12. pants
Repatrianta statusa

zaudēšana

(1) Persona zaudē repatrianta

statusu vai arī repatrianta ģimenes loceklim tiek anulēta

uzturēšanās atļauja, ja Pārvaldei kļuvis zināms, ka:

1) persona sniegusi par sevi

apzināti nepatiesas ziņas;

2) persona ar tiesas spriedumu

atzīta par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma

izdarīšanā;

3) persona, kura nav Latvijas

pilsonis, bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas

vairāk nekā sešus mēnešus kalendārā gada laikā, izņemot gadījumu,

kad prombūtne pieteikta Pārvaldei vai persona var dokumentāri

pierādīt, ka prombūtne bijusi nepieciešama attaisnojošu iemeslu

dēļ;

4) persona izceļojusi uz pastāvīgu

dzīvi ārvalstīs.

(2) Ja repatriants nav

Latvijas pilsonis, tad, pieņemot lēmumu par repatrianta statusa

zaudēšanu, viņam vienlaikus anulē arī uzturēšanās atļauju.

Uzturēšanās atļaujas anulē arī repatrianta ģimenes locekļiem.

(3) Pārvalde par pieņemto

lēmumu nekavējoties paziņo attiecīgajai personai.

(4) Persona Pārvaldes

pieņemto lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu un uzturēšanās

atļaujas anulēšanu var apstrīdēt, ievērojot šā likuma 11.pantā

noteikto kārtību."

10. Izslēgt 13.pantu.

11. Izteikt 14.pantu šādā

redakcijā:

"14.pants. Palīdzība sociālo

jautājumu risināšanā

Repatriantam, kurš izceļojis no

Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, ir tiesības saņemt

palīdzību sociālo jautājumu risināšanā atbilstoši šā likuma

8.panta noteikumiem."

12. Izteikt 17.pantu šādā

redakcijā:

"17.pants. Muitas nodokļa un

muitas nodevu nepiemērošana repatriantam

Repatriantam, kurš izceļojis no

Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, un viņa ģimenes locekļiem

piederošā manta, kuras ievešana Latvijas Republikā nav aizliegta

vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama

bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām."

13. Izteikt 19.pantu šādā

redakcijā:

"19.pants. Tiesības uz

materiālo palīdzību

(1) Repatriantam, kurš

izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, ir tiesības

uz materiālo palīdzību. Tiesības uz materiālo palīdzību pirmām

kārtām ir tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un

nacistiskā terora, atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši

nepamatoti represēti vai deportēti.

(2) Ja persona šā likuma

12.pantā minēto iemeslu dēļ zaudē repatrianta statusu piecu gadu

laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par repatrianta statusa

piešķiršanu, tā atmaksā Repatriācijas fondam no tā līdzekļiem

saņemto materiālo palīdzību.

(3) Ja persona neatmaksā

saņemto materiālo palīdzību, tā zaudē tiesības ieceļot Latvijas

Republikā līdz brīdim, kad tiks pilnībā atmaksāta saņemtā

materiālā palīdzība."

14. Papildināt pārejas noteikumus

ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5. Pieteikumi par

repatrianta statusa piešķiršanu, uzturēšanās atļaujas un

materiālās palīdzības saņemšanu, kā arī pieteikumi palīdzības

saņemšanai sociālo jautājumu risināšanā, kuri iesniegti līdz

2002.gada 1.novembrim un par kuriem nav pieņemts lēmums,

izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā."

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada

24.oktobrī.

Valsts prezidente

V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 6.novembrī