2. pants

Prasības darbā ar apstrādātām un uzglabātām dzimumšūnām (partnera ziedojums, kas nav paredzēts tiešai izmantošanai), kā arī dzimumšūnām, kas paredzētas turpmākai embriju kriokonservācijai:

2.1. ārsts, kurš ir atbildīgs par donoru atlasi, balstoties uz pacientu anamnēzi un terapeitiskām indikācijām, nosaka pamatojumu ziedošanai un tās drošību recipientam un bērnam, kas varētu piedzimt ziedojuma rezultātā;

2.2. lai novērstu savstarpējas inficēšanas risku, veic šādus bioloģiskos izmeklējumus:

HIV 1 un 2Anti-HIV 1 un 2B hepatītsHBsAg anti- HBcC hepatītsAnti-HCV-AbSpermai, kas iegūta (paredzēta) intrauterīnas apaugļošanas nolūkiem un kuru nav paredzēts uzglabāt, laboratoriskie izmeklējumi nav obligāti, ja audu centrs, izmantojot validētus procesus, var pierādīt, ka infekcijas riski ir novērsti;

2.3. ja HIV 1 un 2, B hepatīta vai C hepatīta testa rezultāti ir pozitīvi vai nav pieejami, vai ir zināms, ka donors ir infekcijas riska avots, izveido atsevišķu uzglabāšanas sistēmu;

2.4. HTLV-I antivielu testēšana jāveic donoriem, kas dzīvo vai ir dzīvojuši vietās, kur ir liela vīrusa izplatība, kuru seksuālie partneri vai vecāki ir dzīvojuši šādās vietās;

2.5. zināmos apstākļos var būt nepieciešama papildu testēšana atkarībā no donora ceļošanas un saskares vēstures un ziedoto šūnu vai audu raksturojuma (piemēram, RhD, malārija, CMV, T. cruzi);

2.6. pozitīvi rezultāti vēl nenozīmē, ka nedrīkst veikt partneru ziedojumu.