7. pants

Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz

pārvaldes darbinieku skaitu

Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas

ieviešana būtiski uzlabos VUGD ugunsdrošības riska

analīzes tvērumu un spējas, būtiski mainīs veidu, kā tiks

veikta ugunsdrošības un civilās aizsardzības pārbaužu

plānošana un ugunsdrošības stāvokļa apzināšana. VUGD

būtiskākais kvantitatīvais ieguvums būs darba resursu

atbrīvošana - to pieejamības palielināšana kvalitatīvas

riska analīzes rezultātā izvēlēto objektu pārbaužu

veikšanai un prevencijas darbam, saglabājot līdzšinējo

procesā iesaistīto cilvēkresursu apjomu. VUGD

darbiniekiem jaunie risinājumi ļaus ērti izsekot

informācijai un veikt saziņu ar klientiem (piemēram,

komersantiem), efektīvi apmainīties ar informāciju,

datiem un zināšanām ar kolēģiem digitālā iekšējās saziņas

rīkā, piekļūt datiem un datu analīzei reāllaikā, kā arī

piekļūt objektu datubāzei, strādājot attālināti. Papildus

tiešajiem ugunsdrošības uzraudzības procesa ieguvumiem

būs novērojami tādi sociālekonomiskie ieguvumi kā

ugunsdrošības uzraudzības procesā iesaistīto institūciju

un citu pušu sadarbības efektivitātes pieaugums, kā arī

efektīva datu apmaiņa un izmantošana. Vērtējot uzlabotā

ugunsdrošības uzraudzības procesa radītos netiešos

ieguvumus, būtiski ir ņemt vērā saistībā ar mazināto

ugunsdrošības risku novērstos zaudējumus Latvijai. Ir

aprēķināta ugunsgrēkā bojāgājuša cilvēka atlikušā mūža

vidējā ekonomiskā vērtība. Par pamatu aprēķinam ņemta

VUGD 2018. gada statistika un metodoloģiski noteikta

viena bojāgājuša Latvijas iedzīvotāja ekonomiskā vērtība

jeb zaudējums valstij - 722 000 euro.

Ir sarežģīti prognozēt, kāds tieši būs finansiālais

ieguvums, novēršot ugunsdrošības riskus, tomēr, ņemot

vērā minēto bojāgājuša Latvijas iedzīvotāja ekonomisko

vērtību un 2018.-2022. gadā

ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu Latvijā (416 personas),

ugunsgrēku ekonomiskie zaudējumi Latvijā pēdējo piecu

gadu laikā vien ir vismaz 300 352 000

euro (722 000 euro x 416), kas

neiekļauj materiālos zaudējumus - nodegušos

objektus: ēkas, mežus, laukus, aprīkojumu, spēkratus,

iekārtas u. tml. Kopš 2018. gada un turpmāk

šī ekonomiskā vērtība visdrīzāk ir turpinājusi pieaugt.

Tātad, veicot vairāk ugunsdrošības pārbaužu (ar

atbrīvotajiem cilvēkresursiem) un platformā mērķtiecīgāk

informējot komersantus par ugunsdrošības prasībām, ir

iespējams novērst būtiskus, daudzos miljonos euro

vērtējamus materiālos zaudējumus Latvijas

tautsaimniecībai.

Saskaņā ar veiktajām darba efektivitātes pieauguma

aplēsēm visaugstākais resursu ietaupījums paredzams

dokumentu apstrādē (26 % jeb 133 076 euro

gadā), plānošanas procesā (43 % jeb 63 479

euro gadā), informācijas meklēšanas procesā (40 %

jeb 42 720 euro gadā) un iekšējās saziņas

aktivitātēs (30 % jeb 36 165 euro gadā).

Atbilstoši SIA "Ernst & Young Baltic" 2020.

gada 29. decembra ziņojuma "Ugunsdrošības

uzraudzības procesa nākotnes modeļa izstrādes posma

noslēguma ziņojums" (veidots Eiropas Komisijas

Strukturālo reformu atbalsta dienesta projekta

"Iekšlietu nozares institūciju darbības

efektivitātes paaugstināšana Latvijā (otrais posms)"

ietvaros) 2.3. sadaļai "Nākotnes modeļa procesu

darbības izmaksas" 2020. gadā ugunsdrošības

uzraudzības procesa ikgadējo izmaksu bāzes aplēse bija

1 610 078 euro, kas pēc projekta

īstenošanas (Vienotās civilās aizsardzības un

ugunsdrošības pārvaldības platformas izveides) būtu

1 198 992 euro jeb atbrīvotu

411 086 euro gadā, ko VUGD varētu veltīt

ugunsdrošības pārbaužu veikšanai vai citām funkcijām.

Ņemot vērā SIA "Ernst & Young Baltic"

ietaupījuma aplēses un Centrālās statistikas pārvaldes

vispārējās inflācijas (patēriņa cenu) datus, 2022. gada

decembrī pēc indeksācijas saskaņā ar inflācijas datiem šī

summa sasniegtu 531 551 euro.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem

vidējā gada inflācija pēdējo 10 gadu laikā ir aptuveni

2,15 %. Attiecīgi VUGD ar paaugstināto darba

efektivitāti, pārējiem nosacījumiem nemainoties, pēc

inflācijas indeksācijas nākamo 10 gadu laikā ietaupītu

resursu apjomu, kas, indikatīvi prognozējot, atbilstu

aptuveni 5 986 408 euro, savukārt

uzturēšanas izmaksas, indikatīvi prognozējot, atbilstu

aptuveni 2 108 000 euro. Pēc projekta un

tā uzturēšanas izmaksu atņemšanas projekta efektivitātes

ieguvums, indikatīvi prognozējot, 10 gadu laikā sasniegtu

2 372 886 euro

(5 986 408 - 1 505 522 -

2 108 000). Projekta kopējo lietderīgumu nav

iespējams precīzi noteikt, jo nav iespējams precīzi

prognozēt nākamajos 10 gados novērstos bojāgājušo

gadījumus un ugunsgrēkus.

Valsts pārvaldes darbinieku skaits netiks mainīts