5. pants

Reģeneratīvās enerģijas un

vietējo resursu izmantošanas veicināšana sabiedrisko pakalpojuma

saistības sistēmu operatoriem

5.1. Ievērojot reģeneratīvās enerģijas avotu un to

izmantošanas tehnoloģiju perspektīvas, kā arī to atrašanos

pārejas stadijā, spējai darboties konkurējošā konvenciālās jeb

tradicionālās enerģijas tirgū tiks noteikta reģeneratīvās

("zaļās") enerģijas komponente visu Latvijas elektrības

patērētāju kopējā energoresursu bilancē, lai sociāli, ekonomiski

un tehniski sabalansētu un veicinātu reģeneratīvo resursu

izmantošanu un mazinātu enerģijas importu valstī. Netiks

turpināti līdz šim pieļautie ekonomiskie pārspīlējumi atbalsta

sniegšanā reģeneratīvo resursu izmantošanai.

5.2. Tiks nodrošināta enerģijas iepirkšana no ģeneratoriem,

kuri elektroenerģijas ražošanas ciklā izmanto reģeneratīvos

(hidro, vēja, biomasas - koksnes atlikumu, kūdru dabīgā pieauguma

apjomā u.c.) energoresursus, nosakot sabiedriskā pakalpojuma

sniegšanas pienākumu pārvades un sadales sistēmu operatoriem. Tas

veicinās prognozējamu un plānotu elektrības, arī siltuma

enerģijas ieguvi reģeneratīvos energoresursus izmantojošās

elektrostacijās un zināmā attīstības līmenī ļaus pievienoties

Eiropas Savienības atbalstītajam "zaļo sertifikātu" tirgum.

5.3. Nodrošinot līdzšinējo normatīvo aktu izpildi, valdība

noteiks ekonomiski pamatotu atbalstu sabiedrisko pakalpojumu

saistību veidā iepirktās enerģijas avotiem. No mazajām

hidroelektrostacijām, kurām beidzas Enerģētikas likumā noteiktais

astoņu gadu periods, un no tām, kuras uzsāks savu darbību pēc

2003.gada 1.janvāra, elektroenerģiju iepirks par Regulatora

noteikto cenu, kurai būtu jāatbilst vidējam elektroenerģijas

realizācijas tarifam.

5.4.Reģeneratīvo energoresursu komponentu primāro

energoresursu bilancē noteiks, ievērojot elektroenerģijas

pārvades sistēmas operatora publicēto informāciju par sistēmas

tehniskiem ierobežojumiem. Šādi ierobežojumi nebūs energoresursu

veidus diskriminējoši, bet atklāti pārbaudāmi. Ikgadējā

reģeneratīvās enerģijas iepirkuma iespējamo ietekmi uz valsts un

iedzīvotāju finansiāli ekonomisko stāvokli izvērtēs Ekonomikas

ministrija.

Ierobežojumi hidroelektrostaciju un vēja elektrostaciju

izvietošanai valsts teritorijā ir noteikti dabas aizsardzības

normatīvajos aktos, tajā skaitā īpaši aizsargājamo dabas

teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošajos normatīvajos

aktos, sugu un biotopu aizsardzības normatīvajos aktos.

Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", "Sugu un

biotopu aizsardzības likums", kā arī šiem likumiem pakārtotie

Ministru kabineta noteikumi ir pieejami Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā (www.varam.gov.lv),

un informācija tiek regulāri atjaunota.

Ierobežojumi, kas saistīti ar zivju resursu saglabāšanu ir

noteikti zvejniecību un makšķerēšanu regulējošos normatīvajos

aktos. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministriju līdz 2001.gada 1. decembrim

izstrādās MK noteikumus par upju sarakstu, uz kurām

zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt mazās

hidroelektrostacijas no zivju resursu aizsardzības

viedokļa.

5.5. Sabiedrisko pakalpojumu saistību ietvaros VAS

"Latvenergo" iepērk 0,5 % reģeneratīvās elektrības kopējā

bilancē. Elektrības lietotājiem tas sastāda 1,1 % no kopējās

maksājuma summas. Hidroenerģijas daļa konkurences tirgū ir

ievērojama, tādēļ atbalsta sistēmai jākļūst ekonomiski

pamatotākai, caurskatāmākai un efektīvākai. Tas tiks panākts,

kombinējot atbalstu reģeneratīvajiem resursiem un koģenerācijas

ciklam. Laika periodā līdz 2005.gadam elektroenerģijas vidējā

realizācijas tarifa pieaugumam no jaunu reģeneratīvo enerģijas

avotu ieviešanas nevajadzētu pārsniegt 5%, kas atbilst aptuveni

6% reģeneratīvās elektroenerģijas (neskaitot lielās

hidroelektrostacijas) kopējā elektroenerģijas patēriņa

bilancē.

5.6. Cenas noteikšanai ikgadējā konkrēti noteiktā enerģijas

apjoma iepirkšanai izmantos konkursus vai citas, maksimāli tirgus

mehānismiem tuvinātas, metodes.

Ekonomikas ministrija izvēlēsies elektroenerģijas cenas

noteikšanas metodi konkrētajam resursa veidam:

a) konkurss, ja ir pretendenti un apstākļi, lai noteiktu

konkurences cenu un izvēlētos labāko tehnoloģiju konkrētam jaudas

apjomam;

b) cenas apstiprinājums saskaņā ar Regulatora metodiku un

procedūru konkrētajam projektam.

5.6.1. Ja izmantos konkursa metodi, tad saskaņā ar Regulatora

izstrādāto konkursa nolikumu to organizē Ekonomikas ministrija ar

tā sistēmas operatora līdzdalību, kura sistēmā tiks ievadīta

enerģija. Regulators apstiprina konkursa rezultātus un

pretendenta piedāvāto cenu enerģijas iepirkšanai.

5.6.2. Kopējās no reģeneratīvajiem energoresursiem saražotās

elektroenerģijas iepirkuma izmaksas bez kavēšanās iekļauj

pārvades sistēmas operatora sistēmas izmaksās.

Koģenerācijas cikla veicināšana

5.7. Pie enerģiju efektīvi izmantojošiem elektroenerģijas

ražošanas cikliem pieskaitāma koģenerācija, kurināmā elementi

u.c. Koģenerācijas stacijas iegūs atbalstu konkurences tirgū, ja

koģenerācijas ciklā gada vidējā primārās enerģijas izmantošanas

efektivitāte sasniedz 80 % un siltuma enerģija tiek piegādāta

galvenokārt centralizētai siltuma apgādes sistēmai attiecīgajā

licences zonā. Cenu saražotās elektroenerģijas pārpalikuma

iepirkumam no šādām koģenerācijas stacijām apstiprinās Regulators

atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar

Enerģētikas likuma 41.panta pirmo daļu. Prognozēto

elektroenerģijas iepirkuma daudzumu par Regulatora noteikto cenu

iepirks tas sistēmas operators, kura sistēmā tiek saņemta

elektroenerģija no attiecīgajām elektrostacijām.

5.7.1. Regulators elektrības tarifu aprēķina metodikā nosaka,

kura elektroenerģijas apgādes sistēmas operatora tarifa aprēķinā

tiek iekļauta šī izmaksu komponente. Šāda pieeja ļaus taisnīgi

sadalīt attiecīgos izdevumus starp enerģijas lietotājiem, kas ir

ieguvēji no konkrēto projektu realizācijas, un pārējiem valsts

iedzīvotājiem, tādejādi būs jārēķinās ar elektrības realizācijas

tarifu diferenci līdzīgām elektroenerģijas lietotāju grupām

valstī.

5.7.2. Cenas noteikšanā netiks pieļauta diskriminējoša

attieksme pret esošajiem un jauniem koģenerācijas projektiem.

Ievērojot elektrības tirgus attīstību Latvijā un Baltijas kopējā

tirdzniecības apgabalā, tiks veikta elektroenerģijas cenas

deregulēšana, ja tirgus signāli būs labvēlīgi koģenerācijas

projektu veicināšanai.

Saskaņošana ar citu sektoru

politiku

Naftas un dabas gāzes sektoru politika lielā mērā atkarīga no

starptautiskiem un pat globāliem procesiem un ir vairāk pakļauta

šādām ietekmēm. Liberalizācija un konkurence elektroenerģijas

sektorā ir lielā mērā saistīta ar tirgus liberalizāciju dabas

gāzes sektorā. Valdība dabas gāzes sektora politikā ievēros

reālās starptautiskās iespējas un elektroenerģijas sektora

politikas nostādnes.