3. pants

Ekonomiskā analīze

Elektroenerģijas ražošanas cenu

veido šādas izmaksas:

- kurināmais;

- ekspluatācijas

izmaksas;

- kapitālizmaksas (ietver

investīciju atmaksāšanos 15 gadu periodā, izmantojot diskonta

likmi 15 %).

Kurināmā izmaksas aprēķinātas,

izmantojot reālās kurināmā cenas 2006./2007.gadā.

3.1.tabula. Kurināmā cenas

Kurināmais

EUR/nat.v.

EUR/MWh

LVL/MWh

Dabasgāze1

216

23,5

15,0

Akmeņogles2

40

6,7

5,2

Kūdra3

27

8,2

5,7

Biomasa4

(koksne)

30

13,0

9,0

Kodoldegviela

3,8

2,6

Kapitālieguldījumu un

ekspluatācijas izmaksu noteikšanai izmantoti Starptautiskās

Enerģētikas aģentūras 2005.gadā apkopotie dati par reālām

izmaksām laikposmā no 2001.gada līdz 2004.gadam uzbūvētajām

elektro stacijām5.

Kapitālieguldījumi ietver visas

nepieciešamās izmaksas elektrostacijas uzbūvēšanai - izpēti,

projektēšanu, iekārtas, montāžu un būvdarbus, uzraudzību, kā arī

kapitāla izmaksas (kredītsaistības būvniecības periodā).

Piezīmes.

1 Atbilst Latvijas

8.lietotāju grupas dabasgāzes cenai no 2007.gada 1.maija par

1000 m3, ja mazuta kotācija ir

300 USD/t.

2 Atbilst 2006.gada

vidējai akmeņogļu cenai Eiropā par tonnu.

3 Izmantoti dati par

kūdras cenu dinamiku Latvijā un Association of Finnish Peat

Industries informācija par tonnu.

4 Atbilst

2006./2007.gada vidējai koksnes šķeldas cenai Latvijas

siltumapgādes uzņēmumos par tonnu.

5 Project costs of

generating electricity, IEA/NEA/AEN, 2005.

3.2.tabula. Kapitālieguldījumi un

ekspluatācijas izmaksas, EUR/kWe

Tehnoloģija

Kapitālieguldījumi

Ekspluatācijas izmaksas

minimālās izmaksas

maksimālās izmaksas

minimālās izmaksas

maksimālās izmaksas

Ogļu elektrostacijas

PC

875

1300

40

80

FBC

1050

1400

25

70

IGCC

1250

1800

45

95

Gāzes elektrostacijas

GTCC

400

950

15

45

Atomelektrostacijas

PWR

1300

1900

40

100

GENIII

1400

2200

40

100

Vēja elektrostacijas

Uz sauszemes

960

1400

15

50

Jūrā

1400

2300

40

75

Hidroelektrostacijas

Vidējas jaudas (3-15 MW)

1300

2550

20

60

Mazas jaudas (< 1 MW)

5100

6200

35

105

Ekspluatācijas izmaksas ietver

visas nepieciešamās izmaksas elektrostacijas apkalpošanai -

apkalpojošā personāla darba alga, remonta izmaksas, materiālus un

citas izmaksas.

Iespējamais elektroenerģijas cenas

diapazons katram teorētiskajam variantam, kā arī izmaksu

komponenšu attiecības parādītas 3.1. un 3.2.attēlā.

3.1.attēls. Elektroenerģijas

cena (EUR/MWh)

3.2.attēls. Izmaksu īpatsvars

elektroenerģijas cenā (%)

Piezīme.

* Kurināmā maisījums (80 % ogles,

10 % kūdra, 10 % biomasa)

Lai veiktu jutīguma analīzi, ir

apkopoti visi iespējamie riska faktori, kuri atstāj ietekmi uz

finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un to rezultātiem. Šie

faktori ir apkopoti 3.3.tabulā, un katram no tiem analizējot

noteikta riska pakāpe.

Faktoru vērtējumam izmantota

punktu sistēma no 1 līdz 3, kur 1 nozīmē zemu risku, 2 - vidēju

un 3 - augstu risku.

3.3.tabula. Riska faktoru

apkopojums

Faktori

Risks

Kurināmā cena

3

Investīciju izmaksas

2

Ekspluatācijas izmaksas

1

Emisijas kvotas cenas

izmaiņas

2

- Nevienam no konkrētajiem

fosilā kurināmā veidiem nav vērā ņemamu cenu priekšrocību.

- Izmantojot fosilo kurināmo

(tai skaitā kodoldegvielu), elektroenerģijas cena svārstās

salīdzinoši nelielā amplitūdā - 55-65 EUR/MWh. Izmantojot

biomasu, šis līmenis ir nedaudz augstāks - aptuveni 70

EUR/MWh.

- Izmantojot tādus

atjaunojamos energoresursus kā vējš6 un hidroenerģija,

elektroenerģijas cena ir ievērojami augstāka -

110-135 EUR/MWh. Prakse rāda, ka lielāks jaudas izmantošanas

koeficients ļauj arī šāda veida elektroenerģijai veiksmīgi

konkurēt ar fosilo elektroenerģiju, tomēr Latvijas klimatiskajos

apstākļos nav iespējams sasniegt lielāku jaudas izmantošanas

stundu skaitu gadā.

- No ekonomiskā viedokļa

Latvijā bāzes slodzes segšanai ieteicams būvēt elektrostaciju,

kura darbojas ar fosilo kurināmo un/vai biomasu.

- Tā kā tīras biomasas

izmantošanas variants ir dārgāks par citu cieto kurināmo

izmantošanas variantiem, biomasu ieteicams izmantot maisījumā ar

tādiem cietā kurināmā veidiem kā ogles un kūdra.

- Kurināmā cena ir

visjutīgākais faktors, ja tiek izmantots fosilais kurināmais.

Visjutīgākais variants attiecībā uz kurināmā cenas ietekmi ir

dabasgāzes izmantošana, jo šajā gadījumā kurināmajam ir

vislielākais īpatsvars elektroenerģijas cenā (tuvu 70 %). Tādiem

cietā kurināmā veidiem kā oglēm un kūdrai ir ievērojami zemāka

jutība pret cenas izmaiņu, jo to īpatsvars elektroenerģijas cenā

ir zemāks (aptuveni 35 %).

- Emisijas kvotas cenai (ja

kvotas jāpērk) ir liela ietekme uz tādu fosilo kurināmo

izmantošanu kā kūdra un ogles. Pietiekami liela ietekme ir arī

dabasgāzes izmantošanas gadījumā. Ja kvotas cena nepārsniedz 20

EUR/t, tās ietekme uz dažādiem kurināmā veidiem ir neliela.

Piezīme.

6 Neņemot vērā

rezervēšanas jaudu uzstādīšanu.

3.3.attēls. Emisijas kvotas

cenas ietekme