Grozījumi Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam

15. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Starptautisko autopārvadājumu (arī loģistikas pakalpojumu

eksporta) nozares attīstību bremzējošs faktors - administratīvie

šķēršļi piekļuvei atsevišķu valstu tirgiem.";

1.16. papildināt pamatnostādnes ar 6.1 nodaļu šādā

redakcijā:

"6.1 Starpposma izvērtējuma

rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 27. decembra rīkojuma

Nr. 683 "Par Transporta attīstības pamatnostādnēm

2014.-2020. gadam" 4.1. apakšpunktam Satiksmes ministrija

iesniedza un Ministru kabinets 2017. gada 18. jūlijā pieņēma

zināšanai pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu, kurā

bija iekļauti arī ieteikumi grozījumiem pamatnostādnēs. Grozījumi

pamatnostādnēs izstrādāti, ņemot vērā aktuālo situāciju

transporta nozarē 2017. gada sākumā.

Transporta nozares attīstību Latvijā kopumā ļoti būtiski

ietekmēja ģeopolitiskā situācija kopš 2014. gada (Krievijas

agresija pret Ukrainu, tai sekojošās ES sankcijas pret Krieviju

un Krievijas atbildes reakcija). Kā būtisks riska faktors jāmin

Krievijas īstenotā ostu attīstības programma, kas tai dod

iespējas lielu daļu beramkravu un lejamkravu izslēgt no tranzīta

caur Latviju. Tāpēc ir nepieciešams jau šajā plānošanas periodā

aktivizēt darbību transporta un loģistikas jomā, sekmējot jaunu

tirgu apguvi.

Lai arī ekonomikas izaugsme Latvijā pēc iestāšanās ES bija

viena no straujākajām starp ES valstīm, pēdējos gados tā ir

sarukusi un nostabilizējusies 2-3 % robežās. Pieauguma tempu

palēnināšanos lielā mērā ietekmē tendences ārējā vidē - lēnāka

ekonomikas attīstība arī citās ES valstīs, ekonomiskās situācijas

pasliktināšanās Krievijā un nenoteiktība strauji augošo Āzijas

valstu tirgos.

Grozījumi pamatnostādnēs dzelzceļa attīstības jomā

nepieciešami, ņemot vērā 2014. gadā veikto izpēti un novērtējumu

par Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas iespējām. Tajā

norādīts, ka pilnīgas dzelzceļa pamattīkla elektrifikācijas

aplēstās indikatīvās izmaksas ir 1,5 miljardi EUR - tas

vairākkārt pārsniedz ES fondu, tai skaitā Kohēzijas fonda,

2014.-2020. gada plānošanas periodā pieejamo publisko

finansējumu.

Vairāk jāuzsver dzelzceļa satiksmes (ne tikai autosatiksmes)

drošības jautājumi - jānodrošina, lai dzelzceļa kustības drošības

līmenis nepasliktinās un visas nepieciešamās darbības ir vērstas

uz drošiem pārvadājumiem, vides saglabāšanu, ritošo sastāvu,

infrastruktūru un tehnoloģiskajiem procesiem.

Autoceļu attīstības jomā grozījumi pamatnostādnēs

nepieciešami, jo valsts budžeta finansējums nav piešķirts

plānotajā apjomā. Līdz ar to pārskata perioda laikā ir mainītas

prioritātes - finansējums pirmkārt piešķirts valsts galveno

autoceļu sakārtošanai, tādēļ situācija attiecībā uz valsts

autoceļu tehnisko stāvokli ir izmainījusies. Pēdējo triju gadu

laikā sasniegtie darbības rezultāti ir ļāvuši tuvoties

izvirzītajam mērķim valsts galveno autoceļu tīklā, un galveno

autoceļu stāvoklis ir uzlabojies. Taču pieejamais finansējums

valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem nav ļāvis apturēt šo

ceļu stāvokļa pasliktināšanos. Ņemot vērā aktualizēto Valsts

autoceļu sakārtošanas programmu 2017.-2023. gadam, jāprecizē

sasniedzamie rezultāti autoceļu jomā ar mērķi plānotos rezultātus

sasniegt līdz 2023. gadam, vienlaikus meklējot iespējas

piesaistīt papildu finansējumu.

Sabiedriskā transporta jomā, sākot ar 2014. gadu, izveidots

vienots reģionālo (starppilsētu un vietējās nozīmes) maršrutu

tīkla pārzināšanas un vienotas pakalpojumu organizēšanas modelis,

un VSIA "Autotransporta direkcija" ir pārņēmusi

saistības no plānošanas reģioniem. 2021. gadā, slēdzot jaunus

līgumus, paredzēts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem

izvirzīt vienotas, augstākas kvalitātes prasības

transportlīdzekļiem un pakalpojumiem. Viens no būtiskākajiem

izaicinājumiem ir nodrošināt pietiekamu valsts budžeta

finansējumu sabiedriskā transporta pārvadājumu pakalpojumu

izdevumu segšanai reģionālajos maršrutos.

Nelieli precizējumi pamatnostādnēs nepieciešami arī attiecībā

uz jūrniecības jomu un aviācijas jomu, kā arī attiecībā uz

jautājumiem, kas saistīti ar videi draudzīgākas transporta

sistēmas attīstību (alternatīvās degvielas, velosatiksme).

Pilns izvērtējums pieejams informatīvajā ziņojumā

"Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam

starpposma izvērtējums" (apstiprināts Ministru kabinetā

2017. gada 18. jūlijā).";

1.17. izteikt 7. un 8. nodaļu jaunā redakcijā (pielikums).