18. pants
Personu pārstāvības tiesības

(1) Jebkura persona var iecelt pārstāvi, kas ir tiesīgs veikt un kārtot muitas normatīvajos aktos paredzētās darbības un formalitātes muitas iestādēs.

(2) Šāda pārstāvība var būt:

1) tieša, ja pārstāvis rīkojas citas personas vārdā un uzdevumā,

2) netieša, ja pārstāvis rīkojas savā vārdā, bet citas personas uzdevumā;

3) neuzdota lietvedība saskaņā ar Civillikuma 2325. — 2342.pantu.

(3) Pārstāvim ir jābūt Latvijas Republikas personai, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā likuma 136. panta trešajā daļā.

(4) Pārstāvja pienākums ir paziņot muitas iestādei, ka viņš rīkojas pārstāvētās personas uzdevumā, norādīt, vai pārstāvība ir tieša vai netieša un to, ka viņš ir pilnvarots rīkoties kā pārstāvis. Persona, kura nepaziņo, ka tā rīkojas citas personas vārdā vai uzdevumā, un kurai nav attiecīga pilnvarojuma, ir uzskatāma par tādu, kas rīkojas savā vārdā un uzdevumā.

(5) Muitas iestādes var pieprasīt jebkurai personai, kas paziņo, ka tā rīkojas citas personas vārdā vai uzdevumā, iesniegt savas pārstāvja pilnvaras apliecinošu dokumentu.

20