46. pants
Piedāvājuma izvēles kritēriji

(1) Ir šādi piedāvājuma izvēles kritēriji:

1) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas izmaksas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu, preču vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides prasību ievērošana, klimata pārmaiņu novēršanas veicināšana, energoefektivitāte, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar līguma priekšmetu saistīti faktori, kuriem jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem;

2) piedāvājums ar viszemāko cenu.

(2) Pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai kā kritēriju izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet gadījumā, kad pasūtītājs uzskata, ka lietderīgāk ir izvēlēties piedāvājumu ar viszemāko cenu un pasūtītāja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta, pasūtītājs ir tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai izmantot kritēriju — piedāvājums ar viszemāko cenu.

(3) Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles gadījumā pasūtītājs paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju īpatsvarus un skaitliskās vērtības, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos norāda piedāvājuma izvēles algoritmu saskaņā ar šiem kritērijiem un aprakstu, kā tiks vērtēts katrs no norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Kritērijiem piešķirtās skaitliskās vērtības var norādīt noteiktā diapazonā.

(4) Ja pasūtītājs, pirms pieņem lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanu, konstatē, ka piedāvājumu novērtējums atbilstoši izraudzītajam piedāvājuma izvēles kritērijam ir vienāds, tas izvēlas piedāvājumu, kuru iesniedzis piegādātājs, kas nodarbina vismaz 20 notiesātos ieslodzījuma vietās.

(5) Ministru kabinets nosaka zaļajā publiskajā iepirkumā piemērojamo piedāvājuma izvēles kritēriju pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.

54

(16.07.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012., 04.09.2014. un 03.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2016.)

46.1 pants. Īpaši noteikumi iepirkumiem autotransporta jomā

(1) Pasūtītājs, rīkojot autotransporta līdzekļu iepirkumu, ņem vērā to ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi un šai nolūkā izvērtē vismaz enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisiju apjomu.

(2) To autotransporta līdzekļu kategorijas, kuru iepirkumos piemēro šā panta prasības, kā arī minēto autotransporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

(3) Šā panta pirmās daļas prasības pasūtītājs izpilda vienā no šādiem veidiem:

1) tehniskajās specifikācijās iekļauj prasības attiecībā uz enerģijas patēriņa un šā panta pirmajā daļā minēto vielu emisiju apjomu, kā arī, ja nepieciešams, citiem ietekmes uz vidi aspektiem;

2) izvērtē ekspluatācijas ietekmes uz enerģētiku un vidi faktorus, nosakot piedāvājumu vērtēšanas kritērijus saskaņā ar šā likuma 46.pantu. Pasūtītājs minētos faktorus ir tiesīgs izteikt un izvērtēt naudas izteiksmē, izmantojot Ministru kabineta noteikto metodiku autotransporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanai.

55

(20.05.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.)

46.2 pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz energoefektivitāti

(1) Rīkojot preču vai pakalpojumu iepirkumus, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar šā likuma 10.pantā minēto Ministru kabineta noteikto līgumcenu robežu vai lielāka, tiešās pārvaldes iestādes iegādājas tikai tādas preces un pakalpojumus, kam ir augsts energoefektivitātes līmenis. Tiešās pārvaldes iestāde var iegādāties zemākam energoefektivitātes līmenim atbilstošas preces vai pakalpojumus, ņemot vērā apsvērumus, kas saistīti ar rentabilitāti, tehnisko piemērotību un ilgtspēju.

(2) Ministru kabinets nosaka tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās prasības attiecībā uz preču un pakalpojumu energoefektivitāti.

(3) Ja pakalpojumu sniedzējs nolūkā sniegt attiecīgo pakalpojumu, par kuru tiek slēgts publisks pakalpojumu līgums, iegādājas preces, uz kurām nav attiecināmas šā panta otrajā daļā minētās prasības, prasības attiecībā uz pakalpojuma energoefektivitāti var neizvirzīt.

(4) Ja tiešās pārvaldes iestāde iegādājas preču kopumu, uz kuru attiecas šā panta otrajā daļā minētajās prasībās norādītie normatīvie akti par tādu preču marķēšanu, kuras ir saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu, un šie normatīvie akti nosaka marķēšanas prasības konkrētajam preču kopumam, tad var izvirzīt prasības attiecībā uz preču kopējo energoefektivitāti, nevis katras atsevišķas preces energoefektivitāti. Tādā gadījumā tiešās pārvaldes iestāde iegādājas preču kopumu, kas atbilst augstam energoefektivitātes līmenim saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem par tādu preču marķēšanu, kuras ir saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu.

(5) Šā panta pirmajā daļā noteikto pienākumu tiešās pārvaldes iestādes izpilda, tehniskajās specifikācijās vai citos iepirkuma procedūras dokumentos iekļaujot prasības attiecībā uz energoefektivitāti. Pasūtītājs, vērtējot iesniegtos piedāvājumus, var piešķirt punktus saimnieciski visizdevīgākā vērtēšanas kritērija ietvaros, vērtējot preces vai pakalpojuma enerģijas patēriņu tās kalpošanas laikā vai atbilstību pēc iespējas augstākai energoefektivitātes klasei.

(6) Šā panta noteikumi neattiecas uz iepirkumiem būvdarbu jomā.

56

(03.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.03.2016. Pants stājas spēkā 01.07.2016. Sk. pārejas noteikumu 63. punktu)