2. pants

Energoresursu pieejamības izvērtējums

2.1. Dabasgāze

Galvenais dabasgāzes piegādes

virziens Latvijas patērētājiem ir maģistrālie gāzes tīkli, kuri

atzarojas no Jamalas-Eiropas gāzes vada Tveras apgabalā

(Krievijā) uz Sanktpēterburgu, Pleskavu un tālāk uz Igauniju,

Latviju. Baltijas valstu maģistrālie gāzes tīkli ir labi

attīstīti un to spēju nodrošināt stabilas piegādes paaugstina

Inčukalna pazemes gāzes krātuve (turpmāk - IPGK). Pēdējos gados

dabasgāzes patēriņš ir nostabilizējies 1,7 miljardu m3

robežās. Vairāk par 60 % no patērētās dabasgāzes izmanto siltuma

un elektroenerģijas ražošanai.

Ņemot vērā, ka lietotājiem Latvijā

dabasgāzi importē no viena avota, dabasgāzes piegādes apjomi un

piegādes drošība ir atkarīga no gāzes piegādes infrastruktūras,

t.i., maģistrālo un sadalošo gāzes vadu stāvokļa, kā arī to

adekvātas uzturēšanas un attīstības. Latvijas teritorijā esošie

maģistrālie un sadalošie dabasgāzes tīkli ir viena komersanta -

akciju sabiedrības "Latvijas gāze" - īpašumā un valdījumā. Gāzes

pārvades sistēmas operatora funkcijas veic akciju sabiedrības

"Latvijas gāze" struktūrvienība "Gāzes transports". Ņemot vērā,

ka akciju sabiedrība "Latvijas gāze" sistemātiski veic relatīvi

apjomīgas investīcijas gāzes krātuves un sadalošo un maģistrālo

tīklu ekspluatācijā un attīstībā, nav prognozējami īpaši riski

dabasgāzes apgādē īstermiņā.

Dabasgāzes pārvades sistēmas

operators savā ikgadējā ziņojumā (2005.gads) prognozē dabasgāzes

patēriņa pieaugumu (2,5 līdz 2,7 miljardi m3 līdz

2015.gadam). Pirmais nozīmīgākais patēriņa pieaugums

2008./2009.gadā ir saistīts ar TEC-2 jaunā kombinētā cikla gāzes

1.bloka nodošanu ekspluatācijā, un tad 2009.gadā prognozētais

dabasgāzes patēriņš sasniegs 2,2-2,4

miljar dus m3.

Analizējot dabasgāzes patēriņa

prognozes līdz 2015.gadam un akciju sabiedrības "Latvijas gāze"

definēto biznesa politiku - nodrošināt no IPGK ne tikai Latvijas,

Igaunijas un Krievijas, bet arī Lietuvas un Somijas lietotāju

gāzes apgādes drošību -, gāzes krātuves kapacitāte varētu kļūt

nepietiekama. Šajā kontekstā problemātiska varētu būt pašreizējās

gāzes apgādes sistēmas iespēja nodrošināt dabasgāzes piegādes

jaunai potenciālajai 400 MW bāzes slodzes elektrostacijai.

Dabasgāzes pārvades sistēmas operators savā ziņojumā par sistēmas

attīstību un piegādes nodrošinājumu norāda, ka ir noslēgti

ilgtermiņa līgumi līdz 2015.gadam par prognozētiem apjomiem (2,5

miljardi m3).

Nosakot gāzes cenas ilgtermiņa

līgumos, tās parasti tiek saistītas ar naftas cenu. Ņemot vērā

prognozēto gāzes patēriņa pieaugumu un naftas cenu tendences

pēdējos gados, var prognozēt, ka cenas pieaugums gāzei būs

straujāks nekā oglēm. Papildu faktors prognozētajam cenu

pieaugumam ir arī nepieciešamie lielie investīciju apjomi (tajā

skaitā Krievijā) dabasgāzes ieguves rūpniecības attīstībai. Ņemot

vērā, ka elektroenerģijas ražošanas stacijas Latvijā kā fosilo

kurināmo izmanto tikai dabasgāzi (TEC-1, TEC-2 vecais un jaunais

bloks), jaunas dabasgāzi izmantojošas bāzes slodzes stacijas

celtniecība tikai paaugstinātu Latvijas enerģētikas sektora

atkarību no viena resursu veida un piegādātāja, kā arī pakļautu

to lielākām cenu svārstībām.

2.2. LNG

LNG kā enerģijas produkta un

tehnoloģijas ieviešana Latvijā un Baltijas valstīs būtu vēlama,

lai radītu konkurenci pašreizējiem dabasgāzes piegādātājiem.

Latvijā LNG projektu var uzskatīt kā papildu pasākumu gāzes

apgādes drošības jomā, kas varētu nodrošināt gāzes apgādi,

rodoties tranzīta gāzes vadu bojājumiem, paaugstināta

pieprasījuma periodos vai arī Baltijas valstīs ļoti strauji

pieaugot gāzes patēriņam, kuru nespētu nodrošināt gāzes piegāde

pa cauruļvadiem. Tāpat LNG importēšana dažādotu arī gāzes

piegādes avotus, tādējādi samazinot atkarību no viena piegādātāja

un līdz ar to ļaujot nodrošināties pret straujiem cenu

pieaugumiem nākotnē. Tomēr jāatzīst, ka atbilstoši LNG projekta

izmaksām un prognozējamām gāzes cenām tā būtu ļoti augsta samaksa

par papildu apgādes drošību.

LNG tūlītēju integrēšanu Latvijas

gāzes apgādes sistēmā apgrūtina arī gāzes tirgus liberalizācijas

pakāpe un tas, ka līdz 2017.gadam dažādu apstākļu dēļ

potenciālajam LNG termināļa operatoram nebūs pieejas gāzes

transporta sistēmai, līdz ar to būs apgrūtināta gāzes piegāde

lietotājiem no LNG termināļa pa esošajiem gāzes vadiem.

LNG projektu ekonomiski izdevīgāku

padara iespēja to saistīt ar elektroenerģijas ražošanas jaudu

uzstādīšanu regazifikācijas termināļa tuvumā. No šāda aspekta

skatoties, ekonomiski izvērtējams ir projekts, kurā LNG

regazifikācijas termināļa celtniecība tiek saistīta ar lielas

jaudas (800-1600 MW) elektroenerģijas stacijas izbūvi

termināļa tiešā tuvumā. Šādas stacijas būvniecība, protams, ir

jāvērtē Baltijas valstu elektroenerģijas apgādes

kontekstā.

2.3. Biomasa

Kā biomasa (bioloģiski noārdāma

frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto

nozaru produktos, atkritumos un atliekās un sadzīves atkritumos)

elektrostacijā galvenokārt var tikt izmantota koksne. Salmu,

biodegvielas ražošanas atlikumu un atkritumu potenciāls

ilgtermiņa izmantošanai ir neliels.

- Latvijas meža zemju kopējā

krāja ir 631 milj. m3, bet nemeža (piemēram, krūmi)

zemju kopējā krāja ir 4,54 milj. m3. Koksnes (ar mizu)

vidējais pieaugums ir 25,53 milj. m3 gadā.

- Enerģētiskās koksnes

izmantošanas apjomi ir 8,6 milj. m3 gadā, enerģētiskās

koksnes eksports - 3,6 milj. m3 gadā. Enerģētisko

koksni galvenokārt izmanto siltumapgādē, elektroenerģijas

ražošanai koksne pašlaik tiek izmantota niecīgos apjomos.

- Koksnes potenciāls

enerģijas ražošanai no mežizstrādes atliekām, celmiem, apauguma

un otrreizējās koksnes Latvijā ir aprēķināts

6-11 milj. m3 apmērā. Pašreizējais patēriņš

kopā ar eksportu sasniedz potenciāla augšējo robežu.

- Mežizstrādē iegūstamā

enerģētiskā koksne Latvijā ir izkliedēta gan teritoriāli, gan arī

pēc energoietilpības uz produkcijas vienību. Tāpēc liela uzmanība

jāpievērš koksnes pilnīgākai, efektīvākai un racionālākai

izmantošanai tuvu tās ieguves vietai. No kurināmā izmantošanas

viedokļa ekonomiskāka ir koksnes izmantošana koģenerācijas

procesā.

- Efektīva koksnes resursu

izmantošana no oglekļa aprites, koksnes dzīves cikla un vērtības

ķēdes viedokļa panākama, vispirms koksni izmantojot par

izejmateriālu produktu ražošanā, tad atkārtoti pārstrādājot un

visbeidzot izmantojot par enerģijas avotu. Koksnes produktu

pievienotā vērtība ir 10 reizes lielāka nekā pievienotā vērtība

enerģijas ražošanā, to sadedzinot.

Ņemot vērā to, ka koksne ir

ievērojams nacionālais resurss un to ir iespējams izmantot

enerģijas ražošanā, palielinot energoapgādes drošību, ir iespēja

to izmantot liela mēroga enerģētikas projektos kā vienu no

līdzsadedzināšanas produktiem. Tomēr enerģētikā koksne

galvenokārt jāizmanto lokāli - siltumapgādē un koģenerācijas

iekārtās.

2.4. Ogles

Ogles ir viens no svarīgākajiem

energonesējiem pasaulē:

- 54 % no visu fosilo

energoresursu rezervēm (šā brīža tehniski un saimnieciski

iegūstamie apjomi) ir ogles;

- ņemot par pamatu ogļu

patēriņu pasaulē 2005.gadā, akmeņogļu rezervju pietiks vismaz 150

gadiem, bet brūnogļu - 210 gadiem;

- pasaulē apzinātie akmeņogļu

krājumi tiek lēsti vairāk nekā 900 miljardu tonnu

apmērā;

- atšķirībā no dabasgāzes un

naftas ogļu atradnēm ir vienmērīgāks sadalījums - tās atrodamas

visos kontinentos. Vislielākie krājumi ir ASV, Krievijā, Ķīnā,

Indijā, DĀR, Brazīlijā.

2.5. Kodoldegviela (urāns)

74 % no urāna rezervēm ir

koncentrēti četrās valstīs - Austrālijā, Kanādā, Kazahstānā un

Nigērijā. Pārējie resursi atrodas Brazīlijā, DĀR, Namībijā,

Uzbekistānā, Krievijā, Jordānijā, Ukrainā un

Ķīnā.

2.6. Hidroelektrostacija

Hidroelektrostacijas (HES) Latvijā

nevar uzskatīt par bāzes slodzes stacijām:

- jaudas potenciāls ir

nepietiekams:

■ Jēkabpils HES un Daugavpils HES

- 130 MW,

■ mazās HES - 15-20 MW (tai skaitā

iespējamās jaunās HES un esošo HES rekonstrukcija);

- HES darba stundu skaits ir

aptuveni 2000 h gadā (atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem);

- kā bāzes stacija HES

Latvijā var darboties aptuveni vienu mēnesi palu

laikā.

2.7. Vēja

elektrostacija

Vēja elektrostacijas (VES) Latvijā

nevar uzskatīt par bāzes slodzes stacijām, kaut gan pastāv

tehniskas iespējas uzstādīt nepieciešamās jaudas:

- VES Latvijas apstākļos ir

ļoti mazs jaudas izmantošanas koeficients (darba stundu skaits ir

aptuveni 1800-2200 h gadā);

- tā kā Latvijas rietumu

piekraste un jūras teritorija, kur ir tehniskas iespējas uzstādīt

VES, ir neliela un tur atrodas daudz īpaši aizsargājamo

teritoriju, pastāv liela jaudas nevienmērība, tādēļ nepieciešamas

balansēšanas jaudas (piemēram, gāzes turbīnas bloks) vismaz 50 %

apjomā no uzstādītās VES jaudas.