1. pants

Valsts

politikas vispārējie mērķi un principi radioaktīvo atkritumu

pārvaldībai

Radioaktīvo atkritumu pārvaldības mērķis (politika) ir

nodrošināt videi un iedzīvotājiem drošu radioaktīvo atkritumu

pārvaldības sistēmas attīstību valstī.

Latvijā nav darbojošos kodoliekārtu un citu jonizējošā

starojuma avotu, kas rada liela apjoma vai augstas aktivitātes

radioaktīvos atkritumus. Attiecīgi valsts sistēma radioaktīvo

atkritumu pārvaldībai veidota atbilstoši esošajiem radioaktīvo

atkritumu apjomiem. Valsts sistēma radioaktīvo atkritumu

pārvaldībai nosaka pienākumus un sadarbību starp kompetentajām

institūcijām un nepieciešamības gadījumā var tikt uzlabota,

ievērojot gūto pieredzi lēmumu pieņemšanas procesā un atbilstošu

tehnoloģiju un pētniecības attīstību.

Radioaktīvo atkritumu pārvaldības programma (turpmāk -

programma) izstrādāta balstoties uz principiem, kuri izriet no

Latvijas un starptautiskajiem dokumentiem, tai skaitā:

1) Kopējās lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu

drošas pārvaldības konvencijas;

2) Padomes Direktīvas 2011/70/Euratom (2011. gada 19. jūlijs),

ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un

radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai

(turpmāk - Direktīva 2011/70/Euratom).

Vispārīgie principi, lai nodrošinātu, ka indivīdi, sabiedrība

un vide tiek pietiekami aizsargāta no jonizējošā starojuma visos

radioaktīvo atkritumu pārvaldības posmos:

- radioaktīvos atkritumus radīt pēc iespējas mazāk, cik tas ir

saprātīgi praktiski iespējams (gan radioaktivitātes līmeņa, gan

to apjoma ziņā);

- ņemt vērā radioaktīvo atkritumu rašanās un pārvaldības visu

posmu savstarpējo saistību;

- nodrošināt indivīdu, sabiedrības un vides efektīvu

aizsardzību, izvēloties piemērotas aizsardzības metodes, kuras

saskaņotas ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru

(turpmāk - VVD RDC) un ņemot vērā starptautiskos kritērijus un

standartus;

- izvairīties no pārmērīgu apgrūtinājumu uzlikšanas un

nodošanas nākamajām paaudzēm;

- radioaktīvos atkritumus apsaimniekot droši, tai skaitā

ilgtermiņā ar pasīvās drošības elementiem;

- ievērot diferencētu pieeju īstenojot radioaktīvo atkritumu

labas prakses pārvaldības pasākumus;

- radioaktīvo atkritumu radītājam jāsedz atkritumu

apsaimniekošanas izdevumi.

Ar Saeimā 2000. gadā pieņemto likumu "Par radiācijas

drošību un kodoldrošību" (turpmāk - Likums) izveidota

normatīvo aktu bāze radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.

Likumā ir ietverti radioaktīvo atkritumu pārvaldības politikas

nosacījumi, ievērojot radioaktīvo atkritumu pārvaldības

principus. Uz Likuma pamata izdoti Ministru kabineta noteikumi,

veidojot vispārēju normatīvo aktu un institucionālo sistēmu

radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, tai skaitā arī

radioaktīvo atkritumu pārvaldībā. Prasības attiecībā uz

radiācijas drošību un kodoldrošību iekļautas vairākos vispārējos

normatīvajos aktos, kuri regulē valsts iestāžu darbību, vides

aizsardzību, būvniecību un citas jomas.

Ministru kabineta 2002. gada 19. marta noteikumi Nr. 129

"Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem

saistītajiem materiāliem" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 129)

nosaka pienākumus un atbildību par darbībām ar radiokatīvajiem

atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem.

Latvijā valsts politika balstās uz principa, kurš noteikts

Likuma 27. panta pirmajā daļā, ka nav pieļaujama radioaktīvo

atkritumu ievešana Latvijas Republikā no citām valstīm, izņemot

gadījumus, kad:

1) tiek ievesti atpakaļ tie radioaktīvie atkritumi, kas

radušies, ārvalstīs, pārstrādājot no Latvijas Republikas izvestos

radioaktīvos atkritumus;

2) nav iespējams atdalīt tieši tos radioaktīvos atkritumus,

kas pārstrādes procesā ārvalstīs radušies no radioaktīvajiem

atkritumiem, kuri ievesti no Latvijas. Šajā gadījumā tiek ievests

ekvivalents daudzums citu radioaktīvo atkritumu. Radioaktīvo

atkritumu ekvivalences noteikšanas kritēriji un principi noteikti

Ministru kabineta 2002. gada 16. aprīļa noteikumos Nr. 157

"Dažādu radioaktīvo atkritumu ekvivalences noteikšanas

kritēriji un principi".

Ievērojot, ka atbilstoši 2007. gadā noslēgtajam līgumam starp

Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par lietotās

kodoldegvielas izvešanu uz Krievijas Federāciju, 2008. gadā no

Salaspils kodolreaktora lietotā kodoldegviela tika izvesta uz

Krievijas Federāciju, tad Latvijai nav jāievieš tiesību aktos

prasības attiecībā uz kodoldegvielas apsaimniekošanu.

Lai samazinātu apglabājamo radioaktīvo atkritumu apjomu

valstī, noteikti vairāki nosacījumi jonizējošā starojuma avotu un

radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai:

1) ja Latvijā tiek ievestas radioaktīvās vielas, pēc kuru

izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, ko nepieciešams

apglabāt Latvijā, par šo vielu ievešanu maksājams dabas resursu

nodoklis saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu;

2) ievedot slēgtos starojuma avotus, tiek slēgti līgumi par

radioaktīvo atkritumu atpakaļizvešanu pēc starojuma avotu

izmantošanas. Ievērojot, ka Latvijā netiek ražoti jonizējošā

starojuma avoti, kuri rada radioaktīvos atkritumus, tad avoti

netiek izvesti uz citām valstīm un rezultātā nav tādu radioaktīvo

atkritumu, kurus būtu pēc avotu lietošanas jāved atpakaļ uz

Latviju apglabāšanai;

3) radioaktīvo atkritumu radītājam ir pienākums glabāt vismaz

vienu gadu (sabrukšanas glabāšana) tos atkritumus, kurus pēc

viena gada var izkliedēt vidē;

4) radioaktīvo atkritumu radītājam ir pienākums izvēlēties

tādus projektēšanas pasākumus, darbības un likvidēšanas metodes

(tai skaitā materiālu atkārtota pārstrāde un izmantošana), lai

nodrošinātu, ka radioaktīvo atkritumu apjoms un radioaktivitātes

līmenis ir tik zems, cik vien tas praktiski iespējams.

Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību akti pieļauj iespēju

radioaktīvos atkritumus apglabāt citas valsts radioaktīvo

atkritumu apglabāšanas objektā. Pašreiz Latvija nav noslēgusi

vienošanos ar kādu no ES dalībvalstīm vai trešo valsti par

radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta izmantošanu šajā

valstī. Šāda vienošanās var tikt noslēgta, ievērojot Likuma 27.

pantā iekļautos nosacījumus. Lēmumu par radioaktīvo atkritumu

apglabāšanu citas valsts radioaktīvo atkritumu apglabāšanas

objektā pieņem Ministru kabinets pēc Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM)

ierosinājuma.