2. pants
Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apraide ir programmu veidošana (komplektēšana) un sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai. Par apraidi uzskatāma arī programmu nodošana izplatīšanai starp uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), lai nodrošinātu to sākotnējo izplatīšanu publiskai uztveršanai. Par apraidi nav uzskatāma informācijas izplatīšana slēgtām, lokālām auditorijām viesnīcās, transportlīdzekļos un atsevišķās ēkās, kā arī programmu izplatīšana vairākās ēkās, ja patērētāju (kabeļu pieslēgumu) kopējais skaits nav lielāks par 25;

2) (izslēgts ar 14.10.1999. likumu);

3) elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi ir radio, televīzija, kabeļtelevīzija, kabeļradio (radiotranslācija), satelītradio, satelīttelevīzija, datortelevīzija, teleteksts, radio datu sistēma un citas apraides sistēmas;

4) neatkarīgais producents ir persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). Neatkarīgajam producentam, kura ražojumus izplata raidorganizācija, ir atklāti finansēšanas avoti;

5) programma ir viens raidījums vai atsevišķu raidījumu kopums, kas veidots ar kopēju nosaukumu un tiek izplatīts ar tehniskiem līdzekļiem. Programmas sadalījums pa dažādiem laikiem un izplatīšanas tīkliem pieļaujams, ja izplatīšana dažādos tīklos nenotiek vienlaicīgi;

6) programmu izplatīšana ir signālu pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana;

7) raidījums ir ar tehniskiem līdzekļiem veidots informatīvs, analītisks vai cita veida noteikta nosaukuma un apjoma materiāls. Raidījumi var būt periodiski un neperiodiski, tajos var būt pārtraukumi;

8) raidīšana ir programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija). Šis termins neietver tos komunikāciju pakalpojumus, kas tiek sniegti pēc individuāla pieprasījuma;

9) raidītāja apkalpes zona ir teritorija, kurā droši uztverama tā raidītā programma;

10) raidorganizācija ir uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kam ir redaktoriska atbildība par programmu izkārtojumu šā panta 1.punkta izpratnē, kas veido programmas un veic programmu izplatīšanu vai nodod tās izplatīšanai trešajām personām, vai ir uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas veic programmu retranslāciju un saskaņā ar šā likuma 2.2 pantu atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā;

11) reklāma ir apmaksāts, citādi atlīdzināts vai pašreklāmas nolūkos izdarīts publisks paziņojums par precēm vai pakalpojumiem, firmām, personām, organizācijām, to darbības veidiem, idejām un citiem jautājumiem, lai veicinātu to popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem;

12) retranslācija ir Latvijā vai ārvalstīs izplatītās programmas uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. Par satura grozījumiem nav uzskatāma programmas vai raidījuma tulkošana (dublējot vai subtitrējot), ja tā izdarīta ar programmas tiesību turētāja piekrišanu;

13) slēptā reklāma ir reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju. Šāds attēlojums uzskatāms par tīši veiktu, īpaši gadījumā, ja par to saņemta samaksa vai cita veida atlīdzība;

14) televeikals ir raidījums, kurā izteikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;

15) sponsorēšana ir fiziskās vai juridiskās personas, kas nav iesaistīta apraides nodrošināšanā, veikta tieša vai netieša programmas vai raidījuma finansēšana ar mērķi popularizēt savu vārdu, firmas zīmi, darbības veidu vai tēlu.

3

(29.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1999., 11.11.1999., 15.02.2001. un 16.12.2004.likumu, kas stājas spēkā 30.12.2004.)

2.1 pants. Eiropas audiovizuālie darbi

(1) Eiropas audiovizuālie darbi ir:

1) Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotie audiovizuālie darbi;

2) šā panta otrās daļas noteikumiem atbilstošie audiovizuālie darbi, kas radīti tajās Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kuras nepiemēro diskriminējošus noteikumus attiecībā uz Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem;

3) šā panta trešās daļas noteikumiem atbilstošie audiovizuālie darbi, kas radīti citās Eiropas valstīs un kuras nepiemēro diskriminējošus noteikumus attiecībā uz Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, kurus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām valstīm un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tos ir veidojis viens producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās no šīm valstīm;

2) to producēšanu pārrauga un faktiski kontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās no šīm valstīm;

3) šo valstu producentu ieguldījums kopražojuma kopējās izmaksās ir pārsvarā un kopražojumu nekontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) ārpus šīm valstīm.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, ko veidojuši producenti, kas reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās Eiropas valstīs, kuras nav ne Eiropas Savienības dalībvalstis, ne Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstis, bet ar kurām Latvija vai Eiropas Kopiena ir noslēgusi starptautiskus līgumus audiovizuālajā jomā, vai arī tādi darbi, ko šie producenti veidojuši sadarbībā ar Latvijā vai vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētiem (dzīvojošiem) producentiem, ja šos darbus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm.

(4) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem uzskatāmi arī tādi darbi, kas nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās daļas izpratnē, bet ir veidoti Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu divpusēju kopprodukcijas līgumu ietvaros. Turklāt Latvijas vai Eiropas Savienības producenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām un kopražojumu nekontrolē viens ārpus Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas reģistrēts (dzīvojošs) producents vai vairāki šādi producenti.

(5) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem atbilstoši Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu producentu ieguldījuma proporcijai kopražojuma kopējās izmaksās atzīstami arī darbi, kuri nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās un ceturtās daļas izpratnē, bet kurus galvenokārt ir veidojuši autori un tehniskie darbinieki no Latvijas vai no vienas vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

4

(14.10.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2001. likumu, kas stājas spēkā 13.03.2001.)

2.2 pants. Latvijas Republikas jurisdikcijā esoša raidorganizācija

(1) Latvijas Republikas jurisdikcijā atrodas raidorganizācija, kas saskaņā ar šā panta otro daļu ir dibināta Latvijā vai arī atbilst šā panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem. Raidorganizācijas darbībai ir nepieciešama Nacionālās radio un televīzijas padomes izsniegta attiecīgi apraides atļauja, retranslācijas atļauja vai speciāla atļauja (licence) kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai.

(2) Raidorganizācija uzskatāma par dibinātu Latvijā, ja:

1) Latvijā atrodas tās galvenais birojs un redaktoriskie lēmumi par programmu izkārtojumu tiek pieņemti Latvijā;

2) Latvijā atrodas tās galvenais birojs un lielākā daļa darbinieku, kas ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, tiek nodarbināti Latvijā, bet redaktoriskie lēmumi par programmu izkārtojumu tiek pieņemti kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm;

3) Latvijā atrodas tās galvenais birojs, bet lielākā daļa darbinieku, kas ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, tiek nodarbināti gan Latvijā, gan kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm;

4) šī raidorganizācija pirmo reizi ir uzsākusi raidīšanu Latvijā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, bet ne Latvijā, ne arī kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm apraides nodrošināšanā nav nodarbināta lielākā daļa darbinieku - ar nosacījumu, ka tā saglabā stabilu un noteiktu saikni ar Latvijas ekonomiku;

5) Latvijā atrodas tās galvenais birojs un redaktoriskie lēmumi par programmu izkārtojumu tiek pieņemti citā valstī vai arī Latvijā tiek pieņemti redaktoriskie lēmumi par programmu izkārtojumu un šīs raidorganizācijas galvenais birojs atrodas citā valstī - ar nosacījumu, ka lielākā daļa darbinieku, kas ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, tiek nodarbināti Latvijā.

(3) Šā likuma noteikumi attiecas arī uz tādām raidorganizācijām, kurām nav piemērojami šā panta otrās daļas noteikumi vai kuras neatrodas kādas no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts jurisdikcijā, ja tās:

1) izmanto Latvijas piešķirto frekvenci;

2) neizmanto Latvijas piešķirto frekvenci, bet izmanto Latvijas satelīta jaudu;

3) neizmanto ne Latvijas piešķirto frekvenci, ne arī Latvijas satelīta jaudu, bet izmanto Latvijas satelīta raidošo staciju.

5

(15.02.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2001.)