1. pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bērns — nepilngadīga persona, kurai Latvijas Republikā ir piešķirts personas kods, kura pastāvīgi dzīvo un kuras dzīvesvieta ir deklarēta Latvijas Republikā;

2) iesniedzējs — fiziskā persona, kuras aprūpē ir bērns un kura Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai ir iesniegusi iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu, ja minētā persona pastāvīgi dzīvo un tai ir deklarēta dzīvesvieta Latvijas Republikā;

3) parādnieks — vecāks, kuram ar tiesas nolēmumu vai ar notariālo aktu, kas ietver vienošanos par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem un izpildāms tiesas spriedumu izpildes kārtībā (turpmāk — vienošanās par uzturlīdzekļiem), noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam un kurš nepilda tiesas nolēmumu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem vai pilda tiesas nolēmumu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem, bet nenodrošina to minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets;

4) uzturlīdzekļi — bērna uzturēšanas izdevumi, kurus nodrošināt bērnam ir katra vecāka pienākums neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa un kuru minimālo apmēru atbilstoši Civillikuma 179.panta piektajai daļai noteicis Ministru kabinets.

2

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2014.)