54. pants
Ikgadējie emisiju sadales

apjomi un gada emisijas sadales vienības

(1) Ikgadējos emisiju sadales apjomus Latvijai piešķir gada

emisijas sadales vienībās.

(2) Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību

izpildei var izmantot Latvijai piešķirtās gada emisijas sadales

vienības un Kioto vienības.

(3) Gada emisijas sadales vienības ir valsts īpašums, kura

tiesiskais valdītājs ir Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrija.

(4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrija izstrādā un Ministru kabinets apstiprina ilgtermiņa

stratēģiju rīcībai ar gada emisijas sadales vienībām, kā arī, ja

nepieciešams, groza ilgtermiņa stratēģiju.

(5) Piecu mēnešu laikā pēc Regulas Nr. 525/2013 8.pantā minētā

aptuvenā siltumnīcefekta gāzu pārskata iesniegšanas Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā

ar Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes

ministriju un citām nozaru ministrijām sagatavo informāciju par

Latvijas iespējām veikt darījumus ar valsts īpašumā esošajām gada

emisijas sadales vienībām un Kioto vienībām un iesniedz to

Ministru kabinetam, kas pieņem lēmumu par darbībām ar gada

emisijas sadales vienībām un Kioto vienībām.

(6) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrija veic pārrunas par darījumiem ar gada emisijas sadales

vienībām un Kioto vienībām un sagatavo līguma projektu.

(7) Finanšu līdzekļus no darījumiem ar gada emisijas

sadales vienībām ieskaita šā likuma 32.2 panta

3.1 daļā minētajā kontā un izlieto atbilstoši šā

likuma nosacījumiem attiecībā uz izsoļu ieņēmumu

izmantošanu."

18. Papildināt pārejas noteikumus ar 38., 39., 40., 41., 42.,

43. un 44.punktu šādā redakcijā:

"38. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada

16.aprīļa regulas Nr. 421/2014, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK,

ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas

kvotu tirdzniecībai Kopienā, jo paredzams, ka līdz 2020.gadam

tiks īstenota starptautiska vienošanās par vienota un globāla

tirgus mehānisma piemērošanu starptautiskās aviācijas emisijām

(turpmāk - Regula Nr. 421/2014) 1.panta 1.punktā minētajā

periodā - no 2013.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim

- šā likuma 32.3 panta pirmajā daļā noteiktais

pienākums katru gadu līdz 30.aprīlim nodot emisijas kvotas,

45.panta pirmajā daļā noteiktais pienākums veikt emisiju

monitoringu un sniegt informāciju un 45.panta septītajā daļā

noteiktais pienākums sagatavot ikgadējo emisiju ziņojumu netiek

piemērots aviācijas darbībām un siltumnīcefekta gāzu emisijām no

lidojumiem, kas tiek uzsākti:

1) Latvijas teritorijā esošā lidlaukā un pabeigti lidlaukā,

kurš atrodas valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas;

2) lidlaukā, kurš atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, un

tiek pabeigti Latvijas teritorijā esošā lidlaukā;

3) Latvijas teritorijā esošā lidlaukā un pabeigti lidlaukā,

kurš atrodas tālākajos reģionos Līguma par Eiropas Savienības

darbību 349.panta nozīmē;

4) lidlaukā, kurš atrodas tālākajos reģionos Līguma par

Eiropas Savienības darbību 349.panta nozīmē, un tiek pabeigti

Latvijas teritorijā esošā lidlaukā;

5) lidlaukā, kurš atrodas tālākajā reģionā Līguma par Eiropas

Savienības darbību 349.panta nozīmē, un tiek pabeigti lidlaukā,

kas atrodas citā tālākajā reģionā Līguma par Eiropas Savienības

darbību 349.panta nozīmē.

39. Regulas Nr. 421/2014 1.panta 1.punktā

minētajā periodā - no 2013.gada 1.janvāra līdz 2016.gada

31.decembrim - šā likuma 45.panta pirmajā daļā noteikto pienākumu

regulāri kontrolēt emisiju apjomu, veikt monitoringu un sniegt

informāciju (iesniegt monitoringa plānus) nepilda tāds gaisa kuģa

operators, kurš veic tikai šo pārejas noteikumu 38.punktā minētos

lidojumus.

40. Ministru kabinets šā likuma 53.panta otrajā daļā minētos

noteikumus izdod līdz 2016.gada 31.decembrim.

41. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrija šā likuma 54.panta ceturtajā daļā minēto ilgtermiņa

stratēģiju izstrādā līdz 2016.gada 31.decembrim.

42. Ministru kabinets šā likuma 49.1 panta

otrajā daļā minēto Kuģu pārstrādes padomes nolikumu apstiprina

līdz 2016.gada 31.decembrim.

43. Ministru kabinets šā likuma 45.panta septītajā un

7.1 daļā minētajos noteikumos izdara grozījumus

līdz 2016.gada 31.decembrim.

44. Šā likuma 11.panta sestajā daļā minēto maksas pakalpojumu

cenrādi Ministru kabinets izdod līdz 2016.gada

31.decembrim."

19. Papildināt 1.pielikuma 3.punktu ar 6.apakšpunktu šādā

redakcijā:

"6) iekārtas magnija oksīda ražošanai krāsnīs, kuru

ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā."

20. Izslēgt 1.1 pielikumu.

21. Izteikt 2.pielikumu šādā redakcijā:

"Likuma "Par

piesārņojumu"

2.pielikums

Eiropas

Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās

piesārņojošās darbības

I. Eiropas Savienības emisijas kvotu

tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kurām

nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja

Nr.p.k.

Darbība, kurai nepieciešama

siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja

Siltumnīcefekta gāze

1.

Kurināmā sadedzināšana -

kurināmā oksidēšana neatkarīgi no tā, kā tiek izmantota šajā

procesā ražotā siltumenerģija, elektroenerģija vai mehāniskā

enerģija, un citas tieši saistītas darbības, tai skaitā

dūmgāzu attīrīšana, iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā

siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus (izņemot bīstamo

atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanas

iekārtas)

Oglekļa dioksīds

2.

Minerāleļļu attīrīšana un

rafinēšana

Oglekļa dioksīds

3.

Koksa ražošana

Oglekļa dioksīds

4.

Metāla rūdu, arī sulfīdu rūdu,

apdedzināšana vai kausējumu iegūšana, ieskaitot

granulēšanu

Oglekļa dioksīds

5.

Čuguna vai tērauda pirmreizēja

vai atkārtota kausēšana, ieskaitot nepārtraukto izliešanu,

kopējai jaudai pārsniedzot 2,5 tonnas stundā

Oglekļa dioksīds

6.

Melno metālu, arī

ferosakausējumu, ražošana vai pārstrāde, kurā tiek izmantotas

sadedzināšanas vienības, kuru kopējā nominālā ievadītā

siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus. Pārstrādē tiek

izmantoti arī velmēšanas stāvi, tvaika pārkarsētāji,

atlaidināšanas krāsnis, kaltuvju, lietuvju, pārklājumu un

kodināšanas iekārtas

Oglekļa dioksīds

7.

Primārā alumīnija ražošana

Oglekļa dioksīds,

perfluor-

ogļūdeņraži

8.

Sekundārā alumīnija ražošana,

kurā tiek izmantotas sadedzināšanas vienības, kuru kopējā

nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz

20 megavatus

Oglekļa dioksīds

9.

Krāsaino metālu ražošana vai

pārstrāde, arī sakausējumu ražošana, rafinēšana, liešana

u.tml., kurā izmantojamo sadedzināšanas vienību kopējā

nominālā ievadītā siltuma jauda, ieskaitot ievadīto siltuma

jaudu kurināmajam, ko izmanto kā reducējošu aģentu, pārsniedz

20 megavatus

Oglekļa dioksīds

10.

Klinkera cementa ražošana

rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas

produkcijas dienā, vai cita veida krāsnīs, kuru ražošanas

jauda pārsniedz 50 tonnas dienā

Oglekļa dioksīds

11.

Kaļķu ražošana, kā arī dolomīta

vai magnezīta apdedzināšana rotācijas krāsnīs vai cita veida

krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā

Oglekļa dioksīds

12.

Stikla, arī stikla šķiedras,

ražošana iekārtās, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas

dienā

Oglekļa dioksīds

13.

Apdedzinātu māla izstrādājumu,

arī jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu,

krāsns podiņu vai porcelāna, ražošana, ražošanas jaudai

pārsniedzot 75 tonnas dienā

Oglekļa dioksīds

14.

Minerālvates izolācijas

materiālu ražošana, izmantojot stiklu, akmeni vai izdedžus,

ar kausēšanas jaudu virs 20 tonnām dienā

Oglekļa dioksīds

15.

Ģipša žāvēšana vai apdedzināšana

vai ģipškartona sausā apmetuma plātņu un citu ģipša

izstrādājumu ražošana, kurā izmantojamo sadedzināšanas

vienību kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz

20 megavatus

Oglekļa dioksīds

16.

Celulozes ražošana no koksnes

vai citām šķiedrvielām

Oglekļa dioksīds

17.

Papīra vai kartona ražošana,

ražošanas jaudai pārsniedzot 20 tonnas dienā

Oglekļa dioksīds

18.

Oglekļa ražošana, karbonizējot

tādus organiskās vielas saturošus materiālus kā nafta,

gudrons, krekinga un pārtvaices atlikumi, kurā izmantojamo

sadedzināšanas vienību kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda

pārsniedz 20 megavatus

Oglekļa dioksīds

19.

Slāpekļskābes ražošana

Oglekļa dioksīds,

slāpekļa oksīds

20.

Adipīnskābes ražošana

Oglekļa dioksīds,

slāpekļa oksīds

21.

Glioksāla un glioksālskābes

ražošana

Oglekļa dioksīds,

slāpekļa oksīds

22.

Amonjaka ražošana

Oglekļa dioksīds

23.

Organisko ķīmisko vielu

lielapjoma ražošana krekinga, sadalīšanas, daļējas vai

pilnīgas oksidēšanās vai līdzīgos procesos ar ražošanas jaudu

virs 100 tonnām dienā

Oglekļa dioksīds

24.

Ūdeņraža (H2) un

sintēzes gāzes ražošana reforminga vai daļējas oksidēšanās

procesā ar ražošanas jaudu virs 25 tonnām dienā

Oglekļa dioksīds

25.

Nātrija karbonāta

(Na2CO3) un nātrija bikarbonāta

(NaHCO3) ražošana

Oglekļa dioksīds

26.

Siltumnīcefekta gāzu uztveršana

no tehnoloģiskas iekārtas, kurā tiek veikta viena vai

vairākas šajā pielikumā minētās piesārņojošās darbības, lai

šīs gāzes transportētu un uzglabātu ģeoloģiskās struktūrās

ierīkotā uzglabāšanas vietā, kurā uzglabāšana atļauta saskaņā

ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu un

piesārņojošu darbību veikšanu

Oglekļa dioksīds

27.

Siltumnīcefekta gāzu

transportēšana pa cauruļvadiem uz ģeoloģiskās struktūrās

ierīkotu uzglabāšanas vietu, kurā uzglabāšana atļauta saskaņā

ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu un

piesārņojošu darbību veikšanu

Oglekļa dioksīds

28.

Siltumnīcefekta gāzu uzglabāšana

ģeoloģiskās struktūrās ierīkotā uzglabāšanas vietā, kurā

uzglabāšana atļauta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes

dzīļu izmantošanu un piesārņojošu darbību veikšanu

Oglekļa dioksīds

II. Eiropas Savienības emisijas

kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās aviācijas darbības

Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā

iekļauj gaisa kuģu lidojumus, kurus no lidlauka vai uz lidlauku,

kas atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, veic gaisa

kuģa operators, tai skaitā lidojumus, kurus veic vienīgi Eiropas

Savienības dalībvalstu valdošo monarhu un viņu tuvāko radinieku,

valstu vadītāju, valdību vadītāju un valdību ministru

pārvadāšanai oficiālos komandējumos, izņemot:

1) lidojumus, ko veic vienīgi to valstu valdošo monarhu un

viņu tuvāko radinieku, valstu vadītāju, valdību vadītāju un

valdību ministru pārvadāšanai oficiālos komandējumos, kuras nav

Eiropas Savienības dalībvalstis, ja šāds lidojums ir pamatots ar

atbilstoša statusa norādi lidojumu plānā;

2) militārus lidojumus, ko veic militāri gaisa kuģi, kā arī

lidojumus, ko veic, pildot muitas vai policijas funkcijas;

3) lidojumus, kas saistīti ar meklēšanas, glābšanas un

ugunsdzēšanas darbiem vai neatliekamās ātrās medicīniskās

palīdzības sniegšanu, kā arī lidojumus, ko veic humānās

palīdzības sniegšanai un ko atļāvusi attiecīga kompetentā

iestāde;

4) lidojumus, ko veic vienīgi saskaņā ar vizuālo lidojumu

noteikumiem atbilstoši Konvencijas par starptautisko civilo

aviāciju (Čikāgas konvencijas) 2.pielikumam;

5) lidojumus, kuri beidzas tajā pašā lidlaukā, kur sākušies,

un kuru laikā gaisa kuģis nav nosēdies citā lidlaukā;

6) mācību lidojumus, kurus veic vienīgi tādēļ, lai iegūtu

licenci vai konkrētu kategoriju, un kuros piedalās tikai pilota

kabīnes apkalpe, ja attiecīgais lidojums ir pamatots ar

atbilstošu piezīmi lidojumu plānā un ja tas nav pasažieru vai

kravas pārvadāšanas pakalpojums, gaisa kuģa pārlidojums vai gaisa

kuģa nogāde;

7) lidojumus, ko veic vienīgi tādēļ, lai izdarītu zinātniskus

pētījumus vai pārbaudītu, testētu vai sertificētu gaisa kuģi vai

tā iekārtas, neatkarīgi no tā, vai attiecīgās iekārtas izmanto

lidojumā vai uz zemes;

8) lidojumus, ko veic gaisa kuģi, kuru sertificētā maksimālā

pacelšanās masa ir mazāka par 5700 kilogramiem;

9) lidojumus, ko veic kā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas

pienākumus, kuri noteikti saskaņā ar Eiropas Padomes 1992.gada

23.jūlija regulu (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību

piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem attiecībā uz maršrutiem

tālākajos reģionos, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības

darbību 349. un 355.pantā, vai uz maršrutiem, kur piedāvātā

kapacitāte nepārsniedz 30 000 sēdvietu gadā;

10) lidojumus, kurus veic komerciāls gaisa transporta

operators, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a) katrā no trim secīgiem četru mēnešu periodiem veic mazāk

par 243 lidojumiem,

b) veic lidojumus, kuru ikgadējās kopējās oglekļa dioksīda

emisijas nepārsniedz 10 000 tonnu gadā;

11) lidojumus, kurus no 2013.gada 1.janvāra līdz 2020.gada

31.decembrim veic nekomerciāls gaisa kuģa operators, kas veic

lidojumus, kuru kopējās gada emisijas ir mazākas par 1000

CO2 tonnām gadā."

22. Papildināt likumu ar 4.pielikumu šādā redakcijā:

"Likuma "Par

piesārņojumu"

4.pielikums

Nosacījumi

attiecībā uz Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības

sistēmā neiekļautām darbībām

I. Citi

siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti

1. Enerģētika:

a) kurināmā sadedzināšana stacionārās tehnoloģiskās iekārtās,

kurās tiek veiktas darbības, kas nav iekļautas Eiropas Savienības

emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un kam nav nepieciešama

siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja,

b) degvielas sadedzināšana mobilajos avotos - ceļu, ūdens,

gaisa, dzelzceļa, kā arī bezceļa transportlīdzekļos,

c) nesadedzināšanas darbības ar fosilajiem šķidrajiem un

cietajiem kurināmā veidiem, no kurām rodas gaistošās

siltumnīcefekta gāzu emisijas.

2. Rūpnieciskie procesi un rūpnieciskās produkcijas ražošana

iekārtās, kuras nav iekļautas Eiropas Savienības emisijas kvotu

tirdzniecības sistēmā un kurām nav nepieciešama siltumnīcefekta

gāzu emisijas atļauja, un kurās siltumnīcefekta gāzu emisijas

rodas no dažādu materiālu un izejvielu (derīgo izrakteņu)

izmantošanas rūpnieciskās produkcijas ražošanā, tai skaitā

gaistošās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

3. Fluorogļūdeņražu, perfluoroglekļa un sēra heksaflorīda

lietošana.

4. Šķīdinātāju un dažādu ķīmisko vielu izmantošana.

5. Lauksaimniecības darbības, tai skaitā:

a) lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošana, tai

skaitā dažādu mēslojuma veidu izmantošana, kaļķošanas procesi,

karbamīda izmantošana, lauksaimniecības augu atlieku dedzināšana

uz lauka,

b) lopkopība, tai skaitā kūtsmēslu apsaimniekošana un

lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas

procesi,

c) lauksaimniecības produkcijas ražošana.

6. Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un

mežsaimniecības darbības, tai skaitā:

a) aramzeme, ganības un pļavas, mitrāji, apdzīvotas vietas un

cita infrastruktūra un citi zemes veidi - zemes izmantošanas

saglabāšana un zemes izmantošanas veida maiņa uz citu zemes

izmantošanas veidu,

b) biomasas dedzināšana,

c) nocirstas koksnes produkti.

7. Atkritumu apsaimniekošana:

a) notekūdeņu apsaimniekošana,

b) atkritumu apsaimniekošana, tai skaitā apglabāšana un

atkritumu sadedzināšana, izņemot atkritumu dedzināšanu enerģijas

ieguvei,

c) kompostēšana.

8. Citas iepriekš neminētas darbības.

II. Oglekļa

dioksīda piesaistes darbības

1. Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas darbības, tai

skaitā:

a) aramzemes apsaimniekošana, kas ir jebkāda darbība, kuru

veic saskaņā ar pasākumu kompleksu, kas piemērojams zemei, kurā

audzē lauksaimniecības kultūras, un zemei, kura atstāta atmatā

vai kuru uz laiku neizmanto kultūraugu audzēšanai,

b) ganību un pļavu apsaimniekošana, kas ir jebkāda darbība,

kuru veic saskaņā ar pasākumu kompleksu, kas piemērojams

lopkopībā izmantotai zemei, un kuras mērķis ir kontrolēt vai

ietekmēt veģetācijas un lauksaimniecības dzīvnieku daudzumu un

veidu,

c) mitrāji,

d) apdzīvotas vietas un cita infrastruktūra,

e) citi zemes veidi - zemes izmantošanas saglabāšana un zemes

izmantošanas veida maiņa uz citu zemes izmantošanas veidu.

2. Mežsaimniecības darbības, tai skaitā:

a) meža ieaudzēšana, kas Kioto protokola un Eiropas Savienības

tiesību aktu izpratnē ir tieša cilvēku darbības izraisīta tādas

zemes pārveidošana mežā, ko vismaz 50 gadu nav klājis mežs,

stādot, sējot un (vai) cilvēku darbības rezultātā veicinot

dabiskus sēklu avotus, ja pārveidošana notikusi pēc 1989.gada

31.decembra,

b) meža atjaunošana, kas Kioto protokola un Eiropas Savienības

tiesību aktu izpratnē ir jebkāda tieša cilvēku darbības izraisīta

tādas zemes pārveidošana mežā, ko neklāj mežs, stādot, sējot un

(vai) cilvēku darbības rezultātā veicinot dabiskus sēklu avotus,

un kas veikta tikai tādā zemē, kuru iepriekš ir klājis mežs, bet

uz kuras mežs vairs nav bijis pirms 1990.gada 1.janvāra un kura

tikusi no jauna pārveidota par mežu laikposmā pēc 1989.gada

31.decembra,

c) nocirstas koksnes produkti,

d) atmežošana, kas Kioto protokola un Eiropas Savienības

tiesību aktu izpratnē ir tieša cilvēku darbības izraisīta meža

pārveidošana zemē, kas nav mežs, ja pārveidošana notikusi pēc

1989.gada 31.decembra,

e) meža apsaimniekošana, kas Kioto protokola un Eiropas

Savienības tiesību aktu izpratnē ir jebkāda darbība, ko veic

saskaņā ar mežam piemērojamu pasākumu kompleksu, kas ietekmē meža

ekoloģiskās, saimnieciskās vai sociālās funkcijas."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 9.jūnijā.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2016.gada 29.jūnijā