1. pants

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot

iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma

izstrādi

Rīgas domes saistošo noteikumu "Grozījumi Rīgas domes

2023. gada 30. augusta saistošajos noteikumos Nr.

RD-23-235-sn "Rīgas valstspilsētas pašvaldības

nolikums"" (turpmāk - saistošie noteikumi)

izdošanas mērķis ir izdarīt grozījumus Rīgas domes 2023.

gada 30. augusta saistošajos noteikumos Nr. RD-23-235-sn

"Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums"

(turpmāk - nolikums). Saistošie noteikumi nepieciešami, lai

varētu efektīvāk izmantot resursus, mainītu Rīgas domes

Izglītības, kultūras un sporta komitejas nosaukumu,

precizētu Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas

kompetenci, mainītu Rīgas domes Satiksmes un transporta

lietu komitejas nosaukumu (turpmāk šīs komitejas nosaukums

būs Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komiteja), kā arī

precizētu Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas

kompetenci, papildinot to ar uzdevumu veicināt

mikromobilitātes infrastruktūras, ielu, tiltu un satiksmes

pārvadu un publiskās ārtelpas attīstību. Izdodot saistošos

noteikumus, tiek mazināts birokrātiskais slogs, vienkāršots

administratīvais process, kā arī noteikta Rīgas

valstspilsētas pašvaldības (turpmāk arī - Pašvaldība)

administrācijas struktūra, ņemot vērā strukturālās

izmaiņas, kas notikušas laikā kopš nolikuma izdošanas.

Ņemot vērā, ka Latvijā ir izstrādātas Bērnu, jaunatnes

un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.

gadam1, kurās kā viens no pamatprincipiem ir

holistiska un visaptveroša pieeja bērnu un jauniešu

attīstībā, kā arī bērna un ģimenes integritāte un

vienotība, kas balstīta pozitīvās vērtībās, atbalstā,

izglītošanas un savstarpējās sadarbības principos. Ģimenes

atbalsta politika ir pārnozariska un skar vairākas

pašvaldības autonomās funkcijas izglītības, sociālā

atbalsta, mājokļu, veselības aprūpes un drošības jomā. Tās

efektīvas īstenošanas šķērslis ir institucionālā

sadrumstalotība un starpinstitucionālas sadarbības trūkums.

Pieaugošās sociālās problēmas, piemēram, dzimstības

rādītāju kritums, sabiedrības novecošanās, bērnu

vardarbība, ģimenes krīzes situācijas, prasa integrētu

pieeju attiecībā uz ģimenes atbalstu. Lai nodrošinātu

minēto jautājumu politisko pārraudzību par ģimenes atbalsta

politikas koordinētu ieviešanu Pašvaldībā, ar saistošajiem

noteikumiem tiek papildinātas Rīgas domes Sociālo jautājumu

komitejas funkcijas un nolikuma 11.4. apakšpunkts tiek

izteikts jaunā redakcijā.

Īstenojot ģimenes atbalsta politikas pārraudzību, tiks

nodrošināta cilvēkresursu efektīvāka un mērķtiecīgāka

izmantošana.

Rīgas pilsētas izpilddirektora kompetence noteikta

vairākos normatīvajos aktos un Rīgas domes lēmumos, tādēļ,

lai pēc iespējas noteiktu Rīgas pilsētas izpilddirektora

kompetenci vienā normatīvajā aktā, ar saistošajiem

noteikumiem tiek precizēts nolikuma 37. punkts, papildinot

to ar kompetencēm, kas pašvaldībai izriet no Ministru

kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 "Ceļu

satiksmes noteikumi" 98. punkta - noteikt laikposmus,

kad transportlīdzekļiem atļauts iebraukt gājēju zonās;

2025. gada 21. maijā stājās spēkā grozījums likumā

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā", ar kuru likuma "Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā 7. panta

4.1 daļas 2. punkta ievaddaļa tika izteikta

jaunā redakcijā. Minētā tiesību norma šobrīd paredz, ka

amatpersona vai koleģiāla institūcija, kura iecēlusi amatā

publiskas personas iestādes vadītāju un viņa vietnieku, ir

tiesīga ne tikai pati izdot atļaujas valsts amatpersonas

amata savienošanai, bet arī pilnvarot citu personu izdot

minētās atļaujas. Attiecīgi pašvaldības dome ir tiesīga

pilnvarot pašvaldības izpilddirektoru izdot atļaujas

pašvaldības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem valsts

amatpersonas amata savienošanai ar citu amatu. Papildinot

Rīgas pilsētas izpilddirektora kompetenci atbilstoši likuma

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" 7. panta 4.1 daļas 2. punktam,

tiek vienkāršota administratīvā procedūra, kādā tiek

izdotas valsts amatpersonas amata savienošanas atļaujas

pašvaldības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, jo

pašvaldības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku valsts

amatpersonas amata savienošanai ar citu amatu vairs nebūs

nepieciešams Rīgas domes lēmums.

Atbilstoši Pašvaldību likuma 79. pantā noteiktajam tika

izvērtēta Pašvaldības līdzdalība biedrībās un

nodibinājumos, attiecīgi - Pašvaldība saglabāja līdzdalību

biedrībās, kas nodrošina pašvaldību kopīgu interešu

īstenošanu, un ar sporta jomu saistītās biedrībās, kurās

dalība ir atbilstoša sporta jomu regulējošiem normatīvajiem

aktiem. Rīgas domes 2026. gada 22. aprīļa iekšējie

noteikumi Nr. RD-26-4-nt "Rīgas valstspilsētas

pašvaldības dalības biedrībās realizēšanas kārtība"

nosaka detalizētu kārtību, kas Pašvaldības institūcijām

jāievēro, realizējot ar Rīgas domes lēmumu iegūtu dalību

biedrībās. Rīgas dome, pieņemot lēmumu par dalības iegūšanu

biedrībā, nosaka arī atbildīgo iestādi par tās

realizēšanu.

Ņemot vērā minēto un praksi, tiek izteikts jaunā

redakcijā nolikuma 43.7. apakšpunkts, kurā precizēta

Pašvaldības Centrālās administrācijas funkcija šajā jomā -

konsultēt Pašvaldības institūcijas gadījumos, ja tiek

plānota dalība biedrībās, kas nodrošina pašvaldību kopīgu

interešu īstenošanu.

Ar saistošajiem noteikumiem tiek izdarīti grozījumi

nolikuma 44. punktā un 5. pielikumā

"Kapitālsabiedrības, kurās pašvaldībai pieder kapitāla

daļas (akcijas) un kuras nodrošina Pašvaldības funkciju

(uzdevumu) izpildi", izsakot tos jaunā redakcijā, kas

novērsīs situācijas, kad, mainoties ārējiem normatīvajiem

aktiem vai Pašvaldības kapitālsabiedrību dibināšanas vai

līdzdalības saglabāšanas mērķim, jāveic grozījumi minētajā

pielikumā, ņemts vērā arī Rīgas domes 2026. gada 25. marta

lēmums Nr. RD-26-614-lē "Par kultūras un atpūtas parka

"Mežaparks" attīstību, Rīgas valstspilsētas

pašvaldības ieguldījuma palielināšanu SIA "Nacionālais

zooloģiskais dārzs" un SIA "Rīgas meži" un

SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs"

reorganizācijas uzsākšanu" un tā izpilde. 2025. gada

1. maijā stājās spēkā Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizācijas pabeigšanas likums, no kura izriet, ka no

2026. gada 1. janvāra pašvaldībai vairs nav jānodrošina

likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju" 50. panta septītajā daļā noteiktais

pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas

tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar

dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai,

attiecīgi precizējams šobrīd nolikuma 5. pielikumā SIA

"Rīgas namu pārvaldnieks" noteiktais

uzdevums.

Kapitālsabiedrībām noteiktie, no funkcijām izrietošie

uzdevumi un normatīvais pamatojums var mainīties pēc

Pašvaldības līdzdalības pārvērtēšanas, kā arī ar

grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un

kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ieviestajās gaidu

vēstulēs - kapitāla daļu turētāja iecerēm, ko pašvaldība

noteiktā periodā vēlas īstenot ar līdzdalību

kapitālsabiedrībā u. tml.

Lai nodrošinātu vienotu Pašvaldības departamentu izdoto

administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību, ar saistošajiem

noteikumiem tiek svītrots nolikuma 59. punkts, tādējādi

atceļot atšķirīgo kārtību administratīvo aktu apstrīdēšanā,

kāda bija noteikta Pašvaldības Pilsētas attīstības

departamentā.

Saistošie noteikumi precizē Pašvaldības administrācijas

struktūru atbilstoši izmaiņām, kas notikušas, izpildot:

Rīgas domes 2023. gada 1. marta lēmuma Nr. RD-23-2355-lē

"Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāžu

reorganizāciju un Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas

un mobilitātes departamenta izveidi" 2. punktu, kas

paredzēja līdz 2023. gada 1. septembrim reorganizēt

Pašvaldības aģentūru "Rīgas gaisma", to

pievienojot Pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes

departamentam; Rīgas domes 2023. gada 18. oktobra lēmumu

Nr. RD-23-3038-lē "Par Rīgas pilsētas zemes komisijas

darbības izbeigšanu un tās funkciju un uzdevumu nodošanu

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma

departamentam", ar kuru noteikts, ka Rīgas pilsētas

zemes komisija izbeidz darbību 2023. gada 13. novembrī;

Rīgas domes 2025. gada 16. aprīļa lēmumu Nr. RD-25-4548-lē

"Par Rīgas domes 29.03.2011. lēmuma Nr. 2842 "Par

Rīgas domes Pašvaldības maksas autostāvvietu lietošanas

atļauju izsniegšanas komisiju" atzīšanu par spēku

zaudējušu", ar kuru likvidēta minētā komisija. Ņemot

vērā to, ka laikā no nolikuma izdošanas notikušas

strukturālās izmaiņas Pašvaldībā, tajā skaitā Pašvaldības

Izglītības, kultūras un sporta departamenta un Pašvaldības

Labklājības departamenta padotības iestādēs, atbilstoši

tiek precizēti nolikuma pielikumi.