2. pants

Atbildība

radioaktīvo atkritumu pārvaldībā

Atbilstoši Likumam 2001. gadā tika izveidota regulatīvā

iestāde radiācijas drošības un kodoldrošības jomā - Radiācijas

drošības centrs (no 2009. gada 1. jūlija iekļauts Valsts vides

dienesta (turpmāk - VVD) struktūrā), kurš veic valsts uzraudzību

un kontroli radiācijas drošības un kodoldrošības jomā

Latvijā.

Iestājoties ES, nacionālajos normatīvajos aktos tika pārņemtas

ES normatīvo aktu prasības, pilnveidojot jau esošo normatīvo aktu

sistēmu radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.

Tiesību aktos ir noteikti kritēriji par to, kā ir

jāapsaimnieko radioaktīvie atkritumi. Tāpat ir noteikti kritēriji

par to, kā jādarbojas radioaktīvo atkritumu pārvaldības objektam

(atkritumu pieņemšanas nosacījumi, apstrāde, pagaidu glabāšana,

sagatavošana apglabāšanai, 1. attēls)

1.attēls. Radioaktīvo atkritumu pārvaldība1

Licenču izsniegšanas sistēma Latvijā ir izveidota, ņemot vērā

ES normatīvo aktu prasības un Starptautiskās atomenerģijas

aģentūras rekomendācijas. Likums nosaka, ka no 2016. gada 1.

janvāra jebkura darbība ar jonizējošā starojuma avotiem ir

licencējama vai reģistrējama, diferencējot darbības pēc iespējamā

kaitējuma, kāds var tik radīts, veicot darbības ar avotiem (līdz

tam visas darbības bija licencējamas). Vienlaikus Likums nosaka

licencējamās darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, savukārt

reģistrējamās darbības ir noteiktas Ministru kabineta

noteikumos.

Latvijas normatīvie akti nosaka kritērijus, kas jāievēro, lai

pieprasītu licenci darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem un

licenču izsniegšanas kārtību.

Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem licencēšanas sistēmu

nosaka Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr.

752 "Kārtība, kādā licencē un reģistrē darbības ar

jonizējošā starojuma avotiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr.

752). MK noteikumos Nr. 752 iekļautas atsevišķas tiesību normas

no Direktīvas 2011/70/Euratom, piemēram, noteikts konkrēts

darbību uzskatījums ar jonizējošā starojuma avotiem, kuram

nepieciešama licencēšana. Vienlaikus MK noteikumi Nr. 752 nosaka

kārtību, kādā izsniedz licenci valsts nozīmes jonizējošā

starojuma objektu izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai

tajos, un kārtību, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes

jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu

veikšana tajos.

Licences darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniedz VVD

RDC. Licencē VVD RDC nosaka, kādas darbības ir atļautas, kā arī

nosacījumus šīm darbībām. Par licences izsniegšanu tiek maksāta

valsts nodeva, kuru ieskaita valsts pamatbudžetā. Valsts nodevas

apmērs un maksāšanas kārtība noteikta MK noteikumos Nr. 752.

Ārkārtas situācijās darbojas Valsts civilās aizsardzības

plāns, kur noteikta atbildīgo institūciju sadarbība un rīcība

šādās situācijās. Prasības attiecībā uz rīcību radiācijas

avārijas gadījumā noteiktas Ministru kabineta 2003. gada 8.

aprīļa noteikumos Nr. 152 "Prasības attiecībā uz

sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas

gadījumā".

2.1. Valsts uzraudzība

Par normatīvo aktu ieviešanu radiācijas drošības un

kodoldrošības jomā, kā arī par radioaktīvo atkritumu pārvaldības

valsts sistēmas izveidošanu atbildīgā iestāde ir VARAM.

Izstrādājot normatīvos aktus, VARAM sadarbojas ar VVD RDC, ar

konkrētajās darbības jomās iesaistītajiem operatoriem, biedrībām

un asociācijām un ar citām iesaistītajām valsts institūcijām,

piemēram, Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Satiksmes

ministriju, Veselības ministriju, Veselības inspekciju,

Zemkopības ministriju, Pārtikas un veterināro dienestu, Valsts

glābšanas un ugunsdzēsības dienestu (turpmāk - VUGD) un Valsts

robežsardzi. Ar iesaistītajām institūcijām tiek veidotas darba

grupas, kurās tiek izskatīti normatīvo aktu projekti.

Saskaņā ar Likumā un tam pakārtota jiem nor matīva jiem

ak tiem radio aktīvo atkritumu pārvaldības jomā valsts uzraudzību

un kontroli nodrošina VVD RDC no valsts budžeta līdzekļiem.

2.2. Radioaktīvo atkritumu radītāju

un apsaimniekotāju atbildība

2.2.1. Radioaktīvo atkritumu

apglabāšanas objekts

Kopš 1962. gada visi radioaktīvie atkritumi Latvijā tiek

apglabāti vai arī ilgstoši glabāti tikai vienā vietā -

radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons" (turpmāk -

glabātava "Radons"), kura atrodas 5 km no Baldones

pilsētas centra un 27 km no Rīgas centra. Glabātava

"Radons" ir vienīgais radioaktīvo atkritumu

apglabāšanas un pārvaldības objekts Latvijā, kas nodrošina

radioaktīvo atkritumu apstrādi, pārstrādi, ilgstošu glabāšanu

(ilgtermiņa glabāšanu) un apglabāšanu.

Glabātavu "Radons" apsaimnieko valsts sabiedrība ar

ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centrs" (turpmāk - LVĢMC). Katru gadu

glabātavas apsaimniekošanai tiek piešķirts finansējums no valsts

budžeta.

LVĢMC vienlaikus apsaimnieko arī vienīgo kodoliekārtu Latvijā

- Salaspils kodolreaktoru, un nodrošina tā likvidēšanu un

demontāžu. Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā radītie

radioaktīvie atkritumi būs lielākais apjoms glabātavā

"Radons". Kopumā Latvijā katru gadu tiek radīts ļoti

neliels apjoms radioaktīvo atkritumu, aptuveni, 1-2

kubikmetri.

Salaspils kodolreaktora īpašnieks ir valsts VARAM personā, bet

nekustamā īpašuma valdītājs ir LVĢMC. Salaspils kodolreaktors

tika uzbūvēts un iedarbināts 1961. gadā. Salaspils kodolreaktors

bija zinātniskais ūdens - ūdens baseina tipa reaktors, kas

pašlaik ir likvidēšanas stadijā. LVĢMC ir uzdots pienākums

nodrošināt Salaspils kodolreaktora likvidēšanu. Salaspils

kodolreaktora darbība ir apturēta kopš 1998. gada un tika meklēti

risinājumi reaktora likvidēšanai. Lai uzsāktu Salaspils

kodolreaktora likvidēšanu, Ministru kabinets 1999. gada 26.

oktobrī apstiprināja Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un

demontāžas koncepciju. Šī koncepcija tika aktualizēta 2004. gada

30. novembrī2, paredzot Bīstamo atkritumu pārvaldības

valsts aģentūrai, kura ar 2009. gada 1. jūlija rīkojumu Nr. 448

"Par valsts aģentūras "Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas aģentūra" un Bīstamo atkritumu pārvaldības

valsts aģentūras likvidāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas

centrs" dibināšanu" likvidēta, veikt reaktora

likvidēšanu nepilnā apjomā (izvedot radioaktīvos atkritumus no

kodolreaktora teritorijas, pielāgojot kodolreaktora sistēmas un

infrastruktūru citu jonizējošā starojuma tehnoloģiju (piemēram,

ciklotrons) darbības nodrošināšanai, un pēc likvidēšanas

nodrošināt valsts uzraudzības periodu), nodrošinot likvidēšanas

laikā radušos radioaktīvo atkritumu (~ 1200 m3)

apglabāšanu glabātavā "Radons". Svaigā (neizmantotā)

kodoldegviela tika atgriezta izcelsmes valstij - Krievijas

Federācijai 2005. gadā, bet lietotā kodoldegviela - 2008. gadā.

Tādejādi Latvijā nav kodoldegvielas.

Paralēli, lai risinātu jautājumus par Latvijā esošo

radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu (tai skaitā,

apglabāšanu un rastu risinājumu to radioaktīvo atkritumu, kurus

nedrīkst apglabāt pievirsmas glabātavā, apsaimniekošanai), tika

izstrādāta un akceptēta Ministru kabinetā 2003. gada 26. jūnijā

Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija3, kura

paredz:

1) veikt divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu (8. un 9.

tvertne) un radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa glabātavas

būvniecību (turpmāk - glabātavas "Radons"

paplašināšana), kā arī radiācijas kontroles sistēmas un

radioaktīvo atkritumu tvertņu drošības uzlabojumus glabātavā

"Radons";

2) veikt ikgadējus maksājumus 10 000 Ls (14 229 euro) apmērā

gadā no valsts budžeta Baldones pašvaldībai par radioaktīvo

atkritumu glabāšanas iespējamo apdraudējumu un, lai mainītu

Baldones pašvaldības sabiedrības negatīvo attieksmi pret

glabātavu "Radons". Līdz 2009. gadam kopumā Baldones

pašvaldība no Latvijas vides aizsardzības fonda ir saņēmusi 50

000 Ls (71 144 euro), kas izmantoti Baldones vidusskolas

rekonstrukcijai.

Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija paredz pasākumus

radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmas uzlabošanai, tai

skaitā papildus radioaktīvo atkritumu tvertņu būvniecību

glabātavā "Radons", lai nodrošinātu visu Salaspils

kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas gaitā radušos

radioaktīvo atkritumu apglabāšanu un nodrošinātu rezervi arī tiem

radioaktīvajiem atkritumiem, kuri radīsies no citām darbībām.

Līdz ar to šobrīd aktuālie risināmie jautājumi ir valsts nozīmes

jonizējošā starojuma objektu - Salaspils kodolreaktora

likvidēšana un glabātavas "Radons" teritorijā

radioaktīvo atkritumu tvertņu un ilgtermiņa glabātavas

būvniecība.

Attiecībā uz radiācijas drošību saistītām būvēm būvniecībai,

kurās izvietots valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekts, tiek

attiecināti Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi

Nr. 661 "Ar radiācijas drošību saistīto būvju

būvnoteikumi".

Ilgtermiņa drošības novērtējumu LVĢMC ir paredzēts veikt reizi

desmit gados pirms licences saņemšanas (licence radioaktīvo

atkritumu pārvaldības objektam ir derīga desmit gadus). MK

noteikumos Nr. 129 noteikti nepieciešamie nosacījumi ilgtermiņa

drošības novērtējuma veikšanai (drošības demonstrēšanai),

ievērojot konkrētā objekta darbības specifiku. MK noteikumi Nr.

129 nosaka to, ka operators mēnesi pirms ilgtermiņa drošības

novērtējuma uzsākšanas informē sabiedrību par ilgtermiņa drošības

novērtējumu, izņemot gadījumu, ja ilgtermiņa drošības novērtējumu

veic vienlaikus ar objekta ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk

- IVN).

Glabātavai "Radons" pašreizējā licence ir izsniegta

2012. gada 14. augustā un tā ir derīga līdz 2022. gada 13.

augustam. Detālizētāka informācija par radioaktīvo atkritumu

apjomu un plāniem ir dota tālāk.

2.2.2. Operatori, kuri rada

radioaktīvos atkritumus

Visi operatori, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma

avotiem, un rezultātā rada radioaktīvos atkritumus, saņem VVD RDC

licenci ar nosacījumiem šo darbību veikšanai. Viens no svarīgiem

nosacījumiem šiem operatoriem - veikt radioaktīvo atkritumu un ar

radioaktīvajiem atkritumiem saistīto materiālu uzskaiti,

ievērojot Likuma prasības un MK noteikumus Nr.129, kuri nosaka

operatora pienākumus un atbildību par darbībām ar radioaktīvajiem

atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem.

Operators, kura darbības ar jonizējošā starojuma avotiem rada

radioaktīvos atkritumus, ir atbildīgs par radioaktīvo atkritumu

pārvaldības izmaksu segšanu.