4. pants

Radioaktīvo

atkritumu apsaimniekošana un turpmākie plāni

4.1. Īstenošanas posmi un laika

grafiks to īstenošanai

Nodrošinot drošu radioaktīvo atkritumu pārvaldību, jāņem vērā

visi radioaktīvo atkritumu pārvaldības posmi - no to rašanās

vietas līdz apglabāšanai. Valsts ir atbildīga, lai ir risinājumi

tā veida radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, kas valstī

rodas. Lai arī Latvijā radīto radioaktīvo atkritumu apjoms kopumā

katru gadu ir mazs (zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumi),

valstij ir jānodrošina esošo objektu droša apsaimniekošana, arī

ilgtermiņā. Informācija par plānotajiem pasākumiem, termiņiem un

izmaksām ir dota 7. tabulā.

4.1.1. Radīto radioaktīvo atkritumu

apjoma samazināšana

Radioaktīvo atkritumu apjoma samazināšana ir svarīgs princips

radioaktīvo pārvaldības jomā. Informācija par pasākumiem, kas

paredz atkritumu apjoma samazināšanu, ir dota 1. sadaļā. VVD RDC

kontrolē, lai operatori nodrošina radioaktīvo atkritumu apjoma

samazināšanu.

4.1.2. Radioaktīvo atkritumu droša

apsaimniekošana ilgtermiņā

Latvijā ir tikai viena vieta, kur var veikt zemas un vidējas

(atsevišķu veidu) radioaktivitātes atkritumu apglabāšanu

(radioaktīvo atkritumu ievietošana radioaktīvo atkritumu

apglabāšanas objektā, lai tos neņemtu ārā) - glabātava

"Radons". Tādējādi Latvijā ir nodrošināta apglabāšanas

vieta noteikta veida radioaktīvajiem atkritumiem.

Savukārt tos vidējas radioaktivitātes atkritumu veidus, kurus

nevar apglabāt glabātavā "Radons" (ilgdzīvojošie

radioaktīvie atkritumi), ir iespējams ilgtermiņā glabāt

(radioaktīvo atkritumu glabāšana piemērotā iekārtā, paredzot to

izņemšanu) glabātavā "Radons". Plānots, ka šos

atkritumus varētu glabāt 50 gadus. Lai arī šāda veida atkritumu

apjoms, kuri pašreiz tiek glabāti glabātavā "Radons",

nav liels, arī tiem ir jāmeklē risinājums apglabāšanai.

Ievērojot, ka arī citās valstīs ir šāda veida radioaktīvie

atkritumi un apglabāšanas problēmas, tad ir iespējami vairāki

risinājumi, piemēram, iespējams sadarbībā ar šīm valstīm

izvēlēties reģionālo risinājumu - valstīm sadarbojoties, kādā no

valstīm veidot glabātavu, kurā iespējams šos atkritumus apglabāt,

un tajā apglabāt projektā iesaistījušos valstu atkritumus. Tāpat

arī iespējams meklēt valsti, kura būtu gatava uzņemt atkritumus,

par atbilstošu finansējumu.

4.1.3. Sabiedrības iesaiste

Svarīgs jautājums ir arī sabiedrības iesaiste lēmumu

pieņemšanā par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, īpaši

apglabāšanu. Tāpat ir svarīgi veicināt sabiedrības izpratni par

radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu kopumā.

Jautājumu par sabiedrības iesaisti un informēšanu pēc iespējas

agrākā lēmumu pieņemšanā regulē likums "Par ietekmes un vidi

novērtējumu" un MK noteikumi Nr. 129 (skat. 2. sadaļu) - gan

plānojot objektu būvniecību un veicot tam ietekmes uz vidi

novērtējumu, gan arī veicot drošības novērtējumu apglabāšanas

objektiem vismaz reizi gadā.

Savukārt informācija par darbiem lielākajos objektos -

Salaspils kodolreaktorā un glabātavā "Radons" un vides

radiācijas monitoringa datiem, reizi gadā tiek iesniegta

attiecīgajā pašvaldībā un ievietota operatora tīmekļa vietnē.

Viens no instrumentiem, lai nodrošinātu sabiedrības

informēšanu par radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmas

darbību, ir starptautiskās prasības:

1) ziņojumu par kodoldrošību un radioaktīvo atkritumu

apsaimniekošanu iesniegšana Eiropas Komisijā un Starptautiskajā

atomenerģijas aģentūrā atbilstoši ES direktīvām un konvencijām.

Ziņojumi tiek ievietoti VVD tīmekļa vietnē;

2) ES prasības reizi 10 gados veikt kodoldrošības un

radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmas pašnovērtējumu un

starptautisko novērtējumu, piesaistot citu valstu ekspertus.

Ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu 2016.

gadā realizēts projekts "Baldones novada sociāli-ekonomiskās

attīstības un iedzīvotāju veselību raksturojošo datu

izvērtējums" (reģ.nr.1-08/375/2015), kura mērķis bija

izvērtēt Baldones novada sociāli-ekonomisko attīstību

ietekmējošos nozīmīgākos faktorus un iedzīvotāju veselības

stāvokli raksturojošos datus pēdējo divdesmit gadu posmā,

salīdzinot ar vidējiem rādītājiem līdzīgos apkārtnes novados un

Latvijā. Tai skaitā tika vērtēts, kādā veidā glabātava

"Radons" ietekmē pašvaldības sociāli-ekonomisko

attīstību. Projekta rezultāti pieejami VSIA "LVĢMC"

tīmekļa vietnē4.

Papildus ir nepieciešams gatavot dažāda veida informatīvos

materiālus sabiedrībai par dažādām tēmām radiācijas drošībā, kas

kopumā veicina sabiedrības izpratni un informētību par situāciju

valstī.

4.2. Plāni un tehniski risinājumi

radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai no atkritumu rašanās līdz

to apglabāšanai, pasākumu izmaksu novērtējums

Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas plānošana notiek,

izvērtējot esošos atkritumu apjomus un veidus, kā arī vērtējot

kāda veida jonizējošā starojuma avoti tiek lietoti, kuri radīs

radioaktīvos atkritumus, kurus būs nepieciešams apglabāt vai

ilgtermiņā glabāt Latvijā. Ievērojot to, ka Latvijā nav

kodoldegvielas un augstas radioaktivitātes atkritumu, tad

programmas ietvaros netiek veikta šāda veida atkritumu

apsaimniekošanas plānošana.

Latvijā ir un arī radīsies īsdzīvojošie un ilgdzīvojošie zemas

un vidējas radioaktivitātes atkritumi, kuru apsaimniekošanai ir

jāparedz pasākumi - apstrāde, glabāšana, apglabāšana. Tāpat arī

rodas un radīsies īsdzīvojošie radioaktīvie atkritumi, kurus nav

nepieciešams apglabāt, ievērojot, ka to radioaktivitāte sabrūk

jau pie atkritumu radītāja, un tos var izkliedēt vidē atbilstoši

tiesību aktu prasībām.

Ievērojot, ka līdz programmas izstrādei jau valstī ir pieņemti

lēmumi radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā (Salaspils

kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcija5

un Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija6), tad

pasākumi un termiņi apsaimniekošanai tiek noteikti balstoties uz

šiem lēmumiem.

Lai nodrošinātu Salaspils kodolreaktora likvidēšanas gaitā

radušos radioaktīvo atkritumu apglabāšanu, nepieciešams papildus

tilpums glabātavā "Radons". Radioaktīvo atkritumu

glabāšanas koncepcija paredz:

1) divu radioaktīvo atkritumu tvertņu būvniecību (viena -

Salaspils kodolreaktora radioaktīvajiem atkritumiem, otra -

papildus rezerve); un

2) ilgtermiņa glabātavas būvniecību (vidējas radioaktivitātes

atkritumiem, kurus nevar apglabāt glabātavā "Radons",

bet drīkst ilgstoši glabāt šajā teritorijā).

Paredzētajai darbībai - divu jaunu radioaktīvo atkritumu

tvertņu un lietoto slēgto starojumu avotu ilgtermiņa glabātavas

izbūves glabātavā "Radons" ir veikta IVN procedūra un

2008. gadā saņemts paredzētās darbības akcepts Ministru

kabinetā7. Pēc IVN akcepta trīs gadu garumā notika

tiesvedība par biedrības "Mūsu Baldone" pieteikumu,

kura iebilda par būvniecību glabātavas "Radons"

teritorijā. Tiesvedības rezultātā ir atstāts spēkā Ministru

kabineta lēmums par IVN akceptu. Plašāka informācija par

diskusijām ar pašvaldību ir pieejama informatīvajā ziņojumā

"Par problēmām un nepieciešamajiem pasākumiem, to izmaksām,

kas netieši saistīti ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanas

turpmāko attīstību", kas izskatīts Ministru kabinetā 2008.

gada 25. novembrī (protokollēmums Nr.83 42.§).

Glabātavas "Radons" paplašināšanas rezultātā tiks

izbūvētas mūsdienīgas un drošas radioaktīvo atkritumu

apglabāšanas tvertnes ar efektīvu gruntsūdens monitoringa un

kontroles sistēmu, kas nodrošinātu ES atzītu tehnoloģiju

izmantošanu Latvijas radioaktīvo atkritumu pārvaldībā. Līdz ar šī

projekta realizāciju arī tiks uzlabota radiācijas drošība

glabātavā "Radons". Plānoto objektu ietekme uz vidi ir

izvērtēta atbilstoši tiesību aktiem, un negatīva ietekme nav

paredzama.

Glabātavā "Radons" ir nodrošināta nepieciešamā

infrastruktūra glabātavas uzraudzībai, tās darbības

nodrošināšanai un kontrolei un radioaktīvo atkritumu glabāšana

vienā vietā veicina drošas un ekonomiski pamatotas radioaktīvo

atkritumu glabāšanas sistēmas attīstību valstī.

Nepieciešamie pasākumi radioaktīvo atkritumu pārvaldības

sistēmas uzlabošanai norādīti 7. tabulā.

Nepieciešamie pasākumi glabātavā

"Radons":

1) glabātavas "Radons" ilgtermiņa drošības

novērtējums (pasākums, kurš tika īstenots 2016. gadā, izriet no

Direktīvas 2011/70/Euratom, un ir veikts atbilstoši MK noteikumu

Nr. 129 prasībām). Šāds novērtējums radioaktīvo atkritumu

glabātavām ir jāveic reizi 10 gados un arī tajos gadījumos, kad

tiek plānotas papildus darbības glabātavā un no šo darbību veiktā

IVN ir pagājuši 10 gadi;

2) radioaktīvo atkritumu tvertnes būvniecība. Ievērojot

pieejamo finansējumu, pagaidām tiek būvēta tikai viena

radioaktīvo atkritumu tvertne.

3) ilgtermiņa glabātavas būvniecību, kura ir jāizveido, lai

nodrošinātu ilgstoši glabājamo radioaktīvo atkritumu glabāšanu,

līdz tiek rasts risinājums to vidējās radioaktivitātes atkritumu

apglabāšanai, kurus nevar apglabāt glabātavā

"Radons".

4) esošo radioaktīvo atkritumu tvertņu ilgtermiņa drošības

uzlabojumi. Lai uzlabotu radioaktīvo atkritumu tvertņu ilgtermiņa

drošību glabātavā "Radons" un samazinātu

apdraudējumu iedzīvotājiem, nepieciešams veikt radioaktīvo

atkritumu tvertņu drošības uzlabojumus - izveidot papildus

barjerslāņus virs jau piepildītajām un slēgtajām radioaktīvo

atkritumu tvertnēm, nodrošinot monitoringa urbumu

sakārtošanu;

5) radiācijas kontroles sistēmas uzlabošana glabātavā

"Radons", nodrošinot kontrolurbumu kontroles sistēmas

uzlabošanu;

8) papildus ir jāveic arī drošības uzlabojumi glabātavā

"Radons", lai nodrošinātu arī Ministru kabineta 2002.

gada 4. novembrī noteikumu Nr. 508 "Jonizējošā starojuma

avotu fiziskās aizsardzības prasības" izpildi;

9) katru gadu ir jānodrošina glabātavas "Radons"

apsaimniekošana (uzturēšana). 2015. gadā ir panākts, ka valsts

budžetā glabātavas uzturēšanai papildus ir piešķirts finansējums

(katru gadu sākot no 2017. gada)8;

10) nepieciešams turpināt meklēt risinājumus to radioaktīvo

atkritumu apglabāšanai, kurus nevar apglabāt glabātavā

"Radons", ievērojot to specifiku. Līdz risinājumam šie

atkritumi ilgstoši glabāsies glabātavā "Radons".

Viens no svarīgiem pasākumiem radioaktīvo atkritumu pārvaldībā

ir Salaspils kodolreaktora likvidēšana, kas ietver vairākus

pasākumus, kurus paredzēts īstenot 4 gadu garumā (skat. 6.

tabulu). Līdz reaktora likvidēšanas darbiem ir jānodrošina droša

reaktora apsaimniekošana un uzturēšana.

Papildus darbiem Salaspils kodolreaktorā un glabātavā

"Radons", Latvijai kā jebkurai ES dalībvalstij,

neatkarīgi no to objektiem un resursiem, ir jāveic

infrastruktūras sistēmas novērtējums:

1) kodoldrošības un radiācijas drošības sistēmas novērtējums

reizi 10 gados. Sākotnēji valsts veic sistēmas pašnovērtējumu un

pēc tam valsts pieaicina starptautiskos ekspertus un organizē

sistēmas starptautisko novērtējumu;

2) radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmas novērtējums

reizi 10 gados. Sākotnēji valsts veic radioaktīvo atkritumu

pārvaldības sistēmas pašnovērtējumu (novērtē sistēmu, atbildīgās

institūcijas, programmu un tās ieviešanu) un pēc tam valsts

pieaicina starptautiskos ekspertus un organizē sistēmas

starptautisko novērtējumu.

Īpaša uzmanība radioaktīvo atkritumu pārvaldības jomā tiek

pievērsta sabiedrības informēšanai, kas nodrošina sabiedrības,

valsts institūciju un pašvaldību izpratni par šiem jautājumiem.

6. tabulā ir paredzēti arī pasākumi, kas veicina informētību un

zināšanas par atkritumu pārvaldību.

4.3. Plāni radioaktīvo atkritumu

apglabāšanas objekta apsaimniekošanai pēc tā darbības

slēgšanas

Latvijā ir tikai viens radioaktīvo atkritumu apglabāšanas

objekts - glabātava "Radons", uz kuru attiecināmas

prasības par apglabāšanas objekta apsaimniekošanu pēc tā

slēgšanas. Likumā, MK noteikumos Nr. 129 un MK noteikumos Nr. 752

noteiktas galvenās prasības apglabāšanas objekta apsaimniekošanai

arī pēc tā slēgšanas. Pēc glabātavas slēgšanas būs jānodrošina

vēl vismaz 300 gadu valsts uzraudzība.

Galvenie nosacījumi, kas jāievēro pirms un pēc glabātavas

"Radons" slēgšanas:

1) jebkurai darbībai ar jonizējošā starojuma avotiem ir

nepieciešama licence - arī pēc glabātavas "Radons"

slēgšanas būs nepieciešams saņemt VVD RDC licenci drošai

apsaimniekošanai un uzturēšanai (t.sk. apsardze) un par objekta

apsaimniekošanu būs atbildīgs operators;

2) glabātavas "Radons" darbības laikā tiek

dokumentētas visas darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem, lai

arī pēc objekta slēgšanas būtu pieejama pilna informācija par

atkritumiem;

3) regulāri, reizi 10 gados, līdz glabātavas slēgšanai plānots

veikt glabātavas "Radons" ilgtermiņa drošības

novērtējumu.

CASSIOPEE konsorcijs9 atbilstoši Eiropas Komisijas

Vides ģenerālā direktorāta pasūtījumam 2000.-2001. gadā veica

glabātavas "Radons" ilgtermiņa drošības izvērtējumu. No

ilgtermiņa drošības izvērtējuma izriet, ka nepieciešams veikt

iepriekšējās desmitgadēs izmantoto radioaktīvo atkritumu tvertņu

drošības uzlabošanas pasākumus (papildus barjeras slāņu izveide),

lai samazinātu apdraudējumu iedzīvotājiem līdz līmenim, kas

atbilst starptautisko organizāciju jaunākajām rekomendācijām šajā

jomā. Šos darbus plānots veikt kopā ar papildus radioaktīvo

atkritumu tvertnes un ilgtermiņa glabātavas būvniecību.

Pēc CASSIOPEE drošības izvērtējuma, 2005. gadā tika veikts IVN

plānotajām darbībām, vienlaikus arī izvērtējot esošo situāciju

objektā. Ievērojot, ka kopš IVN ir pagājuši jau 10 gadi un ir

plānots būvēt atbilstoši IVN jaunus objektus, tad 2016. gadā tiek

veikts nākošais ilgtermiņa drošības novērtējums, kuru organizē

LVĢMC;

3) radioaktīvo atkritumu tvertņu slēgšanas procesa laikā

ievēro prasības radioaktīvo atkritumu konservēšanai, nosacījumus

daudzpakāpju aizsardzības sistēmai, prasības nosedzošajam slānim,

radioaktīvo atkritumu tvertņu marķēšanas nosacījumus un arī

marķēšanu virs tvertnēm;

4) radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta slēgšanas darbu

izpildes grafiks; regulārs vides radiācijas monitorings, arī pēc

slēgšanas.

Ievērojot, ka glabātavas "Radons" īpašnieks ir

valsts, tad valstij arī turpmāk būs jānodrošina visi drošības

pasākumi glabātavas "Radons" apsaimniekošanā un

uzturēšanā arī pēc objekta slēgšanas.

4.4. Pētniecības, izstrādes un

demonstrējumu darbības radioaktīvo atkritumu pārvaldības

risinājumu īstenošanai

Pētniecība, izglītība un apmācība ir viens no svarīgākajiem

jautājumiem, kuri ir jārisina radiācijas drošības uzlabošanai,

tai skaitā arī radioaktīvo atkritumu pārvaldībā. Ievērojot, ka

Latvijā nav darbojošos kodoliekārtu un attiecīgi arī nav liela

radioaktīvo atkritumu plūsma, tad ir problemātiski atsevišķi

izstrādāt dokumentu, kas būtu vērsts uz pētniecību tikai

radioaktīvo atkritumu jomā. Latvijai ir svarīgi risināt šāda

veida jautājumus:

a) turpināt darbu pie radioaktīvo atkritumu raksturojuma un

klasifikācijas, ievērojot, ka plānota reaktora likvidēšana, kas

ietvers arī precīzu radioaktīvo atkritumu klasificēšanu;

b) likvidējot reaktoru, veikt darbu pie procedūras izstrādes,

kādā veidā tiks atbrīvoti no valsts uzraudzības tie atkritumi,

kuriem tas ir pieļaujams;

c) pētniecības un attīstības darbības veikt balstoties uz

dažādiem starptautiskajiem projektiem, kā arī piedaloties dažādos

projektos no strukturālajiem fondiem un nacionālajiem

projektiem.

Viena no svarīgākajām pētniecības programmām, kuru finansē ES,

ir "HORIZON 2020". Programmai ir trīs mērķi -

zinātniskā izcilība, konkurētspējīga rūpniecība un sabiedrības

problēmu risināšana. Tā ietver arī projektus, kas attiecas uz

radiācijas drošību (European Joint Programme for the Integration

of Radiation Protection Research). Viens no šādiem projektiem ir

CONCERT (European Concerted Programme on Radiation Protection

Research), kur no Latvijas puses ir iesaistīta Latvijas

Universitāte10. Programmas mērķis ir Eiropas un

nacionālo programmu ilgtspējīgas integrācijas veicināšana

radiācijas aizsardzības jomā (apvienot Eiropas zinātniskās

kopienas, kas saistītas ar radiācijas drošību, veicinot kopējo

kompetenci un mazinot neskaidrības dotajā jomā, stiprināt

integrācijas aktivitātes, iesaistot dažādu jomu ekspertus un

infrastruktūru radiācijas drošības jautājumu risināšanā,

iesaistīt ieinteresētas organizācijas un sabiedrību radiācijas

drošības jautājumu risināšanā, veicināt esošās zinātniskās bāzes

harmonisku izmantošanu visā Eiropā).

Latvijas pārstāvji aktīvi arī piedalās Staptautiskās

atomenerģijas aģentūras apmācību kursos, semināros un

konferencēs, kur gūst papildus zināšanas un pieredzi radioaktīvo

atkritumu pārvaldības jomā, tai skaitā tāda veida glabātavas kā

"Radons" apsaimniekošanā un radioaktīvo atkritumu

klasifikācijā.