5. pants

Inspekcijas apvienotā Kultūras pieminekļu uzskaites

ekspertu padomes un Kultūras pieminekļu uzskaites komisija

nolēma, ka ir pamatoti Objektus iekļaut Pieminekļu sarakstā,

izvērtējot īpašnieka iebildumus (Latvijas dzelzceļš

2012.gada 8.oktobra vēstule Nr.D-7.2.1./6256-2012 un 12.novembra

vēstule Nr.D-7.2.2/6996-2012), turpmāk izklāstīto apsvērumu

dēļ:

5.1. saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu

aizsardzību" 14.panta pirmo un trešo daļu Inspekcija,

izvērtējusi objekta īpašnieka (valdītāja) attieksmi, iesniedz

kultūras ministram priekšlikumu par kultūras pieminekļa statusa

noteikšanu objektam un tā iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Objekta

iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka

(valdītāja) piekrišana.

Latvijas dzelzceļa vēstulēs norādīts, ka stacijas ēka

ir dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa, kura ir saistīta ar

blakus esošajiem publiskās lietošanas dzelzceļa sliežu ceļiem un

dzelzceļa pārvadājumi rada ievērojamu zemes vibrāciju un ietekmi

uz būves tehnisko stāvokli, un saskaņā ar Dzelzceļa likuma

38.panta pirmo daļu tā ir paaugstinātas bīstamības josla.

Latvijas dzelzceļš argumentē, ka, ņemot vērā intensīvo

vilcienu kustību un stacijas ēkas funkcionālo specifiku, ēkai ir

nepieciešami regulāri kosmētiskie remontdarbi un iekšējā

plānojuma pārbūves. Ja Objektiem tiks noteikts kultūras

pieminekļa statuss, tiks traucēta Latvijas dzelzceļa, kā

publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja,

saimnieciskā darbība, jo tehniski būtu neiespējami ievērot likuma

"Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un Noteikumu

Nr.474 tiesību normas attiecībā uz kultūras pieminekļu

saglabāšanu.

Atbildot uz šiem iebildumiem, Inspekcijā ir izvērtēts, ka

Objekti celti kā dzelzceļa infrastruktūras daļa, to

konstruktīvajā risinājumā ievērtējot riskus, kādi pastāv,

Objektiem atrodoties blakus dzelzceļam. Līdz ar to vibrācijas

riski ir vēsturiski pastāvējuši, apzināti un ir tieši saistīti ar

Objektu sākotnējo funkciju. Turklāt stacijas ēka jau ilgstoši

netiek izmantota, tāpēc šodien tā vairs funkcionālā nozīmē nebūtu

uzskatāma par dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļu, un blakus

atrodošie sliežu ceļi nekalpo regulāriem kravu pārvadājumiem, jo

stacijas ēka ir dzelzceļa līnijas galapunkts. Ja tiktu atjaunota

pasažieru dzelzceļa satiksme, pārvadājumu intensitātes pieaugums

nevarētu būt tik ievērojams, lai atstātu palielinātu ietekmi uz

stacijas ēkas tehnisko stāvokli. Ventspils pašvaldības būvvaldē

20.02.2012. akceptētais būvprojekts stacijas ēkas renovācijai nav

pretrunā ar kultūras pieminekļa saglabāšanas prasībām.

5.2. Latvijas dzelzceļš vēstulēs norādīts, ka gan

Ventspils pilsētas dome, izsniedzot plānošanas un arhitektūras

uzdevumu, gan Inspekcija, izsniedzot tehniskos nosacījumus

stacijas ēkas renovācijai, nenorādīja, ka ēka būtu valsts

aizsargājams kultūras piemineklis, vai ka tai būtu kāda

vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras

vērtība. Nav jaunatklātu apstākļu, kas pamatotu iemeslus, kāpēc

Objekti būtu iekļaujami Pieminekļu sarakstā.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam (likuma "Par kultūras

pieminekļu aizsardzību" 14.pants un Noteikumi Nr.473) ir

noteikta kārtība, kādā objekta atbilstība kultūras pieminekļa

statusam tiek izvērtēta, un konstatējot šo atbilstību, tiek

gatavots Kultūras ministrijas rīkojums. Termiņi jautājuma

izvērtēšanai par objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam

nav noteikti - iestādei ir rīcības brīvība, izņemot

gadījumus, ja jautājums ierosināts uz personas iesnieguma pamata,

kā tas ir šajā konkrētajā gadījumā - uz Ventspils pilsētas domes

Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas iesnieguma pamata.

Pieminekļu saraksts nav pilnīgs un noslēgts, un tajā pastāvīgi

tiek iekļauti jauni objekti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska,

mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana

nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī

starptautiskajām interesēm. Savukārt, Objekti, kas zaudējuši

kultūras pieminekļa vērtību, tiek izslēgti no Pieminekļu

saraksta. Pieminekļu saraksts tiek papildināts pakāpeniski,

prioritāri jautājumus izskatot par kultūras pieminekļa statusa

piešķiršanu apdraudētiem objektiem, un objektiem ar izcilu

kultūrvēsturisku vērtību līdzīga tipa objektu kontekstā.

Izsniedzot tehniskos nosacījumus stacijas ēkas renovācijai,

Inspekcija norādīja, ka ēka nav kultūras piemineklis, jo šāda

statusa stacijas ēkai nebija. Objektu kultūrvēsturiskās vērtības

apliecinājums ir teritorijas plānojumā notiektais statuss -

kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas (Ventspils pilsētas teritorijas

plānojuma ar grozījumiem (2006.-2018.) Saistošo noteikumu Nr.18

3.sējuma "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi ar

grozījumiem" 1/6.4.pielikuma 36.-37.punkts).

Ar Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par kultūras mantojuma

vērtību sabiedrībai, kas pieņemta ar likumu "Par Eiropas

Padomes Vispārējo konvenciju par kultūras mantojuma vērtību

sabiedrībai", kultūras mantojuma jēdziena izpratnē par

galveno tiek izvirzīts cilvēks un cilvēciskās vērtības, kā arī

atzīta nepieciešamība visus sabiedrības pārstāvjus iesaistīt

nepārtrauktajā kultūras

mantojuma noteikšanas un pārvaldības procesā (Preambulas

2. un 5.punkts). Konvencijas 2.pantā atspoguļota kultūras

mantojuma mūsdienīgas izpratnes definīcija, proti "kultūras

mantojums sastāv no uzkrātu resursu kopuma, kas saņemti mantojumā

no pagātnes un kas, neatkarīgi no piederības, indivīdu un sabiedrības

uztverē tiek uzskatīti par vērtību, pārliecības, zināšanu,

tradīciju atspoguļotājiem. Tas ietver arī vidi, kas izveidojusies

cilvēku un vietu mijiedarbībā, laikam ejot."

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta

5.punktu pašvaldību autonomā funkcija ir rūpēties par kultūru un

sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu (tajā skaitā,

atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai). Konkrētajā gadījumā

Objekti ir atzīti par vietējā mērogā saglabājamiem saskaņā ar

Ventspils pilsētas teritorijas plānojumu, kā arī to vērtība ir

atzīmēta Ventspils novada domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības

nodaļas iesnieguma vēstulē (2012.gada 27.augusta vēstule

Nr.9-11/297 un Nr.9-11/299). Atbilstoši Administratīvā procesa

likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam - labums, ko

sabiedrība iegūst, iekļaujot Objektus Pieminekļu sarakstā, ir

lielāks, salīdzinot ar īpašnieka tiesisko interešu ierobežojumu,

jo tādējādi tiks atzīts un saglabāts Latvijai nozīmīgs un

tipoloģiski vērtīgs objekts ar zinātnisku, māksliniecisku,

vēsturisku un izglītojošu nozīmi.