1. pants

Papildināt 14. pantu ar 2.1,

2.2, 2.3, 2.4, 2.5 un

2.6 daļu šādā redakcijā:

"(21) Šā panta pirmās daļas

3. punktā minētais darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma

sniedzējs uzskatāms par darba devēju, kas nosūta darbinieku veikt

darbu Latvijā, arī tad, ja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma

saņēmējam starptautisko pakalpojumu sniegšanas ietvaros ir

jāsniedz pakalpojums citā valstī un tā izpildi nodrošina

nosūtītais darbinieks. Uz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma

sniedzēju šajā situācijā attiecina visus noteikumus par

darbinieka nosūtīšanu.

(22) Ja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma

saņēmējs Latvijā ir iecerējis starptautisko pakalpojumu

sniegšanas ietvaros sniegt pakalpojumu citā valstī un tā izpildi

nodrošina uz Latviju nosūtītais darbinieks, tad darbaspēka

nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam Latvijā ir pienākums laikus

pirms pakalpojuma sniegšanas citā valstī par to informēt

darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju.

(23) Ja darbinieku uz Latviju nosūta

darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, tad viņam kā

darba devējam ir pienākums nodrošināt uz Latviju nosūtītajam

darbiniekam tādus pašus darba apstākļus un piemērot tādus pašus

nodarbinātības noteikumus, kādus nodrošinātu un piemērotu

darbiniekam, ja darba tiesiskās attiecības starp darbinieku un

darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēju būtu nodibinātas

tieši un darbinieks veiktu to pašu darbu.

(24) Lai nodrošinātu šā panta

2.3 daļā noteikto pienākumu izpildi, darbaspēka

nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam, kas atrodas Latvijā, ir

pienākums laikus pirms darbinieku nosūtīšanas informēt citas

valsts darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju par darba

apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem pie darbaspēka

nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja.

(25) Darbinieka nosūtīšanas gadījumā darba

samaksas jēdziens un darba samaksas obligātie elementi nosakāmi

atbilstoši tās valsts normatīvajiem aktiem vai praksei, uz kuru

darbinieks ir nosūtīts. Ja darbinieks nosūtīts veikt darbu

Latvijā, attiecībā uz darba samaksu piemērojami šā likuma un

atbilstoši šā likuma 18. panta ceturtajai daļai noslēgtās

ģenerālvienošanās noteikumi, kā arī citi Latvijas normatīvie

akti, kas regulē darba samaksu.

(26) Persona, kuras labā tiek veikts darbs,

nosūtīto darbinieku nepielaiž pie darba izpildes, ja citas

Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas

valsts darba devējs, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā,

nav iesniedzis apliecinājumu par šā likuma

14.1 panta otrajā daļā minētā pienākuma

izpildi."