Grozījumi Repatriācijas likumā

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(1) Latvijas pilsonis, kurš vēlas

repatriēties, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu

noteiktas formas iesniegumu;

2) pases kopiju;

3) divas fotokartītes (35x45

mm);

4) rakstveida apliecinājumu, kurā

norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(2) Persona, kura vēlas

repatriēties un dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas

pilsonis, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu

noteiktas formas iesniegumu;

2) dokumentu, kas apliecina

personas latvisko vai lībisko izcelsmi;

3) dzimšanas apliecības

kopiju;

4) divas fotokartītes (35x45

mm);

5) ārvalstu pilsonis - Latvijas

Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta

pilsonība, bezvalstnieks - Latvijas Republikā atzīta derīga

ceļošanas dokumenta kopiju;

6) rakstveida apliecinājumu tam,

ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas

apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un ir minēti

Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā;

7) pilsonības vai mītnes zemes

kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas

par 14 gadiem);

8) rakstveida apliecinājumu, kurā

norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(3) Repatrianta ģimenes

loceklis, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā kopā ar

repatriantu, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu

noteiktas formas iesniegumu;

2) dzimšanas apliecības

kopiju;

3) divas fotokartītes (35x45

mm);

4) ārvalstu pilsonis - Latvijas

Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta

pilsonība, bezvalstnieks - Latvijas Republikā atzīta derīga

ceļošanas dokumenta kopiju;

5) rakstveida apliecinājumu tam,

ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas

apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un ir minēti

Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā;

6) pilsonības vai mītnes zemes

kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas

par 14 gadiem);

7) dokumentu, kas apliecina

laulību vai radniecību ar repatriantu;

8) rakstveida apliecinājumu, kurā

norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā

vai trešajā daļā minētos dokumentus persona iesniedz Latvijas

Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai

ārvalstīs, kura tos nosūta Pārvaldei, vai personiski Pārvaldei,

ja šī persona likumīgi uzturas Latvijas Republikā.

(5) Iesniedzamie dokumenti

(izziņas, apliecinājumi, dokumentu kopijas) ir derīgi trīs

mēnešus no to izdošanas dienas. Iesniedzot dokumenta kopiju,

jāuzrāda tā oriģināls.

(6) Ārvalstīs izdotie

dokumenti var būt angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Citā

valodā rakstītie dokumenti un to kopijas jāiesniedz kopā ar

notariāli apliecinātu attiecīgā dokumenta teksta tulkojumu

latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

(7) Ārvalstīs izdotie

dokumenti legalizējami, ja vien Latvijai saistošos

starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība."

8. Papildināt likumu ar

9.1 un 9.2 pantu šādā redakcijā:

"9.1 pants.

Lēmuma pieņemšana

(1) Pārvalde 90 dienu laikā

pēc visu šā likuma 9.panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā

minēto dokumentu saņemšanas:

1) pieņem lēmumu par repatrianta

statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai

repatrianta statusu;

2) pieņem lēmumu par pastāvīgās

uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam, kurš dokumentu

iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis;

3) pieņem lēmumu par pastāvīgās

uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatrianta ģimenes loceklim,

kurš, ievērojot šā likuma 9.2 panta pirmajā daļā noteikto, vēlas

ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu un ir

iesniedzis pieteikumu.

(2) Lēmums par repatrianta

statusa piešķiršanu un lēmums par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas

izsniegšanu ir spēkā sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas. Pārvalde

var pagarināt lēmuma spēkā esamību uz laiku līdz deviņiem

mēnešiem, ja repatriants var pierādīt, ka ieceļošana sešu mēnešu

laikā nav īstenojama attaisnojošu iemeslu dēļ.

(3) Personai, kurai piešķirts

repatrianta statuss, izsniedz repatrianta statusu apliecinošu

dokumentu.

9.2 pants.

Uzturēšanās atļaujas izsniegšana

(1) Repatriantam, kurš

dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī

repatrianta ģimenes loceklim, kurš vēlas ieceļot Latvijas

Republikā vienlaikus ar repatriantu (Pārvaldes pieņemtā lēmuma

par repatrianta statusa piešķiršanu spēkā esamības laikā),

pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz šajā likumā noteiktajā

kārtībā.

(2) Repatrianta ģimenes

loceklim, kurš neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības

ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu, ieceļojot

Latvijas Republikā, ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Uzturēšanās atļauju

izsniedz un reģistrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Repatriants, kurš

dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī

repatrianta ģimenes loceklis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņem

bez maksas, izņemot gadījumu, kad persona izceļojusi no Latvijas

pēc 1990.gada 4.maija."

9. Izteikt 11. un 12.pantu šādā

redakcijā:

"11.pants. Pārvaldes lēmuma

pārsūdzēšana

(1) Personai ir tiesības 30

dienu laikā pēc tam, kad Pārvalde pieņēmusi lēmumu par atteikumu

piešķirt tai repatrianta statusu, apstrīdēt to Pārvaldes

priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks iesniegumu izskata 30 dienu

laikā pēc tās iesniegšanas.

(2) Pārvaldes priekšnieka

lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt tiesā

likumā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

(3) Lēmuma pārsūdzēšana tiesā

nerada tiesības personai, kura nav Latvijas pilsonis, uzturēties

Latvijas Republikā.