos līgumus vai valsts ekonomisko politiku.

(22) Principāls — persona, kura pati vai ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību, iesniedzot muitas deklarāciju, uzņemas atbildību par tranzīta procedūras veikšanu.

(23) Muitas režīms — pasākumu un saistību kopums, kas nosaka rīcību ar precēm, kuras pārvietojamas pāri muitas robežai.

(24) Muitas maksājumu atmaksāšana — pilnīga vai daļēja samaksāto muitas maksājumu atmaksāšana, ko veic Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz tā pieņemto lēmumu.

(25) Atbrīvojums no muitas maksājumiem — Valsts ieņēmumu dienesta vai — šajā likumā paredzētos gadījumos — muitas iestādes lēmums par pilnīgu vai daļēju muitas parāda summas neiekasēšanu vai attiecīgo muitas maksājumu visas summas vai nesamaksātās daļas iegrāmatojuma anulēšanu.

(26) Brīvā zona vai brīvā noliktava — attiecīgi Latvijas Republikas teritorijas daļa vai Latvijas Republikā norobežota telpa, kurā novietotās ārvalstu preces, ja tām nepiemēro muitas procedūras, attiecībā uz muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm, bet Latvijas preces var pretendēt uz to, ka tām piemērojami ar preču izvešanu saistītie pasākumi.

2

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1998., 22.10.1998., 29.03.2001. un 02.05.2002. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2002. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5., 8. un 9. punktu)