5. pants
Dienesta izgudrojumi

(1) Darba devējam ir tiesības uz darba ņēmēja (turpmāk darbinieks) izgudrojumu, ja tas radīts, darbiniekam veicot šādus dienesta pienākumus:

1) pildot darba līgumu, kas ietver izgudrotājdarbību;

2) uzdotā darba ietvaros veicot pētniecības, projektēšanas un konstruēšanas darbus vai sagatavojot tehnoloģisko izstrādni.

(2) Darba devēja un darbinieka tiesiskās attiecības dienesta izgudrojumu radīšanā, arī tās, kas reglamentē papildu atlīdzību par dienesta izgudrojumu radīšanu un izmantošanu, nosaka darba koplīgums vai individuālais darba līgums. Visi pārējie darbinieka izgudrojumi pieder pašam darbiniekam.

(3) Darbiniekam, kas radījis dienesta izgudrojumu, ir pienākums nekavējoties paziņot par to darba devējam.

(4) Ja darba devējs atsakās no tiesībām uz izgudrojumu vai sešu mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu šīs tiesības izmantot, tiesības uz izgudrojumu pāriet darbiniekam.

(5) Iekams nav iesniegts pieteikums, darba devējam un darbiniekam jāatturas no jebkādas izgudrojuma būtības izpaušanas.

(6) Šajā pantā paredzētās darba devēja un darbinieka tiesības un pienākumus neietekmē viņu dienesta attiecību pārtraukšana. Savstarpējās pretenzijas abas puses var celt triju gadu laikā, ja līgums neparedz citu termiņu.

(7) Ja izgudrojums radīts uzņēmumā, kas veic zinātniskās pētniecības, projektēšanas, konstruēšanas vai citus radoša rakstura darbuzdevumus, pamatojoties uz līgumu ar pasūtītāju, kurš finansē attiecīgo darbu, tiesības uz patentu nosaka minētais līgums.

7