1. pants

Teorētiski iespējamie bāzes jaudu elektrostaciju

varianti

Elektroenerģijas patēriņa prognoze

tikai daļēji raksturo pieprasījumu un izvirza nosacījumus apgādes

sistēmas attīstībai nākotnē. Patēriņa slodzes segšanai jebkurā

brīdī nepieciešamas adekvātas jaudas, kuras veidojas kā Latvijas

teritorijā tirdzniecībā iesaistīto jaudu un ar importēto enerģiju

saistīto jaudu kombinācija. Jaudas un enerģija nepieciešama

patērētāju pieprasījuma apmierināšanai, kā arī zudumu

kompensācijai un elektrisko sistēmu darbības nodrošināšanai.

Daudz precīzāk nākotnē nepieciešamās ražošanas jaudas nosaka

elektriskās slodzes prognozes.

Analizējot prognozētos patēriņa

slodzes diennakts grafikus vasarai un ziemai laikposmā no

2015.gada līdz 2025.gadam, var secināt, ka ziemas slodzes

maksimums pieaug attiecīgi no 2000 MW līdz 2600 MW, bet vasaras

minimums pieaug attiecīgi no 650 MW līdz 900 MW.

Lai segtu bāzes jaudas deficītu

300-400 MW, teorētiski iespējamie elektrostaciju varianti ir

šādi:

- dabasgāzi izmantojoša

elektrostacija (izmantojamā tehnoloģija - gāzes turbīnas

kombinētais cikls GTCC);

- sašķidrināto dabasgāzi

(LNG) izmantojoša elektrostacija (izmantojamā tehnoloģija - gāzes

turbīnas kombinētais cikls GTCC). Bez sadedzināšanas tehnoloģijas

LNG izmantošanai nepieciešama atbilstoša transportēšanas un

regazifikācijas infrastruktūra;

- cieto kurināmo (akmeņogles,

kūdru, biomasu vai minēto kurināmo maisījumu) izmantojoša

elektrostacija (izmantojamās tehnoloģijas - pulverizētā

sadedzināšana (PC), sadedzināšana verdošajā slānī (FBC) vai

kombinētā cikla tehnoloģija ar cietā kurināmā gazifikāciju);

- atomelektrostacija

(izmantojamās tehnoloģijas - III un III+ paaudzes modernizēts

verdošā ūdens reaktors (ABWR), modernizēts spiediena ūdens

reaktors (APWR));

- hidroelektrostacija

(izmantojamās tehnoloģijas - Kaplan, Francis,

Banki tipa turbīnas, kuras izmantojamas atkarībā no

krituma augstuma un ūdens caurteces);

- vēja elektrostacija

(izmantojamās tehnoloģijas - horizontālās ass turbīnas, kuras var

izvietot uz sauszemes un jūrā).

Analizējot teorētiski iespējamo

bāzes jaudas elektrostacijas variantu tehniskās iespējas

(piemēram, jaudas diapazonus, efektivitāti, kurināmā izmantošanas

elastību, nepieciešamo būvniecības laiku), var secināt, ka:

- no tehnoloģiskā viedokļa

nepastāv būtiski šķēršļi jebkura veida elektrostacijas

būvniecībai, ir tikai atsevišķi jaudu ierobežojumi:

■ atsevišķa kombinētā cikla

stacijas bloka jauda nav lielāka par 400 MW. Ja nepieciešama

lielāka jauda, elektrostaciju veido no vairākiem blokiem,

iegūstot kopējo jaudu 800, 1200 MW un vairāk,

■ AES bloka mazākā uzstādītā jauda

ir 600 MW,

■ kūdras elektrostaciju optimālā

uzstādītā jauda ir līdz 100-150 MW,

■ biomasas elektrostaciju optimālā

uzstādītā jauda ir līdz 50 MW,

■ atsevišķa vēja ģeneratora

uzstādītā jauda ir 1-3 MW. Lielākas jaudas iegūšanai veido "vēja

parkus";

- augstāku kurināmā

izmantošanas efektivitāti (vidēji 55 %) iespējams panākt,

izmantojot dabasgāzi. Cietā kurināmā elektrostaciju efektivitāte

vidēji ir 40-42 %;

- attiecībā uz cietā kurināmā

izmantošanu elastīgāka ir verdošā slāņa tehnoloģija, kurai ir

ievērojami zemākas prasības pret kurināmā kvalitāti, kā arī tā

dod iespēju izmantot dažādus kurināmā veidus, tai skaitā tādu

atjaunojamo kurināmo kā biomasa, vietējā kurināmā kūdra un

atkritumi;

- no būvniecības ilguma

viedokļa visizdevīgākā ir dabasgāzes kombinētā cikla tehnoloģija,

kuru iespējams īstenot 2-3 gadu laikā. Cietā kurināmā

elektrostacijas celtniecībai nepieciešams 4-5 gadus ilgs

laikposms, bet atomelektrostacijas būvniecība no celtniecības

uzsākšanas brīža ilgst 7-8 vai vairāk gadu;

- hidroelektrostacijas var

darbināt kā bāzes jaudas elektrostacijas tikai tad, ja tiek

nodrošināta ūdens vienmērīga pieplūde gada griezumā;

- ja vēja elektrostaciju

izmanto kā bāzes slodzes staciju, tad, lai nodrošinātu tādu pašu

sistēmas drošību kā fosilā kurināmā bāzes slodzes stacijām un

sasniegtu tādu pašu enerģijas ražošanas apjomu, būtu nepieciešama

apmēram trīs reizes lielāka uzstādītā jauda. Vēja elektrostacijas

var uzskatīt par bāzes slodzes staciju tikai tad, ja vēja fermām

ir lielas jaudas (virs 1000 MW) un tās atrodas ļoti izkliedētā

teritorijā (miljoni m2) ar dažādu vēja stiprumu un

virzienu. Ja vēja enerģijas ģeneratori ir izvietoti izklaidus,

tad rezerves (back-up) jaudām ir jābūt apmēram 30 % no

uzstādītās jaudas. Turpretim, ja vēja ģeneratori ir koncentrēti

vienā reģionā, rezerves jaudām ir jābūt apmēram 50 % no

uzstādītās jaudas.