Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu"

44. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Kreditors, kas patur nekustamo īpašumu sev, sedz

zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību par bezmantinieku

mantas pārņemšanas un pārdošanas procesa administrēšanu un citus

izdevumus, ja tādi radušies, kā arī zvērināta notāra izdevumus un

amata atlīdzību saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas

vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegto rēķinu, un

citu kreditoru un ieinteresēto personu izdevumus saistībā ar

zvērinātam notāram iesniegto iesniegumu par mantojuma atklāšanās

izsludināšanu. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa

pienākas, savu akta izrakstā norādīto prasījumu. Ja ar ieņemto

summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var

ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā,

kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie

prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir

priekšrocība.";

1.28. aizstāt 45. punktā vārdu

"apgabaltiesā" ar vārdiem "rajona (pilsētas)

tiesas zemesgrāmatu nodaļā";

1.29. izteikt 46. punktu šādā redakcijā:

"46. Ja šo noteikumu 38.1. apakšpunktā minētajā

gadījumā vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev,

zvērināts tiesu izpildītājs rīko izsoli, kurā piedalās šīs

personas, turklāt solīšana sākas no nenotikušās izsoles

sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu

izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev,

rakstiski paziņo septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās

uz izsoli tiek uzskatīta par atteikšanos no tiesībām piedalīties

solīšanā. Ja uz izsoli ierodas viena persona, tā var paturēt sev

nekustamo īpašumu par rīkotās izsoles sākumcenu.";

1.30. svītrot 51. punktu;

1.31. izteikt 3. nodaļas un 3.1. apakšnodaļas

nosaukumu šādā redakcijā:

"3. Zvērināta tiesu

izpildītāja rīcība ar bezmantinieku mantā ietilpstošo kustamo

mantu un naudas līdzekļiem

3.1. Kustamas mantas un

naudas līdzekļu pārņemšana un kustamas mantas

novērtēšana";

1.32. papildināt 3.1. apakšnodaļu ar

51.1 punktu šādā redakcijā:

"51.1 Ja akta izrakstā norādītie

bezmantinieku mantā ietilpstošie naudas līdzekļi atrodas pie

trešās personas, zvērināts tiesu izpildītājs dod šai personai

rīkojumu naudas līdzekļus pārskaitīt zvērināta tiesu izpildītāja

depozīta kontā.";

1.33. papildināt noteikumus ar 52.1,

52.2 un 52.3 punktu šādā

redakcijā:

"52.1 Ja akta izrakstā norādīts, ka

kustamā manta atrodas pie trešās personas, zvērināts tiesu

izpildītājs apzina un apķīlā šo mantu šajos noteikumos

paredzētajā kārtībā. Ja telpās un glabātavās, par kurām ir ziņas,

ka tajās atrodas bezmantinieku manta, jāiekļūst piespiedu kārtā,

lai veiktu šajos noteikumos minētās apskates vai apķīlāšanas

darbības, zvērināts tiesu izpildītājs iekļūšanu telpās un

glabātavās organizē kārtībā, kāda noteikta Tiesu izpildītāju

likumā mantojuma apsardzības veikšanai.

52.2 Ja manta nav atrodama vai tā ir nederīga

atsavināšanai, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un

nosūta aktu kreditoram un Valsts ieņēmumu dienestam, norādot, ka

šo aktu var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā

noteiktajā kārtībā. Pēc tam, kad izbeidzies zvērināta tiesu

izpildītāja sastādītā akta pārsūdzēšanas termiņš, bet, ja tas

pārsūdzēts, - pēc tā tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā, ar

kuru akts nav atcelts, zvērināts tiesu izpildītājs lietu par

bezmantinieku mantu pabeidz bez izpildes un atsavināšanai

nederīgo mantu nodod Valsts ieņēmumu dienestam.

52.3 Ja, apzinot akta izrakstā norādīto

kustamo mantu, zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka manta

atrodas citas apgabaltiesas darbības teritorijā, viņš par to

paziņo kreditoram un zvērinātam notāram, kurš izdevis aktu, un

lietu par bezmantinieku mantu daļā par kustamo mantu pabeidz bez

izpildes.";

1.34. izteikt 53. punktu šādā redakcijā:

"53. Ja akta izrakstā norādītas lietas, kuras ātri

bojājas (piemēram, pārtikas produkti), bet kuras to realizācijas

termiņā būtu iespējams pārdot, zvērināts tiesu izpildītājs var

pieņemt lēmumu par šo lietu pārdošanu konkrētai personai

(pircējam) bez izsoles. Zvērināta tiesu izpildītāja lēmumu

ierakstītā sūtījumā nosūta kreditoriem, kuri to var pārsūdzēt

Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā. Lēmuma

pārsūdzēšana neaptur mantas pārdošanu. Cena, par kādu atļauts

pārdot lietas, kas ātri bojājas (pirkuma cena), nedrīkst būt

zemāka par zvērināta tiesu izpildītāja noteikto piespiedu

pārdošanas vērtību, bet, ja pieaicināts eksperts, - par

eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību. Šādos gadījumos

kreditori nevar lūgt atkārtotu novērtēšanu. Zvērināts tiesu

izpildītājs paziņo pircējam termiņu, kādā pirkuma cena ieskaitāma

zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Minētais termiņš

nevar būt ilgāks par septiņām dienām. Pēc tam, kad pirkuma cena

pilnā apmērā saņemta depozīta kontā, zvērināts tiesu izpildītājs

lietas nodod pircējam, sastādot par to aktu.";

1.35. aizstāt 54. punktā vārdus "nekavējoties

nododama pārdošanai komisijā" ar vārdiem un skaitli

"pārdodama šo noteikumu 53. punktā paredzētajā

kārtībā";

1.36. izteikt 57., 58., 59., 60. un 61. punktu šādā

redakcijā:

"57. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot

izsoli vai noteiktajā termiņā nav iemaksājis drošības naudu un

zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu varētu būt

neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no

pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs

piedāvā kreditoram paturēt mantu sev par zvērināta tiesu

izpildītāja mantai noteikto vērtību. Kreditors, kas patur mantu

sev, sedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību par

bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas procesa

administrēšanu un citus izdevumus, ja tādi radušies, kā arī

zvērināta notāra izdevumus un amata atlīdzību saistībā ar akta

sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz

zvērināta notāra iesniegto rēķinu, un citu kreditoru un

ieinteresēto personu izdevumus saistībā ar zvērinātam notāram

iesniegto iesniegumu par mantojuma atklāšanās izsludināšanu.

Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu

akta izrakstā norādīto prasījumu. Ja ar ieņemto summu nepietiek

visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma

cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā

ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem

salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.