119. pants
Strīdu izšķiršanas

vispārīgie noteikumi

(1) Šajā nodaļā noteiktais regulējums tiek piemērots, lai

izšķirtu Latvijas Republikas un citas Eiropas Savienības

dalībvalsts kompetento iestāžu strīdu, kas rodas, interpretējot

un piemērojot starptautiskos līgumus, kuri paredz novērst nodokļu

dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam.

(2) Šīs nodaļas izpratnē nodokļu dubultā uzlikšana ir

nodokļu uzlikšana Latvijā un citā Eiropas Savienības dalībvalstī

par vienu un to pašu ar nodokli apliekamo ienākumu vai kapitālu,

ja uz šiem nodokļiem attiecas starptautiskie līgumi, kuri paredz

novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam, un ja

uzlikšana rada vismaz vienu no šādiem apstākļiem:

1) papildus maksājamo nodokli;

2) nodokļu saistību palielinājumu;

3) to zaudējumu neatzīšanu vai samazināšanu, kurus varētu

izmantot, lai samazinātu ar nodokli apliekamo ienākumu.

(3) Piemērojot šajā nodaļā noteikto regulējumu, ja vien

no lietas būtības neizriet pretējais, ikvienam terminam, kas nav

lietots šajā nodaļā, ir tāda nozīme, kāda tam ir attiecīgajā

starptautiskajā līgumā dienā, kad saņemts pirmais paziņojums par

darbību, kura izraisīja vai izraisīs strīda jautājumu (piemēram,

lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem). Ja

attiecīgajā starptautiskajā līgumā konkrētais termins nav

definēts, šim terminam ir tāda nozīme, kāda tam minētajā brīdī

bija saskaņā ar tiešo nodokļu jomu regulējošiem normatīvajiem

aktiem, un minētā nozīme prevalē pār nozīmi, kāda attiecīgajam

terminam ir saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.