Grozījumi Valsts kontroles likumā

Ja revīzijā konstatē nelikumīgu rīcību ar

1finanšu līdzekļiem vai mantu, revīzijas departaments pēc tam, kad

2ir stājies spēkā lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu,

3iesniedz priekšlikumu Valsts kontroles padomei lemt par

4nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu,

5norādot personas, pret kurām vēršama zaudējumu piedziņa, katras

6personas nodarīto zaudējumu apmēru un pamatojumu zaudējumu

7piedziņai no konkrētās personas.

Šā likuma 69. pantā minēto lēmumu pieņem

1attiecībā uz tādu revidējamo vienību, kas ir publiska persona,

2tās institūcija vai publiskas personas kontrolēta

3kapitālsabiedrība.

(1) Valsts kontroles padome izvērtē šā

1likuma 69. pantā noteiktajā kārtībā iesniegto priekšlikumu un

2pieņem lēmumu par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto

3zaudējumu atlīdzināšanas uzsākšanu, kuru nosūta revidējamai

4vienībai un tās augstākai iestādei (kapitāla daļu turētājam). Šis

5lēmums ir starplēmums un nav pārsūdzams.

6(2) Augstāka iestāde (kapitāla daļu turētājs) triju nedēļu

7laikā pēc Valsts kontroles padomes lēmuma saņemšanas informē

8revidējamo vienību un Valsts kontroli par to, vai veiks

9revidējamās vienības amatpersonu un darbinieku atbildības

10izvērtējumu. Ja augstāka iestāde (kapitāla daļu turētājs) ir

11informējusi revidējamo vienību un Valsts kontroli, ka neveiks

12revidējamās vienības amatpersonu un darbinieku atbildības

13izvērtējumu, to veic revidējamā vienība un par izvērtēšanas

14rezultātiem šajā likumā paredzētajā kārtībā informē Valsts

15kontroli un arī augstāku iestādi (kapitāla daļu turētāju).

16(3) Ja augstāka iestāde (kapitāla daļu turētājs) veic

17revidējamās vienības amatpersonu un darbinieku atbildības

18izvērtējumu, uz to attiecas šajā nodaļā noteiktais par revidējamo

19vienību.

Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts

1Valsts kontroles padomes lēmums par nelikumīgas rīcības rezultātā

2nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas uzsākšanu, revidējamā vienība

3veic amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējumu un iesniedz

4Valsts kontrolei:

51) informāciju par zaudējumu apmēru un citiem ar lietu

6saistītiem apstākļiem;

72) informāciju par personām (neatkarīgi no tā, vai šīs

8personas bija norādītas šā likuma 69. pantā minētajā lēmumā), no

9kurām ir pilnībā vai daļēji piedzīti zaudējumi vai pret kurām

10uzsākts zaudējumu piedziņas process, vai ar kurām noslēgta

11vienošanās par zaudējumu labprātīgu atlīdzināšanu;

123) motivētu priekšlikumu izbeigt administratīvo lietu un

13neveikt zaudējumu piedziņu, ja nav konstatēti likumā paredzētie

14zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi vai ir iestājies

15noilgums;

164) motivētu priekšlikumu atlikt zaudējumu piedziņu līdz lēmuma

17pieņemšanai kriminālprocesuālā kārtībā, administratīvā pārkāpuma

18lietā vai disciplinārlietā.

Valsts kontrole izvērtē šā likuma 72. pantā

1noteiktajā kārtībā saņemto informāciju un, ja nepieciešams,

2pieprasa papildu informāciju. Revidējamai vienībai un citām šā

3likuma 49. pantā minētajām iestādēm, un jebkurai personai ir

4pienākums sniegt Valsts kontrolei tās pieprasīto informāciju.

5Valsts kontroliera pilnvarotam darbiniekam ir tiesības lēmuma

6sagatavošanai apmeklēt revidējamo vienību un saņemt dokumentus,

7kā arī paskaidrojumus no jebkuras personas.

Valsts kontroles ierosinātajā lietā par

1zaudējumu piedziņu personai, pret kuru ierosināta administratīvā

2lieta, ir tiesības pašai vai ar pārstāvja starpniecību

3piedalīties Valsts kontroles padomes sēdē un sniegt

4paskaidrojumus, kā arī ir citas Administratīvā procesa likumā

5noteiktās tiesības.

Valsts kontroles padome četru mēnešu laikā

1no šā likuma 73. pantā minētās informācijas saņemšanas dienas pēc

2savas iniciatīvas vai pēc revidējamās vienības lūguma, izvērtējot

3personas viedokli, pieņem lēmumu:

41) atlikt zaudējumu piedziņu, ja par attiecīgo prettiesisko

5rīcību ir uzsākts kriminālprocess vai ja tas ir lietderīgi,

6iekams nav izskatīta disciplinārlieta vai administratīvā

7pārkāpuma lieta, kurā nepieciešams konstatēt tos pašus

8faktus;

92) atlikt jautājuma izskatīšanu, līdz revidējamā vienība veiks

10normatīvajos aktos noteiktās darbības, lai pati veiktu zaudējumu

11piedziņu vai panāktu vienošanos par to labprātīgu

12atlīdzināšanu;

133) nepiedzīt zaudējumus, jo:

14a) nav konstatēti likumā paredzētie zaudējumu piedziņas

15priekšnoteikumi,

16b) iestājies noilgums,

17c) piedziņa pilnībā vai daļēji ir veikta vai tiek veikta citā

18procesā,

19d) noslēgta vienošanās par zaudējumu pilnīgu vai daļēju

20labprātīgu atlīdzināšanu;

214) piedzīt zaudējumus tagadējās mantas samazinājuma apmērā, ja

22konstatēti likumā paredzētie zaudējumu piedziņas

23priekšnoteikumi.

Ja pieņemts lēmums atlikt piedziņu līdz

1dienai, kad stājas spēkā nolēmums kriminālprocesā, administratīvā

2pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā, šo lēmumu nosūta arī

3personai, pret kuru paredzēts vērst zaudējumu piedziņu. Lēmums

4aptur noilguma skaitījumu zaudējumu piedziņai šajā likumā

5noteiktajā kārtībā, līdz stājas spēkā nolēmums administratīvā

6pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā vai lēmums atteikties uzsākt

7vai izbeigt kriminālprocesu. Ja personu sauc pie

8kriminālatbildības, jautājumu par zaudējumu piedziņu izskata

9Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Pēc tam kad stājies spēkā nolēmums

1administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā vai lēmums

2atteikties uzsākt vai izbeigt kriminālprocesu, Valsts kontrole

3lūdz revidējamo vienību sniegt informāciju par rīcību zaudējumu

4piedziņai. Ja revidējamā vienība četru mēnešu laikā nav uzsākusi

5zaudējumu piedziņu vai panākusi vienošanos par to labprātīgu

6atlīdzināšanu, Valsts kontroles padome lemj, vai ir pamats

7zaudējumu piedziņai, ņemot vērā attiecīgajā nolēmumā secināto par

8personas atbildību un citiem faktiskajiem un tiesiskajiem

9apstākļiem.

Lēmumu par zaudējumu piedziņu var pārsūdzēt

1Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja pieņemts

2lēmums par zaudējumu piedziņu, to noformē un izpilda

3Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pēc zaudējumu

4atgūšanas Valsts kontrole tos ieskaita valsts pamatbudžeta

5ieņēmumos vai revidējamās vienības budžetā, ja revidējamai

6vienībai ir patstāvīgs budžets.

Ja lēmums par zaudējumu piedziņu kļuvis

1neapstrīdams un persona likumā noteiktajā kārtībā nav labprātīgi

2atlīdzinājusi zaudējumus, Valsts kontrole savā mājaslapā

3internetā publicē informāciju, kurā norāda tās personas vārdu,

4uzvārdu un amatu, pret kuru vērsta piedziņa, kā arī pārkāpuma

5būtību un zaudējumu apmēru. Mājaslapā internetā nepublicē

6informāciju, kuras publicēšana ir aizliegta ar citiem likumiem.

7Šī informācija Valsts kontroles mājaslapā internetā nav pieejama

8ilgāk par vienu gadu.

Ja ar Valsts kontroles padomes lēmumu

1privātpersonai nodarīti zaudējumi, tos atlīdzina saskaņā ar

2Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas

3likumu."

423. Papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14. un 15.

5punktu šādā redakcijā:

6"12. Grozījumi par šā likuma 29.1 panta

7papildināšanu ar vārdiem "vai sakarā ar to, ka revīzijas

8departamenta sektora vadītājam nav sertifikāta Valsts kontroles

9revīziju veikšanai", par 30. panta papildināšanu ar trešo

10daļu un 48.1 pants stājas spēkā 2023. gada 1.

11janvārī.

1213. Ja revīzijas departamenta sektora vadītājam līdz 2022.

13gada 31. decembrim nav izsniegts sertifikāts Valsts kontroles

14revīziju veikšanai, viņš var turpināt darbu Valsts kontrolē

15revidenta amatā.

1614. Šā likuma XIV nodaļas noteikumi nav piemērojami attiecībā

17uz revīzijām, kuras uzsāktas līdz 2019. gada 31. jūlijam.

1815. Valsts kontrolieris pirmo ziņojumu par Valsts kontroles

19darbību (šā likuma 8. panta otrā daļa) sniedz 2020. gadā par

202019. gadu."

21Likums stājas spēkā 2019. gada 1. augustā.

22Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 20. jūnijā.