183. pants
Muitas parāda īpašie noteikumi

(1) Muitas parāds nerodas, ja muitas procedūru, kas tika piemērota precēm, nevarēja izpildīt nepārvaramas varas darbības rezultātā vai arī preces ar muitas iestāžu atļauju ir iznīcinātas vai neatgūstami zudušas.

(2) Muitas parādu, ja veikta preču ievešana, nevar uzskatīt par radušos attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar preču izmantošanas mērķi izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem, un kas pirms tam ir izvestas vai atpakaļizvestas ar muitas iestāžu atļauju.

(3) Ja atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai tiek uzskatīts, ka muitas parāds nerodas attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar to izmantošanas mērķi izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem, jebkuri lūžņi vai atkritumi, kas rodas šo preču iznīcināšanas rezultātā, tiek uzskatīti par ārvalstu precēm.

196

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)

183.1 pants. Muitas parāds, kas radies par precēm, kuras pakļautas ierobežojumiem un aizliegumiem

Muitas parāds, kā noteikts šā likuma 176., 177., 178., 179., 180., 181. un 182.pantā, rodas arī tad, ja tas attiecas uz precēm, kuru jebkāda veida ievešana vai izvešana saistīta ar aizliegumiem vai ierobežojumiem.

197

(29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001. Pants stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)