5. pants

Finanšu

shēma

Likuma 27. panta 21 daļa nosaka vienu no

radioaktīvo atkritumu pārvaldības principiem - radioaktīvo

atkritumu radītājam (operatoram) jāsedz atkritumu

apsaimniekošanas izdevumi, respektīvi, darbojas arī princips

"piesārņotājs maksā" šādā veidā:

1) ievedot jonizējošā starojuma avotus, kuru rezultātā rodas

atkritumi, operators maksā dabas resursu nodokli, kura likmes ir

noteiktas Dabas resursu nodokļa likumā. Dabas resursu nodokļa

samaksa tiek novirzīta Baldones pašvaldībai, kuras teritorijā

atrodas glabātava "Radons".

Lai veicinātu, ka Latvijā netiktu ievesti jonizējošā starojuma

avoti, kurus būtu jāapglabā glabātavā "Radons", tiek

prasīts noslēgt līgumu par avota atpakaļizvešanu pēc tā

lietošanas uz to valsti, no kuras ieved avotu. Šādā situācijā

operators ir atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas.

2) operators sedz radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas

izmaksas savā objektā (glabāšana, apstrāde, u.c.);

3) operators sedz tās izmaksas, kas rodas transportējot

atkritumus uz apglabāšanu glabātavā "Radons" un

sagatavojot atkritumus apglabāšanai (apstrāde, iecementēšana,

konteineri).

Operatoram pie apglabāšanas nav jāsedz radioaktīvo atkritumu

apglabāšanas izmaksas, bet pirms radioaktīvo vielu ievešanas, ja

tās tiks apglabātas Latvijā, ir jāmaksā dabas resursu nodoklis.

Latvijā ir ļoti neliels radioaktīvo vielu pielietojums, kuru

rezultātā rodas radioaktīvie atkritumu, un nav darbojošos

kodolobjektu un attiecīgi nav iespējams izveidot fondu, kurā

tiktu uzkrāti līdzekļi no elektroenerģijas samaksas radioaktīvo

atkritumu apsaimniekošanai. Lielākais apjoms no radioaktīvajiem

atkritumiem tiks radīts Salaspils kodolreaktora likvidēšanas

rezultātā. Salaspils kodolreaktors ir vēsturiskais mantojums,

kura likvidēšana tiks nodrošināta no valsts budžeta. Saeimā 2015.

gadā tika atbalstīts finansējums no valsts budžeta, sākot ar

2017. gadu reaktora likvidēšanai. Arī glabātava

"Radons" ir vēsturiskais mantojums. Rezultātā, lai

varētu nodrošināt radioaktīvo atkritumu apglabāšanu un glabātavas

"Radons" apsaimniekošanu, valsts ir uzņēmusies

nodrošināt glabātavas uzturēšanu un finansējums glabātavas

"Radons" apsaimniekošanai tiek piešķirts no valsts

budžeta. Glabātavas "Radons" valsts uzraudzība pēc tās

slēgšanas vēl būs jānodrošina 300 gadi.

Nepieciešams atzīmēt, ka situācijās, kad tiek atrasts

bezsaimnieka jonizējošā starojuma avots (radioaktīvie atkritumi),

tā apsaimniekošana pilnībā tiek nodrošināta no valsts budžeta

finansējuma.

Ievērojot minēto, attiecībā uz radioaktīvajiem atkritumiem

Latvijā nav iespējams pilnā apmērā piemērot principu

"piesārņotājs maksā".

Valsts uzraudzību veicošās institūcijas VVD RDC finansēšana

notiek no valsts budžeta. Ievērojot 2009. gadā ekonomiskās krīzes

rezultātā notikušo Radiācijas drošības centra reorganizāciju, VVD

RDC kapacitāte (pašreiz 17 amata vietas) nav pietiekama, lai

nodrošinātu visus nepieciešamos uzdevumus radiācijas drošībā. Ir

vairākas jomas, kurās nepieciešams stiprināt VVD RDC kapacitāti,

t.sk.:

- operatīvai rīcībai radiācijas avāriju gadījumos, ievērojot,

ka VVD RDC nodrošina radiācijas avāriju izziņošanas 24 stundu

operatīvo gatavību un iesaistās arī avāriju novēršanā;

- darbinieku kapacitātes un zināšanu pilnveide, ievērojot, ka

darbiniekiem ir jānodrošina inspekcijas gan ārstniecības

iestādēs, gan arī zinātnē un rūpniecībā visā Latvijas teritorijā,

kā arī vienlaikus jāspēj operatīvi rīkoties incidentu un avāriju

gadījumos, t.sk. izbraucot uz valsts robežas. Tādējādi ir

nepieciešamas zināšanas ļoti atšķirīgās jomās, kuras ne vienmēr

ir iespējams iegūt Latvijā. Tāpat VVD RDC ir atbildīga par dažādu

ziņojumu un informācijas sagatavošanu starptautiskajām

organizācijām, kā arī par informācijas ievadīšanu datu bāzēs (tai

skaitā, VVD RDC informācijas sistēmā, kā arī starptautisko

organizāciju), kas prasa papildus resursus;

- sabiedrības informēšana par dažādiem radiācijas drošības

jautājumiem, kā arī informācijas pilnveidošana tiem darbiniekiem,

kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un arī citiem

speciālistiem, kuri iesaistīti radiācijas drošības jomā. Lai

veicinātu augstāku radiācijas drošības kultūru, nodrošinot

cilvēku un vides aizsardzību, ir svarīgi pilnveidot izpratni par

šiem jautājumiem;

- medicīniskās apstarošanas jomā, t.sk. pacientu saņemto dozu

izvērtējumu nodrošināšanai.

Papildus resursi radioaktīvo atkritumu pārvaldības jomā tiek

gūti no:

1) Latvijas vides aizsardzības fonda - ir iespējas pieteikt

projektus, kas veicina radioaktīvo atkritumu pārvadību (pētījumi,

sabiedrības informēšana, u.c.);

2) Starptautiskās atomenerģijas aģentūras, kura tiešā veidā

nesniedz finansējumu valstīm, bet ir iespējas realizēt projektus,

kuru ietvaros valsts iegūst starptautiskos ekspertu novērtējumus

un ieteikumus par situācijas pārvaldību, iegādāties aparatūru un

piedalīties dažādos apmācību kursos.