74. pants

Atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu

iemeslu dēļ

(1) Darba devējam ir

pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja

darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši

gadījumos, kad darbinieks:

1) pamatojoties uz attiecīgu darba

devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības

iestādē;

2) iepriekš par to paziņojot darba

devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis;

3) pamatojoties uz attiecīgu darba

devēja rīkojumu, darba laika ietvaros piedalās profesionālajā

apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā;

4) ne ilgāk kā divas darba dienas

neveic darbu sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva

ģimenes locekļa nāvi;

5) ne ilgāk kā vienu darba dienu

neveic darbu sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu tajā pašā

apdzīvotajā vietā pēc darba devēja iniciatīvas vai - ne ilgāk kā

divas darba dienas - sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu

citā apdzīvotajā vietā;

6) pamatojoties uz izsaukumu,

ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas

sēdē kā piesēdētājs;

7) piedalās tādu nepārvaramas

varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtējo apstākļu izraisītu

seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko

drošību vai kārtību;

8) neveic darbu svētku dienā, kas

iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā;

9) atrodas komandējumā.

(2) Darbinieka saistība

uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt šā

panta trešajā daļā noteikto atlīdzību arī tad, ja darba devējs

darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības

izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Par

dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību

nesaņem.

(3) Ja darbiniekam ir

noteikta laika alga, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos

gadījumos viņam izmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam ir

noteikta akorda alga, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos

gadījumos viņam izmaksā vidējo izpeļņu.

(4) Šā panta pirmās daļas 6.

un 7.punktā noteiktajos gadījumos darbiniekam šā panta trešajā

daļā noteikto atlīdzību izmaksā darba devējs, kuram to atlīdzina

attiecīgā valsts institūcija. Kārtību, kādā valsts institūcija

darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo atlīdzību, nosaka

Ministru kabinets.

(5) Šā panta pirmās daļas

noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad darbinieks neveic darbu

pārejošas darbnespējas dēļ.

(6) Darbiniekam, kurš

ārstniecības iestādē nodod asinis, pēc katras šādas dienas

piešķir atpūtas dienu, izmaksājot šā panta trešajā daļā noteikto

atlīdzību. Pēc darbinieka pieprasījuma šo dienu pievieno

ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam."

14. Izslēgt 76.panta trešo

daļu.

15. Izteikt 95. un 96.pantu

šādā redakcijā:

"95.pants. Atšķirīgas

attieksmes aizlieguma pārkāpšana, nosakot darba apstākļus,

profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu vai

paaugstinot amatā

(1) Ja darba devējs, nosakot

darba apstākļus, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas

paaugstināšanu, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu,

attiecīgajam darbiniekam ir tiesības prasīt šādas atšķirīgas

attieksmes izbeigšanu.

(2) Ja darba devējs, nosakot

darba apstākļus, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas

paaugstināšanu vai paaugstinot amatā, ir pārkāpis atšķirīgas

attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā

viena mēneša laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam

vajadzēja uzzināt par atšķirīgas attieksmes aizlieguma

pārkāpšanu.