4. pants

Integrētā pieeja teritoriālajai

attīstībai

(1090) Teritoriālo atbalsta pasākumu ietvaros tiks risināti

izaicinājumi, kas ir izšķiroši nozīmīgi, lai veicinātu

līdzsvarotu teritoriju attīstību un kas skar vairākas nozares.

Šie pasākumi tiks balstīti uz bottom-up pieeju, ietvers

pārnozaru skatījumu un tiks īstenoti, balstoties uz vietējām

attīstības prioritātēm, kas identificētas pašvaldību integrētajās

attīstības programmās. Vienlaikus arī nozaru atbalsta pasākumi

veicinās teritoriju attīstību, kaut arī tie primāri vērsti uz

nozaru problēmjautājumu risināšanu. Ieguldījumi uzņēmējdarbības

attīstībai ITI ietvaros tiks īstenoti ciešā sasaistē ar

prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un

inovācijas", prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-

pārvalde un pakalpojumi", prioritāro virzienu "Mazo un

vidējo komersantu konkurētspēja", prioritāro virzienu

"Vides aizsardzība un resursu izmantošanas

efektivitāte" un prioritāro virzienu "Izglītība,

prasmes un mūžizglītība" atbilstoši Viedās specializācijas

stratēģijā noteiktajam. Kā papildinošas darbības būs arī

2014.-2020.gada plānošanas periodā ETS un Norvēģijas finanšu

instrumenta finansēta projekta ietvaros īstenoto pasākumu kopums,

kas vērsts uz vietējo komersantu un ārvalstu investoru piesaistes

sekmēšanu pašvaldībās, kā arī ELFLA darbības programmu ietvaros

paredzētais atbalsts vietējo ceļu tīklam. Papildus LAP 2020

pasākumā "Investīcijas materiālajos aktīvos", kas ir

nozīmīgākās investīcijas lauku reģionos, plānots novirzīt arī pēc

reģionālā principa, lai nodrošinātu vienmērīgu teritorijas

attīstību. SVVA finansējumu LAP 2020 LEADER pieejas pasākumiem

plānots proporcionāli vairāk novirzīt vietējās rīcības grupām,

kuru teritorijā ir zemāks iedzīvotāju blīvums, lai veicinātu

uzņēmējdarbības attīstību.

(1091) Rezultātā, īstenojot teritoriālo pasākumu kopumu

izmantojot ITI pieeju, pašvaldībām integrēti plānojot

ieguldījumus izglītības un resocializācijas infrastruktūrā,

uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūrā un degradētās vides

revitalizācijā, tiks panākts tautsaimniecības un nodarbinātības

pieaugums ar sinerģisku efektu. Detalizēti rezultāti atspoguļojas

SAM ietvaros definētajos iznākuma un rezultāta rādītājos.

(1092) Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru lomu

līdzsvarotā valsts attīstībā, statistiski raksturojot vajadzības,

kā arī nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos reģionālās

attīstības jomā uzsvērtās pārnozariskās, gudrās un stratēģiski

tālredzīgās vietējās attīstības plānošanas būtiskums detalizētāk

aprakstīts DP 1.sadaļā "Ieguldījums stratēģijas "Eiropa

2020" mērķu sasniegšanā". Detalizētāku informāciju par

teritoriālās attīstības vajadzību analīzi skatīt PL

1.1.apakšsadaļā "Teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā

attīstība".

4.1. Sabiedrības

virzīta vietējā attīstība

(1093) Atbalsts DP ietvaros netiek plānots.

4.2. Integrēta

pilsētvides attīstība

(1094) ERAF Regula paredz, ka vismaz 5% valstij pieejamā ERAF

finansējuma jānovirza ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, vides un

klimata izaicinājumu risināšanai pilsētās, balstoties uz

integrētām pašvaldību attīstības programmām, ņemot vērā arī

pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību.

(1095) Integrētajā pilsētvides attīstībā apvienotas

investīcijas no pieciem dažādiem tematiskajiem mērķiem,

prioritārajiem virzieniem un ieguldījumu prioritātēm un septiņiem

dažādiem SAM, paredzot investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam un

investīciju piesaistei, degradēto teritoriju revitalizācijai un

pielāgošanai saimnieciskai darbībai, kultūras un dabas mantojuma

saglabāšanai, aizsargāšanai un attīstīšanai, nodarbinātības,

energoefektivitātes pasākumu veicināšanai, kā arī sociālās

infrastruktūras un vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu

mācību vides pilnveidošanai. ITI pieeju plānots izmantot

ekonomisko, demogrāfisko, sociālo, vides ilgtspējas un izglītības

izaicinājumu risināšanai nacionālas nozīmes attīstības centros

(Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē,

Valmierā, Ventspilī), novirzot ERAF finansējumu 230,84 milj. EUR

apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(1096) Minētie SAM (3.3.1., 4.2.2., 5.5.1., 5.6.2., 8.1.2.,

8.1.3., 9.3.1.) izvēlēti īstenošanai ITI ietvarā, pamatojoties uz

vietējo vajadzību un attīstības potenciāla izpēti un izvērtējot,

kuri no DP ietvertajiem SAM visefektīvāk risināmi ITI ietvarā,

ļaujot pilsētām īstenot daudzpusīgas, specializētas un

tālredzīgas pašvaldību integrētās attīstības programmas un

vienlaikus sniedzot ieguldījumu arī stratēģijas "Eiropa

2020", kā arī nacionālo politikas mērķu sasniegšanā. Minēto

SAM ietvaros finansējuma saņēmējam būs jāizvēlas vismaz divi SAM,

kas nodrošinās pašvaldību integrētajās attīstības programmās

identificēto problēmu risināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017.

rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(1097) Plānoto ieguldījumu ieviešanas mehānisms būs atbilstošs

ERAF regulas 7.panta prasībām. RAKP darbosies kā konsultatīva

institūcija. Tās sastāvu veidos ITI īstenošanā iesaistītās

organizācijas - KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas un citas

integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un

uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas - pilsētu

pašvaldības un pašvaldību apvienības (atbilstoši ERAF regulas

7.panta 3.punktam), kā arī KP fondu vadībā iesaistītās

institūcijas, plānošanas reģioni un citas integrētu ilgtspējīgu

pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās

iestādes un organizācijas. ITI ieviešanas shēmā var izdalīt

sekojošus posmus:

1) pašvaldības integrēto attīstības programmu

saskaņošana - nacionālas nozīmes attīstības centri izstrādā

vai aktualizē un apstiprina savas integrētās attīstības

programmas (stratēģijas), paredzot īpašas sadaļas ITI projektu

īstenošanai, kurās ir iekļautas integrētas darbības pilsētu

ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo izaicinājumu

risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt saikni

starp pilsētām un lauku teritorijām, kuras saskaņo RAKP;

2) deleģēšanas līguma starp vadošo iestādi, pilsētas

pašvaldību un sadarbības iestādi noslēgšana;

3) ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlase un vērtēšana

- pilsētu pašvaldības ITI ietvaros izstrādā un atlasa ITI

ietvaros atbalstāmos projektus, kas atbilst iepriekš

apstiprinātajām pilsētu stratēģijām un specifisko atbalsta mērķu

nosacījumiem, sadarbojoties ar komersantiem un nodrošinot

caurspīdīgu ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlases

ieviešanu;

4) vienošanās par projekta īstenošanu

noslēgšana.

Tabula Nr. 4.1. (20)

Indikatīvais

ERAF apjoms ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai un indikatīvais

ESF apjoms integrētām darbībām

Avots

Indikatīvais ERAF atbalsts

ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai un indikatīvais ESF

atbalsts integrētiem pasākumiem (EUR)

Daļa no kopējā fonda

piešķīruma (%)

ERAF bez REACT-EU

230 848 621

9,60%

ERAF REACT-EU

0

0

ESF bez REACT-EU

0

0

ESF REACT-EU

0

0

Kopā

230 848 621

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

4.3. Integrētās teritoriālās investīcijas (ITI)

(1098) ITI plānots ieviest deviņās pilsētās - nacionālas

nozīmes attīstības centros: Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī,

Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī atbilstoši ERAF

regulas 7.pantam, novirzot ERAF finansējumu EUR 230,84 milj.

apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai. Skat. DP

4.2.apakšsadaļu "Integrēta pilsētvides attīstība".

4.4. Kārtība kādā

darbības programmas ietvaros noris starpreģionu un starpvalstu

sadarbība, kur ieguvēji/labuma guvēji atrodas vismaz vēl vienā

citā dalībvalstī

[šī sadaļa nav attiecināma]

4.5. Mehānisms, kas

nodrošina koordināciju ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas

jūras reģionam (ESSBJR)

(1099) Lai nodrošinātu KP fondu ieguldījumu savstarpēju

koordināciju ar ESSBJR noteiktajiem mērķiem un prioritātēm,

paredzēta vairāku līmeņu rīcība: ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta

iesaiste UK, kā arī FM kā PL koordinatora dalība ESSBJR

koordinācijas darba grupā (izveidota ar MK rīkojumu

Nr.577207, nosakot ĀM koordinatora funkcijas ESSBJR

Rīcības plāna īstenošanai), kā arī ĀM aktīva dalība nacionālā

līmeņa normatīvo aktu par atbalsta ieviešanu izstrādē, lai

veicinātu finansējuma piesaisti ESSBJR nozīmes projektiem.

(1100) ĀM izveidotās koordinācijas darba grupas ietvaros tiek

paredzēts, ka viena no nozares ministrijām vai iestādēm nodrošina

Latvijas interešu apzināšanu nacionālā līmenī un to pārstāvību ES

līmenī katrā ESSBJR Rīcības plāna prioritātes jomā. Ņemot

vērā šādu atbildības sadalījumu, attiecīgās nozares ministrijas

ir aicinātas nodrošināt atbilstošās ESSBJR Rīcības plāna

prioritārās jomas Latvijas interešu apzināšanu un finansējuma

piesaisti šīs prioritārās jomas projektu realizēšanai, izmantojot

gan nacionālo, gan ES finansējumu.

(1101) ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta iesaiste UK nodrošinās

nepieciešamās informācijas apmaiņu par ESSBJR projektu

finansēšanas iespējām, t.i., attiecīgo SAM uzsākšanas termiņiem

un atlases kritērijiem, atsevišķos gadījumos atlases kritērijos

iestrādājot atvieglotas finansējuma saņemšanas iespējas ESSBJR

projektiem, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu ESSBJR projektu

izstrādi, t.sk. ņemot vērā noteiktās SAM prasības.

(1102) Var izcelt vairākas jomas, kur Latvijas nacionālās

intereses atbilst ESSBJR mērķiem: enerģētiskā drošība un

neatkarība, uz sadarbību orientēta sabiedrība, inovāciju

veicinošas infrastruktūras izveidošana, transporta

infrastruktūras uzlabošana, reģionālās attīstības atšķirību

mazināšanās u.c. Detalizētāka informācija par Latvijas

nacionālajām interesēm un līdzšinējo pieredzi pieejama PL

3.1.4.apakšsadaļā. Tieši šo jomu ESSBJR projekti prioritāri

finansējami arī no KP fondu līdzekļiem.

(1103) Darbības programmas ietvaros tiks īstenota virkne SAM,

kuru ietvaros veiktās darbības orientētas arī uz ESSBJR noteikto

mērķu sasniegšanu (skat. 7.pielikumu). Šo SAM ietvaros, iespējama

arī ESSBJR paraugprojektu finansēšana, nosakot īpašus projektu

iesniegumu atlases kritērijus