8. punkts

1Atbalsta koordinācija starp

2fondiem

3(1147) ESI regulās, EK pozīcijas dokumentā tiek uzsvērta ESI

4fondu un pārējo ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu

5koordinācija, savstarpēja papildinātība un sinerģija.

6Nepieciešama investīciju vispusīga koordinācija, lai nodrošinātu

7to nepārklāšanos, lai ieguldījumi būtu savstarpēji papildinoši un

8veicinātu stratēģijas "Eiropa 2020", ESSBJR definēto

9mērķu sasniegšanu.

10(1148) ESI fondu plānošanas dokumentu izstrāde

112014.-2020.gadam notiek pamatā uz NAP 2020 noteiktajām

12prioritātēm un mērķiem, un ieviešanas instruments ir valsts un

13pašvaldību budžeta līdzekļi, KP un kopējās lauksaimniecības

14politikas fondu, un citu ES budžeta instrumentu investīcijas, ES

15un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, un privātais

16finansējums, līdz ar to, FM kā PL izstrādātāja sadarbībā ar PKC

17un ZM veic visu augstāk minēto dalītā pārvaldībā esošo finanšu

18resursu koordinēšanu, nodrošinot uz PL definētajiem mērķiem

19vērstas investīcijas.

20(1149) Papildus, lai nodrošinātu NAP 2020 uzraudzību un ESI

21fondu un pārējo ārvalstu finanšu instrumentu un palīdzības

22koordinācijas principa ievērošanu un integrētu teritoriālo

23attīstību, FM izveidos PL vadības grupu. Tās ietvaros tiks

24nodrošināta PL paredzēto un īstenošanā esošo pasākumu un

25rezultātu augstāka līmeņa virsuzraudzība un koordinācija,

26nodrošinot visu nozaru ministriju, Valsts kancelejas, plānošanas

27reģionu un sadarbības partneru iesaisti.

28(1150) KP fondu DP ir izveidota UK, kas ļauj nodrošināt

29plānoto investīciju koordināciju, vienuviet koncentrējot

30informāciju par visiem trīs KP fondiem. Lai nodrošinātu

31prioritāro virzienu administrēšanu, efektīvāku ieviešanu un

32uzraudzību, tiks izveidotas UK apakškomitejas. Apakškomiteju

33mērķis ir nodrošināt nozaru ministriju, plānošanas reģionu un

34sadarbības partneru sadarbību, informācijas apmaiņu un iesaisti

35SAM plānošanā, projektu iesniegumu kritēriju noteikšanā,

36ieviešanas nosacījumu noteikšanā, to ieviešanā, uzraudzībā, un

37nodrošināt savlaicīgu identificēto plānošanas un īstenošanas

38problēmu risināšanu, veicinot efektivitāti.

39(1151) Valsts atbalstam piešķiršanas brīdī ir jāatbilst spēkā

40esošajām valsts atbalsta procedūrām un noteikumiem,

41identificējot, kuram EK dokumentam valsts atbalsta jomā atbilst

42pasākumi.

43(1152) Būtiska ir KP fondu koordinācija ar ELFLA, EJZF, ETS

44programmu un citu ārvalstu finanšu palīdzību, kā arī KP fondu

45ieguldījumu savstarpējā koordinācija, nodrošinot ETS programmu

46savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos ar DP, kā arī atbilstības

47nodrošināšana ESSBJR noteiktajiem mērķiem un prioritātēm.

48(1153) Lai nodrošinātu koordināciju ar ELFLA un EJZF, DP

49sagatavošanas gaitā FM konsultējās ar minēto nozaru atbildīgo

50ministriju, ZM, par plānošanas dokumentos iekļaujamajiem

51pasākumiem un nosacījumiem finansējuma saņemšanai. DP ieviešanas

52gaitā koordinācija tiks nodrošināta, vadošās iestādes pārstāvim

53piedaloties ELFLA un EJZF uzraudzības komitejās (vadības grupās),

54kā arī ZM pārstāvim piedaloties UK. Koordinācija un demarkācija

55LAP 2020 ieviešanas laikā tiks nodrošināta, ZM sadarbojoties ar

56FM atbalsta pasākumu īstenošanu regulējošo normatīvo aktu

57izstrādes procesā, nosakot detalizētus atbalsta saņemšanas

58nosacījumus, saskaņojot atbilstības un projektu atlases

59kritērijus, kā arī nodrošinot sadarbību un informācijas apmaiņu

60maksājumu aģentūru līmenī visā programmu īstenošanas un

61uzraudzības laikā.

62(1154) Latvija ir iesaistījusies trīs ETS programmās

63(Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programma,

64Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma, Centrālā

65Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma), kā arī

66divās Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta programmās

67(Latvija-Lietuva-Baltkrievija un Latvija-Krievija). Attiecībā uz

68ETS programmu, VARAM izveidojusi ETS programmu konsultatīvo darba

69grupu, iesaistot ministriju pārstāvjus, PKC, plānošanas reģionus

70un sociālos partnerus ar uzdevumu uzraudzīt ETS programmu

71sagatavošanas procesu un sasaisti ar NAP 2020. ETS programmu

72prioritātes noteiktas atbilstoši Latvijas nacionālajai pozīcijai

73un ETS noteiktajām prioritātēm visām dalībvalstīm. Ņemot vērā

74iespējamo ETS un KP fondu DP pārklāšanos, ar FM tiek un tiks

75skaņotas visas ETS programmas, nodrošinot KP abu mērķu

76koordināciju. ETS programmu ieviešanai un uzraudzībai tiks

77piemērota līdzšinējā 2007.-2013.gada plānošanas perioda pieredze.

78Attiecīgi tiks izveidota ETS programmu nacionālā apakškomiteja,

79kas nodrošina padomdevēja funkcijas nacionālajai atbildīgajai

80iestādei par iesniegto projektu atbilstību nacionāliem un

81reģionāliem plānošanas dokumentiem, to prioritātēm, Latvijas

82partneru iesniegto projektu iesniegumu atbalstīšanu vai

83noraidīšanu, papildus nosacījumu izvirzīšanu finansējuma

84piešķiršanai attiecīgās programmas uzraudzības komitejā.

85Informācijas pieejamības nodrošināšanai par ETS programmu

86ietvaros atbalstītajām darbībām, nacionālā atbildīgā iestāde

87informēs citas ESI fondu un finanšu instrumentu ieviešanā

88iesaistītās institūcijas.

89(1155) Lai pārraudzītu pašvaldību īstenoto projektu secīgu

90īstenošanu, VARAM, pildot savu pašvaldību darbības attīstības

91funkciju, nodrošina pašvaldību attīstības programmu saskaņošanu,

92kā arī nodrošina Koordinācijas padomes (sadarbības un

93koordinēšanas mehānisms ar plašu dalībnieku loku, t.sk. KP fondu

94ieviešanā iesaistītās institūcijas un sociālie partneri) darbību,

95tādējādi novēršot ESI fondu atbalsta pārklāšanās risku. Tāpat,

96lai nodrošinātu integrētu plānošanu un KP fondu ieviešanu,

97būtiski ņemt vērā izaugsmes izaicinājumus un koordinēt plānotās

98investīcijas ar pašvaldību organizācijām, skaņojot SAM ieviešanas

99nosacījumus un normatīvo regulējumu ar minētajiem partneriem, jo

100īpaši transporta, vides, nodarbinātības, izglītības un sociālās

101iekļaušanas jomās, lai nodrošinātu nepieciešamo ieguldījumu

102precīzāku identificēšanu un efektīvāku plānošanu, nodrošinot

103vienlīdzīgu attieksmi visiem finansējuma saņēmējiem.

104(1156) Latvijas iesaiste ESSBJR īstenošanā ir aprakstīta DP

1054.5.apakšsadaļā "Mehānisms, kas nodrošina koordināciju ar

106Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam

107(ESSBJR)".

108(1157) Detalizētāka informācija par ESI fondu un dažādu EK

109tiešās un dalītās pārvaldības finanšu instrumentu savstarpējo

110papildinātību un sinerģiju pieejama PL 2.1.apakšsadaļā

111"Atbalsta koordinācija".