1. pants
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) apdrošināšanas atlīdzība — naudas summa, ko izmaksā zaudējumu atlīdzināšanai;
2) apdrošināšanas gadījums — ceļu satiksmes negadījums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa saskaņā ar šo likumu;
3) apdrošināšanas līgums — dokuments, kas nosaka apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja tiesības un pienākumus;
4) apdrošinājuma ņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas noslēgusi apdrošināšanas līgumu;
5) apdrošināšanas polise — apdrošinātāja izdots noteikta parauga dokuments, kas apliecina, ka apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātājs ir noslēguši apdrošināšanas līgumu;
6) apdrošināšanas prēmija — maksājums par sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;
7) apdrošinātājs — apdrošināšanas sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu" un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmusi licenci sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai;
8) apdrošinātāja atbildības limits — maksimālās izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs;
9) apdrošināšanas termiņš — laiks, uz kuru noslēgts apdrošināšanas līgums;
10) transportlīdzeklis — šā likuma izpratnē:
a) jebkurš sauszemes mehāniskais transportlīdzeklis, arī piekabe vai puspiekabe, kas piedalās ceļu satiksmē Latvijas teritorijā un ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā,
b) sabiedriskais elektrotransports (izņemot elektrovilcienus),
c) ārvalstīs reģistrēts transportlīdzeklis, ja tas piedalās ceļu satiksmē Latvijas teritorijā;
11) transportlīdzekļa īpašnieks — šā likuma izpratnē: fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis vai uz kuras vārda reģistrēts transportlīdzeklis;
12) transportlīdzekļa tiesīgs lietotājs — fiziskā persona, kas, nebūdama īpašnieks, uz pilnvaras, īres līguma vai cita tiesiska pamata lieto transportlīdzekli ceļu satiksmē;
13) trešā persona — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījuma dēļ ir nodarīti personiski vai mantiski zaudējumi un kurai pienākas apdrošināšanas atlīdzība. Šā likuma 33.panta trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos par trešo personu uzskatāms ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs.
2
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 24.01.2000.)