Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 "Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam""

1Pasākumu īstenošanas ietekme uz ekonomiku, vidi, sociālo sfēru

2Plāna darbības mērķi un sasniedzamie rezultāti, kā arī Plāna īstenošanas uzraudzības un efektivitātes vērtēšanas indikatori ir noteikti gan LAP mērķu līmenī (skat. 22.tabulu), gan katra pasākuma līmenī. Pasākumu uzraudzības indikatori ir ievietoti 7.pielikumā, bet katra pasākuma īstenošanā sasniedzamie rezultāti sadalījumā pa gadiem– pasākuma aprakstos.

3Dažu pasākumu īstenošanas ietekmes indikatorus ir grūti vērtēt skaitliski, jo pasākumu īstenošana dod gan tiešu, gan netiešu ieguldījumu sociālās un ekonomiskās attīstības sekmēšanā. Īpaši grūti ir novērtēt Agrovides pasākuma īstenošanas ietekmi uz savvaļas populācijas vairošanu, kā arī novērtēt pārējo pasākumu radīto ietekmi ainavas uzturēšanā. Tāpat salīdzinoši grūti ir nošķirt plāna ietvaros īstenoto pasākumu ietekmi un efektivitāti no citu pasākumu ietekmes un efektivitātes Latvijas lauku attīstības sekmēšanā.

4Tā kā Latvijai 2004.– 2006. gada programmas periods ir pirmais un daudzi no īstenojamiem Plāna pasākumiem līdz šim nacionālajā lauku attīstības politikā nav īstenoti, ir grūti noteikt pasākumu; īstenošanas ietekmi uz sociālo, ekonomisko un ekoloģisko jomu, īpaši lauku saimniecību līmenī. Neskatoties uz plānā indikatīvi noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem un mērķiem, pasākumu un prioritātes līmenī plāna īstenošanas efektivitātes vērtēšanai, ir paredzēts, ka pirmā programmas perioda īstenošanā ieviestā uzraudzības sistēma, t.sk. apkopotā informācija par atbalsta saņēmējiem, kļūs par informācijas bāzi nākošajiem programmas periodos nosakāmajiem sasniedzamajiem mērķiem.

57.1. Kopējais finansējuma apjoms Latvijas lauku attīstībai

6Plāna īstenošanas laikā no 2004. līdz 2006. gadam ELVGF Garantijas daļas un valsts budžeta līdzfinansēto pasākumu kopējais ieguldījums lauku attīstībā būs 410 125 001 EUR. (skat. 8.nodaļu), no kuriem 36 569 825 EUR ir novirzīti vienotiem platības maksājumiem. Šī plāna kopējais finansējuma apjoms ietver arī SAPARD īstenošanas laikā uzņemto saistību izpildi pret atbalsta saņēmējiem pasākumā “Lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošana”, kas tiek paredzēts 2006. gadam 13 216 625 EUR apmērā.

7ELVGF Vadības daļas finansēto pasākumu sabiedriskais līdzfinansējums no 2004.-2006. gadam ir 137 956 335 EUR, bet, piesaistot privāto kapitālu 93 683 993 EUR, kopējais ieguldījums būs 231 640 328 EUR.

8Lauku teritorijas attīstības sekmēšanai kopējais apgūstamā finansējuma apjoms, ieskaitot privāti finansējumu, ir 642 187 676 EUR.

9Latvijas lauku attīstības plāna īstenošanai piešķirtā ES un nacionālā finansējuma sadalījums balstās uz:

10- katra pasākuma tiešo vai sinerģisko ietekmi lauku problēmu risināšanā un attīstības stimulēšanā (SVID analīze) un Plāna mērķu sasniegšanu, kā arī tā īstenošanas saskaņotību ar valsts noteiktajām atbalsta piešķiršanas jomām (skat. 22.tabulu). Vislielākā atbilstība valsts noteiktajām atbalsta piešķiršanas jomām ir Plāna pasākumiem: “Agrovide” (12 punkti no maks. 12) , “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” (10 punkti no maksimāli iespējamiem 12); “Standartu sasniegšana” (10 punkti no maksimāli iespējamiem 12);

11- katra pasākuma īstenošanas maksimālo lietderību tieši Latvijas situācijā (pamatojumu skatīt 14.nodaļā);

12- administratīvo kapacitāti katra pasākuma īstenošanā (pamatojumu skatīt 14.nodaļā);

13- lauku teritorijas uzņēmēju absorbatīvo kapacitāti izmantot atbalsta saņemšanas iespējas katrā no pasākumiem (pamatojumu skatīt 14.nodaļā).

1427.tabulā ir redzams ikgadējais finansējuma sadalījums starp pasākumiem, tā apjoma izmaiņas pasākumu īstenošanas periodā no 2004. līdz 2006. gadam.

157.2. Plāna pasākumu īstenošanas sagaidāmā ietekme

16Latvija Eiropas kontekstā ir vērtējama kā salīdzinoši periferiāla un kritiski mazapdzīvota (lauku teritorijā– 11,7iedz./km2), taču ģeopolitiski nozīmīga un attīstībai perspektīva. Iekļaujoties ES vienotajā telpā un kļūstot par vienu no ES periferiāliem reģioniem, lauku teritorijas sociāli ekonomisko attīstību virzīs specifiskāko un tikai Latvijas laukiem raksturīgo atšķirību identifikācija, politiskā un finansiālo uzsvaru liekot uz specifisko apstākļu izmantošanu lauku attīstības ietekmēšanai.

17Latvijas iestāšanās ES un iekļaušanās vienotajā tirgū izvirza nepieciešamību paātrināt Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības sektorā strādājošu uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu, tādējādi kļūstot par līdzvērtīgiem konkurentiem patērētāju vajadzību apmierināšanai gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Lai sasniegtu Latvijā ražotas produkcijas konkurētspējas līmeni tirgū, valdība ir nolēmusi īstenot lauku attīstības pasākumus: “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” (VPD 4. prioritāte) un “Standartu sasniegšana” un “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”, lai veicinātu aktīvākos lauksaimniecības produkcijas ražotājus investēt ražošanas attīstīšanā. Atbalstam trijos gados ir jānodrošina konkurētspējīgu saimniecību skaita pieaugums vismaz par 30% un iespējas nodrošināt augstāku ražošanas efektivitāti, stabilu produkcijas kvalitāti un ienākumu pieaugumu. Tā kā SAPARD programmas īstenošanas pieredze liecina, ka sakarā ar agroklimatisko apstākļu radītajiem zemajiem ienākumiem vai pat zaudējumiem lauksaimniecībā Latvijas zemniekiem ir ļoti ierobežotas iespējas iegūt “atspērienam” kredītus savu saimniecību konkurētspējas paaugstināšanai, tad pasākumam “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” (kopā ar vienoto platības maksājumu) ir jānodrošina stabilus vidēja termiņa ienākumus investīciju piesaistīšanā, īpaši tādās kapitālieguldījumu jomās kā agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu ēku celtniecība, rekonstrukcija vai vides aizsardzības infrastruktūras sakārtošana atkritumu krātuvju izbūvē. Visu pasākumu īstenošana (t.sk. pasākuma “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana”) dotu sinerģisku efektu uz ekonomiski aktīvo un potenciālo uzņēmēju darbības turpināšanu lauku teritorijā, darba vietu saglabāšanu un radīšanu citiem lauku iedzīvotājiem, kas nozīmē nodarbinātības un ienākumu līmeņa pieaugumu lauku iedzīvotājiem. Papildus lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas, pirmapstrādes un realizācijas procesa racionalizēšanai ar mērķi samazināt izmaksas, paaugstināt un stabilizēt lauku saimniecību ikgadējos ienākumus, tiek īstenots atbalsta pasākums “Atbalsts ražotāju grupām”. Ir nepieciešams, lai esošās un jaunizveidotās ražotāju grupas aktīvi darbotos visos lauku reģionos un katrā no tiem būtu ražotāju grupas, kas pārstāvētu katru sektoru un iesaistītu vismaz 10% no komerciālajām lauku saimniecībām. Sadarbības attīstība ne tikai nodrošinās tiešu ietekmi uz ekonomiskās efektivitātes pieaugumu un stabilitāti saimniecību ienākumos, bet radīs iespēju lauksaimniekiem apmainīties ar pieredzi un informāciju. Īpaši veicināma būtu sadarbības attīstība starp daļēji naturālām saimniecībām, kā arī to iekļaušanās kādā no esošajām ražotāju grupām, lai tādējādi nodrošinātu savai produkcijai stabilu noietu un ienākumus.

18Lauksaimnieku demogrāfiskajā struktūrā ir raksturīgs augsts pensionāru īpatsvars kopējā lauksaimnieku skaitā (38%). Neskatoties uz pieejamām izglītošanās iespējām, lielākā daļa no šiem lauksaimniekiem ir samērā neelastīgi jaunu ražošanas tehnoloģiju apgūšanā, saimnieciskās darbības dažādošanā ar mērķi gūt lielākus ienākumus, kā arī nepietiekami aktīvi, lai sekotu tirgus tendencēm un meklētu jaunus produkcijas noieta tirgus. Pasākums “Atbalsts jaunajiem zemniekiem” (VPD 4. prioritāte) radīs papildu iespēju gados jauniem, izglītotiem un perspektīviem cilvēkiem saņemt atbalstu jaunas vai no priekšlaicīgi pensionējušā saimnieka pārņemtas (“Priekšlaicīgā pensionēšanās”) lauku saimniecības attīstīšanā. Priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas ir vismaz 10% lauku saimniecību īpašnieku, kuru vecums atbilst ES nosacījumiem par pensijas saņemšanu un iespējams, to varētu izmantot īpašnieki, kuriem ir lielas saimniecības un augsts potenciāls, taču īpašnieks nevēlas turpināt lauksaimniecisko darbību.

19Lauku saimniecību ienākumu paaugstināšanu ietekmē ne tikai ražošanas procesa modernizācija vai pārorientēšanās uz alternatīvās lauksaimniecības nozarēm, bet arī ar lauksaimniecību nesaistīto pakalpojumu attīstība saimniecībās. Īpaši nozīmīgs tas ir daļēji naturālās saimniecībās, kurus skaits pašreiz ir ap 34tūkst. Aktivitāšu dažādošanas atbalstīšana nodrošinās saimniecības elastību pret izmaiņām lauksaimniecības produkcijas tirgū un noturēs stabilu ienākumu līmeni. Lai sekmētu šo procesu, tiek īstenoti pasākumi “Lauku ekonomikas dažādošana” (VPD 4. prioritāte) un “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”. Piešķirot atbalstu nelielu projektu īstenošanai, pasākumam dotu iespēju komerciāli attīstīt savu saimniekošanu un paaugstināt ienākumus vismaz 30% no esošajām daļēji naturālo saimniecībām. Arī šeit pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” (kopā ar vienoto platības maksājumu) var nodrošināt stabilus vidēja termiņa ienākumus investīciju piesaistīšanā papildus ienākumu veidošanai un attīstīšanai.

20Lai gan valstī eksistē dažādi kursi, tie dažkārt ir nepietiekoši un nepielāgoti lauku ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzību apmierināšanai. Tādēļ pasākums “Apmācības” (VPD 4. prioritāte) ir nepieciešams, lai esošie un potenciālie lauku uzņēmēji spētu izmantot šī Plāna ietvaros pieejamo atbalstu (īpaši pasākumus vides kvalitāšu uzturēšanā un vairošanā), un Plāna īstenošana dotu maksimālu ieguldījumu. Lauku iedzīvotājiem tiek dota iespēja dažādu kursu apgūšanai, kuros tie var apgūt uzņēmēju iemaņas, saimniecības attīstības plānošanu, biznesa plānu izstrādāšanas prasmi, mārketinga jautājumu apgūšanu un citas inovatīvas lietas, kas saistītas ar “Agrovides” pasākumiem u.c., sagatavot dokumentus pretendēšanai uz atbalstu, atskaišu sagatavošanu, kā arī precīzāk izprast ES un nacionālos tiesību aktus.

21Sakarā ar zemajiem ienākumiem lauksaimniecībā un ierobežotām iespējām uzsākt citu uzņēmējdarbību, pašreizējais Latvijas lauku apdzīvotības līmenis samazinās ik gadus, jo ekonomiski aktīvie iedzīvotāji pārceļas uz pilsētām, kur ir lielākas nodarbinātības iespējas, kā arī labāka vide uzņēmējdarbības uzsākšanai. Šīs tendences nesamazināšana apdraud lauku ekonomisko dzīvotspēju, ainavisko kvalitāti un ierobežo bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas iespējas.

22Atbalsta maksājumi no pasākumiem “Agrovide” un “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” būtu stimuls lauku saimniecībām ne tikai ievērot vides aizsardzības prasības un uzturēt sakoptas bioloģiski daudzveidīgas vides kvalitātes, bet arī radītu priekšnoteikumus to izmantošanai nelauksaimniecisko aktivitāšu attīstībā, īpaši pakalpojumu sektorā. Vērojot pašreizējās tendences centrālajā valsts daļā– 50 km rādiusā ap Rīgu, īpaši pilsētu iedzīvotāju attieksmes maiņā, var prognozēt, ka atraktīva lauku vide, kurā būs kvalitatīva infrastruktūra ikdienas mobilitātes iespēju un ilgtspējīgas ekonomiskās darbības nodrošināšanai, noteikti sekmēs pakāpenisku iedzīvotāju “atgriešanos” šajā vidē uz dzīvi vai sezonu, kā arī padarīs to estētiski pievilcīgu gan valsts iedzīvotājiem, gan ārzemju tūristiem rekreatīvā nolūkā.

23Pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” jo īpaši veicinās lauku ainavas un dzīvotņu saglabāšanu. Jo īpaši, tas ir svarīgi teritorijās ar lielu pamesto zemju īpatsvaru. Tā kā MLA maksājumi ir balstīti uz platībām un nav saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas intensitāti vai ražošanas apjomu, pasākums neveicina lauksaimniecības intensitātes mazāk labvēlīgajos apvidos.

24Lauki nodrošina savvaļas populāciju eksistencei piemērotu vidi, kas kopā ar cilvēka saimniecisko darbību veido un raksturo lauku ainavu. Ainavas kvalitātes un savvaļas bioloģiskās daudzveidības pastāvēšana ir līdzšinējās saimnieciskās darbības sekas, un tā ir jūtīga pret dažādu aktivitāšu iedarbību un attīstību. Taču neskatoties uz to, daudzas no lauku vides kvalitātēm un dažādībām ir lauku ekonomisko iespēju avoti, un, pareizi izmantojot, tie spēj ietekmēt lauku ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, piemēram, tūrisms un citi atpūtas industrijas pakalpojumi, kur intereses objekts ir daba ar tajā esošajām vērtībām.

25Latvijā pieņemtie normatīvie akti starp­tautiski un nacionāli atzītu vietu (ieskaitot nacionālo parku, rezervātu, dabas pieminekļu u.tml.), vērtīgāko ainavu un vēsturiskā mantojuma un īpatnību aizsargāšanai (likumu un normatīvo aktu saraksts 4.pielikumā) rada zaudējumus tām lauku saimniecībām, kuru LIZ platības atrodas šajās teritorijās, jo lauksaimnieki ir spiesti nodarboties ar ekstensīvu lauksaimniecisko darbību, kas nav tik ienesīga taču aizsargā un uztur vērtīgos biotopus un sugas. Tādēļ daudzi no tiem pārtrauc tādu zemes apsaimniekošanu un attīsta citu saimniecisko darbību ienākumu gūšanai. Pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” radīs tiesības saņemt atbalstu zemes apsaimniekošanai potenciālajās Natura 2000 teritorijās, savukārt pasākumi “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana” un “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai” radīs iespēju platību apsaimniekotājiem izmantot apkārtējo vidi saimnieciskās darbības diversificēšanai (atpūtas tūrisms), ar mērķi gūt papildus ienākumus.

26Latvijā, līdzīgi kā ES valstīs, eksistē dažādas savvaļas dzīvnieku sugas un dažādi biotopi, kuru vairošanai un uzturēšanai ir nepieciešams pareizā kvalitātē apsaimniekot lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Vides tīrības uzturēšanai lauksaimnieciskajā ražošanā tiek ieviesta labas saimniekošanas prakse un attiecināta uz visu Latvijas teritoriju, taču pastāv īpaši nozīmīgas divu veidu problēmteritorijas, kurās ir nepieciešams veikt īpašus papildu pasākumus, kas būtu apmaksāti. Pirmkārt, bioloģiski vērtīgās dabiskās pļavas, kuras aizņem aptuveni 0,4% no valsts teritorijas un kurās ir nepieciešams veikt ekstensīvās lauksaimniecības pasākumus īpaši vērtīgo un ES atzīto augu sugu saglabāšanai. (pasākuma “Agrovide” apakšpasākums “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” 9.1.2.nodaļa) Otrkārt, reģioni, kuros salīdzinoši augstās zemes auglības dēļ aramzeme tiek intensīvi izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā un kuros ir nepieciešams veikt pasākumus savvaļas sugu populāciju uzturvietu, barošanās vietu saglabāšanai (Pasākuma “Agrovide” apakšpasākums “Buferjoslu ierīkošana”).

27Abu pasākumu īstenošana pirmajos gados nodrošinās to, ka lauksaimnieki apzinās nepieciešamību un uzsāk pielietot īpašus vidi saudzējušos pasākumus saimniecības platībā un tiek attīstīts un pilnveidots agrovides kompensācijas mehānisms un pieredzes bāze perspektīvajiem pasākumiem.

28Sakarā ar salīdzinoši augsto vides kvalitāti, ārējā tirgus iespējām, Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā Latvijā šī nozare ir definēta kā viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm nišas produktu ražošanai. Lielais platību un saimniecību skaita pieaugums pēdējos gados apliecina to, ka liela daļa saimniecību savu nākotni saskata šajā jomā. Ik gadus pieaug bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas noiets vietējā un ārējā tirgū, ko stimulē patērētāju prasība pēc ekoloģiski tīras produkcijas. Lauksaimnieki saskata vairākas eksporta paplašināšanas iespējas un tādēļ sāk apvienoties un domāt par produktu pārstrādi. Lai plašākam lauksaimnieku lokam, īpaši daļēji naturālo saimniecību vadītājiem, palielinātu interesi nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību un mazinātu izmaksu slodzi pārejas periodā, pasākuma “Agrovide” ietvaros kompensāciju veidā tiek sniegts atbalsts saimniecībām, kuras jau nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, tās produktu pārstrādi un realizāciju, un saimniecībām, kuras atrodas pārejas periodā sakarā ar bioloģiskās lauksaimniecības metožu ieviešanu saimniecībā. Savukārt, lai aktīvi attīstītu produkcijas pārstrādi, apgūtu jaunu un dalītos esošajā pieredzē, apzinātu un attīstītu noieta tirgu, bioloģiskās produkcijas ražotājiem papildus radīta lielāka iespēja saņemt atbalstu pasākumu “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” (VPD 4. prioritāte), “Atbalsts ražotāju grupām” un “Apmācības” (VPD 4. prioritāte) ietvaros.

1Finansējuma sadalījuma tabulas

2Programmas īstenošanas laikā no 2004. līdz 2006. gadam kopējais sabiedriskais finansējums Lauku attīstības plāna ietvaros ieviešamajiem pasākumiem būs 410 125 001 EUR. ELVGF Garantijas daļas ieguldījums būs 328 100 000 EUR.

326.tabula. Plāna kopējais finansējums 2004.-2006., EUR

4Gads

5Kopā

6Sabiedriskais finansējums

7Privātais

8finansējums

9Kopā

10ES finansējums

11Valsts finansējums

12EUR

13EUR

14%

15EUR

16%

17EUR

18%

19EUR

201

212=3+9

223=5+7

234=3/2

245

256=5/3

267

278=7/3

1Lauku attīstības plāna pasākumu apraksts

29.1. Pasākums: Agrovide

3Šī pasākuma juridiskais pamats ir Padomes Regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļa (22.– 24.pants), Komisijas Regulas Nr. 817/2004 6.nodaļa (13.– 21.pants).

4Pamatojums

5Pamatojoties uz konvenciju “Par bioloģisko daudzveidību”, katra valsts ir atbildīga par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu savā teritorijā, t.sk. ģenētiskās daudzveidības līmeni. Latvijas teritorija ES valstu vidū izceļas ar īpašu vides ekoloģisko kvalitāti un lielu savvaļas sugu un dabisko biotopu daudzveidību, tādēļ ir politiski atzīts, ka viena no Latvijas lauku attīstības perspektīvām ir cieši saistīta ar šīs vides kvalitātes saglabāšanu un izkopšanu, un tā ir atkarīga no lauku ekonomiskās apdzīvotības, kas nodrošina šo kvalitāšu pieejamību jebkuram sabiedrības loceklim.

6Lauki nodrošina savvaļas sugu eksistencei piemērotu vidi, kas kopā ar cilvēka saimniecisko darbību veido un raksturo lauku ainavu. Ainavas kvalitātes un savvaļas bioloģiskās daudzveidības pastāvēšana ir līdzšinējās saimnieciskās darbības sekas, un tā ir jūtīga pret dažādu aktivitāšu iedarbību un attīstību. Taču, neskatoties uz to, daudzas no lauku vides kvalitātēm un dažādībām ir lauku ekonomisko iespēju avoti, kuri, pareizi izmantojot, spēj ietekmēt lauku ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, piemēram, tūrisms un citi atpūtas industrijas pakalpojumi, kur intereses objekts ir daba ar tajā esošajām vērtībām.

7Sakarā ar salīdzinoši augsto vides kvalitāti, ārējā tirgus iespējām, Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā, Latvijā šī nozare ir definēta kā viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm nišas produktu ražošanai, nodarbinātības veicināšanai laukos un lauksaimnieku ienākumu paaugstināšanai. Saimniecības izvēle pārorientēties uz bioloģisko lauksaimniecību ir atkarīga no bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas noieta tirgus attīstības iespējām, patērētāju prasībām pēc ekoloģiski tīras produkcijas un iespējas ciest mazākus zaudējumus divu gadu periodā, kad saimniecība pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību.

8Pasākuma mērķi:

9- ieviest un veicināt lauksaimniecības metodes, kas saglabā un pilnveido bioloģisko daudzveidību un mazina vides piesārņojumu;

10- veicināt augstas kvalitātes produktu ražošanu, pārstrādi un realizāciju;

11- saglabāt, aizsargāt, pavairot un popularizēt vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu kultūraugus un lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas;

12- veicināt erozijas samazināšanu, palielinot veģetācijas noklāto platību proporciju lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;

13- veicināt augu barības vielu saglabāšanos augsnēs.

14Pasākums ietver piecus apakšpasākumus:

15- Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība;

16- Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos;

17- Buferjoslu ierīkošana;

18- Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana;

19- Erozijas ierobežošana.

20Apakšpasākumu “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” var apvienot ar apakš­pasākumu “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” vienā un tajā pašā platībā. Saimniecību līmenī iespējama apvienošana ar apakšpasākumu “Buferjoslu ierīkošana” jomās, kuras neaptver apakšpasākums “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.

21Apakšpasākumu “Buferjoslu ierīkošana” var apvienot ar apakšpasākumu “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” vienā un tajā pašā platībā.

22Apakšpasākumu “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” var apvienot ar jebkuru citu apakšpasākumu pasākuma “Agrovide” ietvaros.

23Apvienojot apakšpasākumus, kopējais maksājums nedrīkst pārsniegt Padomes regulas Nr. 1257/1999 pielikumā paredzētos ierobežojumus.

249.1.1. Apakšpasākums: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

25Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22.panta a) punkts.

26Pamatojums

271998.gadā bija sertificētas tikai 39 bioloģiskās saimniecības ar 1426 ha platību. Uz 2003.gada sākumu sertificēto saimniecību skaits jau sasniedzis 352 (to izvietojumu Latvijā skatīt 1.pielikuma 16.kartē). Tikai pēdējā gada laikā sertificētā platība pieaugusi no 0,2% līdz 0,7% no kopējām lauksaimniecības zemju platībām. Bioloģisko produktu ražošana galvenokārt notiek tādās lauksaimniecības nozarēs kā graudkopība un dārzeņkopība, piena lopkopība un biškopība. Tā kā nav attīstīta bioloģisko produktu pārstrāde, tad pārsvarā tiek realizēti nepārstrādāti produkti: galvenokārt dārzeņi, griķi, medus un biškopības produkti. Ražošanas attīstībai būtu nepieciešams veicināt klasteru reģionu izveidi, kuru darbība aptvertu visā valsts teritorijā esošās bioloģiskās saimniecības. Saimniecību– produktu ražotāju apvienošanās grupās produktu savākšanai, pirmapstrādei un pārstrādei, iepakošanai un realizācijai, produktu tirgus izpētei un reklamēšanai, kā arī sadarbības līgumu slēgšanai ar lielajiem pārstrādes uzņēmumiem par noteiktu produktu pārstrādi un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un realizāciju, īpaši ārējā tirgū. Iekšējā tirgus un eksporta potenciāls un paplašināšana ir saistāma ar bioloģisko dārzeņu un augļu ražošanu, t.sk. pārstrādi un realizāciju, kā arī citu lokālu produktu attīstību un realizāciju ES tirgū. Bioloģiskā ražošana ir saistīta ar noteiktiem ierobežojumiem minerālmēslu un pesticīdu lietošanā. Līdz ar to bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražība ir mazāka nekā intensīvas ražošanas saimniecībās. Augsnes auglība un bioloģiskā aktivitāte tiek uzturēta ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un atbilstošu augu seku, nezāļu un kaitēkļu ierobežošanai izmanto agrotehniskos pasākumus. Visas bioloģiskās produkcijas ražošanas stadijas pakļautas inspekcijai līdz pat tirdzniecībai, un visi, kas ražo, pārstrādā, tirgo vai importē produkciju ar norādi par bioloģiskās lauksaimniecības metodes lietošanu, ir inspekcijas sistēmas subjekti. Tas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu sadārdzina. Lai nodrošinātu bioloģisko zemnieku konkurētspēju un kompensētu neiegūtos ienākumus, nepieciešams atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

28Apakšpasākuma mērķi

29- Palielināt bioloģiskās lauksaimniecības apsaimniekotās platības vismaz par 50% (2006.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu);

30- Veicināt bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu un realizāciju, lai palielinātu realizētās produkcijas apjomu par 60% (2006.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu).

31Atbalstāmās aktivitātes

32- Atbalstīt saimniecības, kuras ražo bioloģiskās lauksaimniecības produktus.

33- Atbalstīt saimniecības, kuras pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu.

34Mērķa teritorija

35Pasākuma mērķa teritorija ir visa Plāna mērķa teritorija.

36Atbalsta saņēmēji

37Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona:

38- kura ir saņēmusi saskaņā ar Padomes 1991.gada 24.jūnija Regulas (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisko ražošanu un attiecīgām norādēm uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (turpmāk– Padomes regula Nr. 2092/91) noteikumiem Latvijā akreditētas institūcijas izdotu bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikātu. Detalizētāku informāciju skatīt 5.1.2.7.nodaļā.

39- vai kura ir pārejas periodā uz bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu.

40Atbalsta saņēmēja saistības

41Atbalstu pretendents var saņemt, ja:

42- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

43- saimniecība atbilst Padomes regulā Nr. 2092/91 paredzētajiem nosacījumiem (ko apliecina valsts akreditēta kontroles institūcija Latvijā– korporācija (profesionāla biedrība) “Vides kvalitāte”, valsts SIA “sertifikācijas un testēšanas centrs”);

44- pretendents uzņemas agrovides saistības attiecīgajā platībā piecus gadus, tai skaitā, pirmajā maksājuma apstiprināšanas gadā;

45- pretendents bioloģiski apsaimnieko vismaz 1 ha LIZ platību, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0,3 ha.

46Saimniecībām, kas ir pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību, jābūt izsniegtam pārejas periodu apliecinošam dokumentam– izziņai vai sertifikātam.

47Saimniecībām, kuras lauksaimniecībā jau pielieto bioloģiskās lauksaimniecības metodes, jābūt izsniegtam bioloģiskās lauksaimniecības metodes pielietošanu apliecinošam sertifikātam.

48Atbalsta apjoms

49Maksājums tiek veikts šādi:

50Saimniecības statuss

51Maksājums EUR/ha

521. pārejas gads

53139

542. pārejas gads

55139

56Saimniecībai ir izsniegts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts

5782

58Detalizētu maksājuma aprēķinu skatīt 13.pielikumā.

59Atbalsta saņēmējs var saņemt maksājumu attiecībā uz vienu un to pašu platību par katru pārejas perioda gadu tikai vienu reizi.

60Maksājuma apjoma aprēķins ir balstīts uz neiegūtās peļņas un papildus izmaksu daļu saistībā ar lauksaimniecības metožu ievērošanu ārpus Labas saimniekošanas prakses ietvariem.

61Ierobežojumi

62Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumā “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.

63Ieviešanas laiks

64Apakšpasākums tiek ieviests no 2004.gada.

65Administrēšana

66Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3.– 12.4.nodaļā.

67Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības paliek spēkā vismaz 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad atbalstam tiek apstiprināts maksājums par bioloģiskās produkcijas ražošanai izmantoto LIZ vai pārejas periodā apsaimniekoto LIZ.

68Saistība ar citiem pasākumiem

69Atbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem. Bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotāju grupas var saņemt atbalstu pasākuma “Atbalsts ražotāju grupām” ietvaros. Atbalsts no šī apakšpasākuma nepārklājas ar atbalstu citu šī Plāna pasākumu ietvaros par to pašu platību.

70Gaidāmie rezultāti

71Rezultāti

722004.

732005.

742006.

75Pārejas periodā esošo platību apsaimniekojošo saimniecību skaits

76(1. gads)

77450

78300

79150

80Pārejas periodam sertificētā platība ha (1. gads )

8119 800

8213 200

836 600

84Pārejas periodā esošo platību apsaimniekojošo saimniecību skaits

85(2. gads)

86200

87450

88300

89Pārejas periodam sertificētā platība ha (2. gads)

909500

9119 800

9213 200

93Atbalstīto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaits

94350

95550

961000

97Atbalstīto sertificēto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību platība ha

9816900

9926400

10046 200

101Atbalstīto saimniecību skaits kopā

1021000

1031300

1041450

105Platības kopā, ha

10646 200

10759 400

10866 000

109Bioloģiskai lauksaimniecībai sertificēto platību ikgadējais pieaugums, %

11028,6

11111

112Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaita ikgadējais pieaugums, %

11330

11411

115Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaita pieaugums līdz 2007.g., %

11645

117Sertificēto platību pieaugums līdz 2007.g., %

11842,8

119Ietekme uz vidi

120Šī Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

121- bioloģiskās lauksaimniecības ietekme uz lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanos;

122- bioloģiskās daudzveidības palielināšanās lauksaimniecības zemēs.

1239.1.2. Apakšpasākums:Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

124Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22.panta c) punkts.

125Pamatojums

126Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs zālāji ir sugām bagātākās ekosistēmas. Tradicionālās lauksaimniecības metodes vairāku gadsimtu laikā sekmēja augu un dzīvnieku sugu pielāgošanos regulārai pļaušanai un ganīšanai. Zālāju nozīmi raksturo fakts, ka trešdaļa Latvijas ziedaugu floras sugu sastopamas zālājos. 1940.gadā Latvijā dabisko zālāju platības aizņēma aptuveni 23% no valsts teritorijas. Vairākkārt mainoties politiskajai sistēmai, mainījās arī zemes izmantošanas struktūra. Daudzi dabiskie zālāji aizauga vai tika pārvērsti aramzemē, kā arī intensīvi apsaimniekotās kultivētās ganībās un sētos zālājos. Līdz ar to samazinājās daudzu augu sugu izplatība. Latvijas īpaši aizsargājamo augu sarakstā vienu trešdaļu veido augu sugas, kuru izplatība saistīta ar zālājiem. Pašlaik zālāju platības (pļavas un ganības) aizņem aptuveni 569tūkst. ha, kas ir 23% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb 8,8% no kopējās valsts teritorijas. Pēc Latvijas Dabas fonda 2000.‑2002.gadā veiktās inventarizācijas rezultātiem dabiskie zālāji (ganības un pļavas) aizņem tikai 0,4% (aptuveni 25,6tūkst.ha) no visas valsts teritorijas, bet tikai aptuveni 18,6tūkst. ha ir uzskatāmi par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. (zālāju atrašanās vietas un platības skatīt 3.pielikuma 41.tabulā).

127Latvijā ir vērojama divu veidu dabīgo zālāju degradācija. Pirmkārt intensīvi apsaimniekotās platībās degradējas un izzūd savvaļas augu sugu daudzveidība. Savukārt vides saglabāšanai nepiemērotas mehāniskas darbības ietekmē samazinās slēptuvju, ligzdošanas un barošanās vietas putniem un citiem faunas pārstāvjiem.

128Otrs degradācijas process ir bioloģiski vērtīgo zālāju aizaugšana. Sakarā ar lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanu vai sašaurināšanos mazāk produktīvās zālāju platības netiek apsaimniekotas, un tās aizaug ar krūmiem.

129Apakšpasākuma mērķis

130Uzturēt un aizsargāt sugām bagātākās zālāju ekosistēmas, veicinot videi draudzīgu metožu lietošanu lauksaimnieciskajā darbībā un vides aizsardzības (saskaņā ar nacionālajiem un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem) prasībām atbilstošu ekstensīvu saimniecisko darbību dabisko zālāju platībās.

131Atbalstāmās aktivitātes

132Zālāju uzturēšana videi draudzīgā veidā, īstenojot šādas aktivitātes:

133- ekstensīva ganīšana;

134- zālāju vēlā pļaušana.

135Mērķa teritorijas

136Apakšpasākums attiecas uz Latvijas Dabas Fonda noteiktajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem (t.sk. upju palienēs) (skat. 3.pielikuma 41.tabulu Bioloģiski vērtīgie zālāji).

137Atbalsta saņēmēji

138Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kas veic lauksaimniecisko darbību.

139Atbalsta saņēmēja saistības

140Pretendents var saņemt atbalstu, ja:

141- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

142- atbalstam pieteikto saimniecības apsaimniekoto bioloģiski vērtīgo zālāju platība ir vismaz 1 ha, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0.3 ha;

143- pretendents apņemas platībā, par kuru tiek uzņemtas saistības, saimniekot atbilstoši pasākuma noteikumiem piecus gadus, sākot no pirmā maksājuma apstiprināšanas gada;

144- ekstensīvās ganīšanas gadījumā– jāgana no 0,65 līdz 0,74 dzīvnieku vienībām uz saimniecībā noganīto bioloģiski vērtīgo zālāju ha23 (dzīvnieku sadalījumu atbilstoši dzīvnieku vienībām skat. 18.pielikumā);

145- vēlās pļaušanas gadījumā– pļaušana jāveic pēc 10.jūlija līdz 10.septembrim, un nopļautā zāle ir jānovāc24 vai jāaizved prom no lauka.

146Atbalsta apjoms

147Maksājums tiek veikts šādi:

148Veicamās aktivitātes:

149EUR/ha gadā

150Ekstensīva ganīšana zālāju platībās

151138

152Vēlā pļaušana

153138

154Atbalsta maksājumu apjoma aprēķins (skat. 13.pielikumā) ir balstīts uz negūto ienākumu daļu, papildu izmaksu aprēķinu 1 ha LIZ zālāju platībā un 20% ieinteresētības likmi.

155Ierobežojumi

156Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumos “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”, “Buferjoslu ierīkošana” un “Erozijas ierobežošana”.

157Ieviešanas laiks

158Apakšpasākums tiek ieviests sākot ar 2004.gadu ar noteikumu, ka ir izstrādātas bioloģiski vērtīgo zālāju digitalizēta formāta kartes.

159Administrēšana

160Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3– 12.4.nodaļā.

161Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros LAP 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības par atbalstam pieteikto platību paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad tiek atbalstam apstiprināts maksājums par ienākumu zaudējumu kompensācijas piešķiršanu un attiecīgās aktivitātes veikšanu.

162Saistība ar citiem pasākumiem

163Atbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES un valsts budžeta līdzfinansētiem lauku attīstības pasākumiem un apakšpasākumiem (ievērojot augšminēto ierobežojumu) saskaņā ar to nosacījumiem. Šis pasākums ir saistīts ar Vienotā programmdokumenta pasākumu “Lauku ainavas saglabāšana”.

164Gaidāmie rezultāti

165Rezultāti

1662004.

1672005.

1682006.

169Saimniecību skaits, kurās bioloģiski vērtīgos zālājus apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem

1701400

1712800

1724000

173Bioloģiski vērtīgo zālāju platība, kas apsaimniekota saskaņā ar nosacījumiem, ha

17412000

17514000

17621000

177Apsaimniekotās platības īpatsvars kopējā bioloģiski vērtīgo zālāju platībā, %

17847

17955

18082

181Ietekme uz vidi

182Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

183- ainavas saglabāšana, nepieļaujot pļavu aizaugšanu ar krūmiem;

184- putnu ligzdošanai nepieciešamo biotopu saglabāšana;

185- nodrošināti apstākļi tādu aizsargāto augu sugu audzēšanai, kas ir atkarīgas no ekstensīvās ganīšanas un pļaušanas;

186- lielāka bioloģiskā daudzveidība.

1879.1.3. Apakšpasākums: Buferjoslu ierīkošana

188Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22panta.a) punkts.

189Pamatojums

1901997.gadā pieņemtais “Aizsargjoslu likums” nosaka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu vispārējos aizsardzības noteikumus, ar mērķi saglabāt migrējošo sugu biotopus, migrācijas ceļu nepārtrauktības nodrošināšanu, kā arī ūdens kvalitātes uzturēšanu. Veģetācijas buferjoslas spēj aizturēt augsnes erozijas produktu lieko daļu, pasargājot ūdens avotus no piesārņojuma ar augu barības vielām un nogulsnēm. Īpaši svarīgi tas ir teritorijās ar lielu aramzemes īpatsvaru.

191Saskaņā ar Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvu Nr.91/676/oj/?locale=LV' target='_blank' id='tooltip' rel-text='Atvērt direktīvu'>91/676/EEK par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (turpmāk– Padomes direktīva Nr.91/676/oj/?locale=LV' target='_blank' id='tooltip' rel-text='Atvērt direktīvu'>91/676/EEK) 2001.gada 18.decembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.531 “Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”. Šie noteikumi nosaka īpaši jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā ūdens un augsnes piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī šo teritoriju noteikšanas kritērijus un apsaimniekošanas kārtību. Īpaši jutīgās teritorijās zemes īpašniekiem un lietotājiem, veicot lauksaimnieciskas darbības, ir jāievēro Labas saimniekošanas prakses nosacījumi (skat. 2.pielikumu). Latvijā par jutīgām vides teritorijām ir noteikts Dobeles rajons, Bauskas rajons, Jelgavas rajons un Rīgas rajons. Lielā daļā no šīs teritorijas ir visauglīgākās un augkopības produkcijas ražošanā visintensīvāk izmantotās lauksaimniecības zemes, kurās aramzemes īpatsvars LIZ sastāvā sasniedz pat 90%. Īpaši jutīgo teritoriju karti skatīt 5.2.3.3.nodaļā.

192Pie tam sakarā ar intensīvu zemes izmantošanas nepieciešamību šajos rajonos 70. un 80.gados meliorācijas rezultātā ir izveidoti lieli vienlaidus lauku masīvi, iznīcinot daudzu sugu dzīves un barošanās vietas. Intensīvi apsaimniekotās teritorijās praktiski izzuduši bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai svarīgi ainavas elementi– atsevišķi koki un krūmi vai to grupas, dīķi. Vietām aramzeme tiek izmantota tieši līdz autoceļam, jo autoceļu aizsargjoslu nosacījumi liek zemes īpašniekiem zemi apsaimniekot, aizliedzot stādīt kokaugus. Lai palielinātu bioloģisko daudzveidību, to uzturoši elementi jāsaglabā arī šajās intensīvi apsaimniekotās platībās, izveidojot un apsaimniekojot tīrumu buferjoslas.

193Atbalsts netiek piešķirts par Ministru kabineta 2001.gada 18.decemba noteikumos Nr.531 “Par ūdens un augsnes no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”, kas izdoti pamatojoties uz Padomes direktīvu Nr.91.676/EEK un saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”, obligāto prasību izpildi, jo šis apakšpasākums papildina Padomes direktīvā Nr.91/676/oj/?locale=LV' target='_blank' id='tooltip' rel-text='Atvērt direktīvu'>91/676/EEK paredzētos mērķus. Aizsargjoslu likuma nosacījumi ierobežo augu ķīmisko aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu izmantošanu, taču neaizliedz lauksaimniecisko darbību. Šis apakšpasākums ievieš aktivitātes, kas ir papildus Aizsargjoslu likumā noteiktajām, proti, prasība aizsargjoslā izveidot zālāju nodrošina augstāku vides aizsardzību.

194Apakšpasākuma mērķi:

195- veicināt videi draudzīgu metožu ievērošanu un vides aizsardzības prasībām atbilstošu saimniecisko darbību jutīgās vides teritorijas platībās, kur pastāv īpaši augsts risks augsnes un ūdens piesārņojumam;

196- palielināt platības savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu saglabāšanai un aizsargāšanai vietās ar augstu aramzemes izmantošanas intensitāti.

197Atbalstāmās aktivitātes

198Zālāju izveidošana un saglabāšana kā:

199- virszemes ūdensobjektu buferjoslas;

200- tīrumu buferjoslas.

201Mērķa teritorija

202Apakšpasākums aptver Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Rīgas rajonos Plāna mērķa teritorijā esošās (saskaņā ar Padomes direktīvu Nr.91/676/oj/?locale=LV' target='_blank' id='tooltip' rel-text='Atvērt direktīvu'>91/676/EEK noteiktās) jutīgās vides teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.531 ”Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”.

203Atbalsta saņēmēji

204Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kuras apsaimniekotā platība atrodas šī apakšpasākuma mērķa teritorijā.

205Atbalsta saņēmēja saistības

206Pretendents var saņemt atbalstu, ja:

207- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

208- nākamajos 5 gados tiek nodrošināta buferjoslas platības apsaimniekošana;

209- buferjoslā ir izveidots daudzgadīgs zālājs;

210- buferjoslas garums ir vismaz 100 m.

211Virszemes ūdensobjektu buferjoslām, ja:

212- lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir izveidota virszemes ūdensobjektu buferjosla laukiem, kas ir ne mazāki par 0,3 ha;

213- virszemes ūdensobjektu buferjoslu platums gar ūdenstecēm, kas ietilpst Valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, un ūdenstilpēm, ir 10 m no krasta līnijas, bet stāvam pamatkrastam– no tā augšējās malas; buferjoslu platums gar grāvjiem, kas ietilpst Koplietošanas un Viena īpašuma meliorācijas sistēmā, ir

2144 m no grāvja malas;

215- apņemas veikt pļaušanu vismaz vienu reizi gadā ne ātrāk kā 10.jūlijā un ne vēlāk kā līdz 10.septembrim, nopļautā zāle tiek novākta;

216Tīrumu buferjoslām, ja:

217- lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir izveidota tīrumu buferjosla laukiem, kas ir ne mazāki par 0,3 ha;

218- apkārt laukam tiek izveidota 4 m tīrumu buferjosla;

219- apņemas veikt pļaušanu vismaz vienu reizi gadā ne ātrāk kā 10.jūlijā un ne vēlāk kā līdz 10.septembrim, nopļautā zāle tiek novākta;

220- buferjoslas izveidojamas laukos, kuru optimālais lielums ir vismaz 20 ha.

221Atbalsta maksājumu veids un apjoms

222Atbalsta saņēmēji var saņemt ikgadēju atbalsta maksājumu zaudējumu segšanai par neiegūtiem ienākumiem sakarā ar buferjoslu izveidošanu.

223Atbalstāmās aktivitātes

224EUR/metrs gadā

225Tīrumu buferjoslu izveidošana un uzturēšana

2260,180

227Veģetācijas buferjoslu izveidošana un uzturēšana gar ūdenstecēm, kas ietilpst Valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, un ūdenstilpēm, kur buferjoslas platums ir 10 m

2280,256

229Veģetācijas buferjoslu izveidošana un uzturēšana gar grāvjiem, kas ietilpst Koplietošanas un Viena īpašuma meliorācijas sistēmā, kur buferjoslas platums ir 4 m no grāvja malas

2300,102

231Atbalsta maksājumu apjoma aprēķins (skat. 13.pielikumā) ir balstīts uz negūto ienākumu daļu, papildu izmaksu aprēķinu 1 ha zālāju platībā un 20 % ieinteresētības likmi. Kompensācija neietver izdevumus, kas rodas saistībā ar Padomes direktīvā Nr.91/676/oj/?locale=LV' target='_blank' id='tooltip' rel-text='Atvērt direktīvu'>91/676/EEK paredzēto pienākumu izpildi.

232Ierobežojumi

233Par konkrēto joslas platību var saņemt atbalsta maksājumu tikai vienā no aktivitātēm. Iespējamas pārklāšanās gadījumā maksājums tiek veikts atbilstoši veģetācijas buferjoslām noteiktajai kalkulācijai. Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumos “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”, “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” un “Erozijas ierobežošana”.

234Ieviešanas laiks

235Apakšpasākuma ieviešana tiek uzsākta ar 2004.gadu. Grāvju gadījumā buferjoslas tiek ierīkotas sākot ar 2005.gadu.

236Administrēšana

237Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3– 12.4.nodaļā.

238Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības par atbalstam pieteikto platību paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad tiek atbalstam apstiprināts maksājums par ienākumu zaudējumu kompensācijas piešķiršanu un attiecīgās aktivitātes veikšanu.

239Saistība ar citiem pasākumiem

240Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem. Šis apakšpasākums nepārklājas ar Padomes 2003.gada 29.septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr.2358/71 un (EK) Nr.2529/2001 (turpmāk– Padomes regula Nr. 1782/2003), nosacījumiem.

241Gaidāmie rezultāti

242Rezultāti

2432004.

2442005.

2452006.

246Saimniecību skaits, kurās platību apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem

24770

248100

249200

250Apsaimniekotās platības īpatsvars kopējā jutīgo vides teritoriju aramzemes platībā, %

2515

1Pārpalikuma sadale sabiedrības biedriem tiek veikta proporcionāli sabiedrības biedriem sniegto pakalpojumu apjomam;

1Nepieciešamība pēc tehniskās palīdzības, apmācībām, pētījumiem un demonstrējumu projektiem Plāna īstenošanas nodrošināšanai

2Saskaņā ar Regulas Nr. 1257/1999 43.panta 1.punktu, šī Plāna pasākumu īstenošanas atbalstīšanai un plānoto rezultātu sasniegšanas nodrošināšanai tiek piešķirts finansiāls atbalsts nepieciešamo pētījumu veikšanai, demonstrēšanas projektu īstenošanai un apmācībām, un Plāna īstenošanas tehniskai palīdzībai. Atbalsts tiek piešķirts sākot ar 2004.gadu, un par mērķa teritoriju ir noteikta visa Latvijas teritorija.

3Ir veikti jau daudzi pētījumi, kuri tika galvenokārt tika īstenoti ar valsts subsīdiju atbalstu. Saistībā ar demonstrējumu projektiem ES tehniskās palīdzības programma Phare uzsāka savu atbalstu laikā no 1995.gada 1998.gadam. Vēlāk demonstrējumu projekti tika veikti ar valsts subsīdiju atbalstu.

4Attiecībā uz apmācībām Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs atbild par lauksaimniecības personāla kvalifikāciju pilnveidošanas organizēšanu, kas tiek veikta saskaņā ar līgumu starp centru un Zemkopības ministriju.

5Ir būtiski pieminēt divpusējo sadarbības līgumu starp Latviju un Nīderlandi. Atsevišķi projekti tika atbalstīti pimsiestāšanās programmas “Palīdzība Latvijas Lauku attīstības plāna izstrādē Eiropas Kopienas atbalsta saņemšanai lauku attīstībai no ELVGF fonda” ietvaros.

610.1. Pētījumi

7Finansiālajam atbalstam tiek noteiktas šādas pētījumu tēmu vadlīnijas:

8a) ekonomiskā un sociālā attīstība Lauku teritorijās ar mērķi novērtēt pasākumu , īpaši “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā”, īstenošanas ietekmi uz Latvijas lauku teritorijas attīstību un izstrādāt priekšlikumus atbalsta politikas pilnveidošanai nākošajam programmas periodam;

9b)vides daudzveidības saglabāšana un kvalitātes uzlabošana, lauku ainavu veidošana, vietējās izcelsmes ģenētisko resursu izpēte, bioloģiskās lauksaimniecības un tās produktu pārstrādes attīstība u.c., ar mērķi attīstīt pasākumu “Agrovide” un palielināt tā nozīmi atbalsta politikā, veikt sagatavošanās darbus papildus atbalstāmo aktivitāšu ieviešanai nākošajā programmas periodā un sagatavot to atbalsta izmantotāju loku šī pasākuma ietvaros;

10c) attīstības tendences lauku ekonomikā, Lauku uzņēmējdarbības attīstība un aktivitāšu dažādošanas iespēju apzināšana, ekonomiskās sadarbības attīstība uzņēmējdarbības attīstīšanai, lauku uzņēmēju preču (t.sk. amatnieku, lauksaimnieku, u.c.) un pakalpojumu tirgus pētījumi un kvalitātes uzlabošana ar mērķi pilnveidot īstenoto atbalsta politiku nākošajā programmas periodā, veikts pētījumus par tendencēm, kas palīdzēs novērtēt šī plāna īstenošanas rezultātus nodarbinātības jomā un noteikt vājās vietas;

11d)produkcijas kvalitātes un noieta iespēju uzlabošana, ražošanas, pirmapstrādes un mārketinga procesa uzlabošana, tirgus pētījumi un jaunu produktu attīstība ar mērķi nodrošināt pieejamu informatīvo bāzi uzņēmējiem par lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pirmapstrādes un mārketinga procesa uzlabošanas iespējām šajā un nākošajās ES programmās;

12e) vietējās iniciatīvas attīstīšana lauku iedzīvotāju sadarbības veicināšanai sociālajā un ekonomiskajā jomā ar mērķi novērtēt attīstības iespējas un pilnveidot atbalsta politiku vietējo kopienu attīstībā šajā un nākošajās ES programmās.

1310.2. Apmācības

14Apmācības ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem šajā un turpmākajos programmas periodos izstrādājamo plānu īstenošanā. Tā prioritārais mērķis ir palīdzēt lauku iedzīvotājiem izmantot šī Plāna ietvaros pieejamo atbalstu (īpaši pasākumiem vides kvalitāšu uzturēšanā un vairošanā) un nodrošināt to, ka Plānā definētie rezultāti tiktu maksimāli sasniegti un katra pasākumu īstenošana dotu maksimālu ieguldījumu.

1510.3. Demonstrējumu projekti

16Tā kā plāna ietvaros tiek sniegts atbalsts daudzās un Latvijas lauku iedzīvotājiem inovatīvās jomās, piemēram, agrovides pasākumos, tiek atbalstīti arī demonstrējumu projekti, kuru īstenošanas mērķis ir parādīt un konsultēt interesentus par darbības uzsākšanu šādās jomās. Kopējais pieļaujamais izmaksas uz demonstrējumu projektu nepārsniegs 100 000 EUR.

1710.4. Tehniskās palīdzības nepieciešamība

18Tehniskā palīdzība iekļauj izmaksas, kas saistītas ar:

19- neatkarīgo ekspertu, ekspertu grupu un sadarbības partneru darbības finansēšanu, ja tas ir nepieciešams plāna vai noteiktu pasākumu īstenošanas mehānisma pilnveidošanā,

20- plāna un pasākumu īstenošanas nepārtrauktu uzraudzības procesu, statistisko datu apkopošanu, kvalitatīvu analīzi un novērtējumu, un ikgadēju ziņojuma sagatavošanu par plāna īstenošanas efektivitāti, finansēšanu, sabiedrības informēšanas vajadzībām u.c.

1Atbildīgās institūcijas

211.1. Zemkopības ministrija

3Saskaņā ar Regulas 1257/1999 41.pantu par Plāna izstrādāšanu un īstenošanu ir atbildīga LR Zemkopības ministrija.

4Zemkopības Ministrija pārrauga pasākumu īstenošanas procedūru izstrādi un ieviešanu Lauku atbalsta dienestā (turpmāk– LAD), nodrošina sarunas un veic saraksti ar Komisiju, kā arī atskaitās Komisijā, Uzraudzības Komitejā, Ministru kabinetā un informē sabiedrību par Plāna īstenošanas rezultātiem. Ja nepieciešams, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departaments sagatavo vai apkopo no citām organizācijām iesniegtos grozījumus un papildinājumus, lai iesniegtu tos Uzraudzības komitejā un Komisijā. Departaments pilda Plāna Uzraudzības komitejas sekretariāta funkcijas un informē sabiedrību un Plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas par Uzraudzības Komitejas vai Komisijas lēmumiem. Plāna īstenošanas laikā Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departaments piesaista ekspertus plāna pasākumu pilnveidošanai un pārrauga Plāna īstenošanas pastāvīgu uzraudzības veikšanu, kā arī ir atbildīgs par tehniskās palīdzības finansiālo līdzekļu apsaimniekošanu.

511.2. Lauku atbalsta dienests

6Maksājuma aģentūras funkcijas veic Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais un ES līdzfinansēto pasākumu administrēšanai akreditētais Lauku atbalsta dienests. LAD nodrošina pasākumu administrēšanu, kontroli pār atbalsta nosacījumu izpildi un nepieciešamības gadījumā piemēro sankcijas. Kopā ar Zemkopības ministriju un piesaistītiem ekspertiem, LAD izstrādā Plāna īstenošanas procedūras, iesniedzamo iesniegumu veidlapas, informatīvos materiālus, kas domāti atbalsta pretendentu uzaicinājumam pretendēt uz atbalstu, kā arī pārējos papildu dokumentus, kas nepieciešami atbalsta administrēšanai, kontrolei un sankciju piemērošanai.

7LAD atskaitās Zemkopības Ministrijai, Plāna Uzraudzības Komitejai, Komisijai par finansiālo līdzekļu izmantošanu, kā arī informē sabiedrību.

8Ja nepieciešams, LAD sagatavo priekšlikumus Zemkopības Ministrijai par nepieciešamajām izmaiņām pasākumu administrēšanas, kontroles vai uzraudzības mehānismā, kā arī risina neskaidros jautājumus. LAD ir tiesīgs veikt grozījumus, informēt sabiedrību par šiem grozījumiem, kad ir saņemts apstiprinājums no Komisijas.

9LAD nodrošina un uztur kopēju informācijas sistēmu centrālās un reģionālo pārvalžu darbam, kas kalpo Plāna pasākumu īstenošanas procedūru (t.sk. veikto grozījumu) vienādai interpretācijai, datu bāzes uzturēšanai un informācijas apmaiņai u.c.

107. attēls. LAD reģionālās pārvaldes

1Plāna īstenošana, ietverot uzraudzību, novērtēšanu un sabiedrības informēšanu

212.1. Pasākumu īstenošanas koordinācija

3Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departaments ir atbildīgs par Plāna īstenošanas koordināciju. Katra Lauku attīstības departamenta nodaļa ir atbildīga par katru Plāna pasākuma īstenošanas koordināciju. Ja rodas neskaidrības plāna pasākumu īstenošanas gaitā, departaments ir atbildīgs par to novēršanu.

4Pēc atbalsta pretendentu dokumentācijas izskatīšanas, kontroles un akceptēšanas pasākumos “Agrovide”, “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā”, “Atbalsts ražotāju grupām” LAD sagatavo ziņojumu ZM un Uzraudzības komitejai par atbalsta saņēmēju skaitu un prognozējamo nepieciešamo finansējumu atbalsta izmaksai gada beigās. Ja nepieciešams, LAD sadarbībā ar ZM sagatavo priekšlikumus Uzraudzības komitejai par finansējuma pārdali starp pasākumiem, ja kādā no pasākumiem finansējums tiek daļēji vai pilnībā neizmantots.

528. tabula. Pasākumu īstenošanu koordinējošās institūcijas

6Pasākums

7Maksājumu aģentūra

8Par īstenošanu atbildīgā aģentūra

9Agrovide

10Lauku atbalsta dienests

11ZM Lauku attīstības departaments

12Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

13Lauku atbalsta dienests

14ZM Lauku attīstības departaments

15Priekšlaicīgā pensionēšanās

16Lauku atbalsta dienests

17ZM Lauku attīstības departaments

18Atbalsts ražotāju grupām

19Lauku atbalsta dienests

20ZM Lauku attīstības departaments

21Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

22Lauku atbalsta dienests

23ZM Lauku attīstības departaments

24Standartu sasniegšana

25Lauku atbalsta dienests

26ZM Lauku attīstības departaments sadarbībā ar Veterināro un pārtikas departamentu

27Tehniskā palīdzība

28Lauku atbalsta dienests

29ZM Lauku attīstības departaments

3012.2. Uzraudzības komiteja

31Atbilstoši Regulas Nr. 1257/1999 48.pantam Plāna īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas nolūkā ir izveidota Uzraudzības komiteja.

32Uzraudzības komiteja tiek izveidota trīs mēnešu laikā pēc Programmas apstiprināšanas. Uzraudzības komiteja periodiski pārskata šajā Programmā paredzēto mērķu sasniegšanas virzību.

33Uzraudzības komitejas galvenās funkcijas ir šādas:

34- apstiprināt grozījumus Plāna pasākumos un sekot grozījumu atbilstībai eksistējošiem likumiem un procedūrām;

35- novērtēt un apstiprināt ZM un LAD atskaites par Plāna pasākumu īstenošanu, pārskatīt un akceptēt LAD priekšlikumus par finansējuma pārdali starp pasākumiem attiecīgajā gadā;

36- izskatīt ZM atskaites par plāna īstenošanas efektivitātes izvērtējumu;

37- uzraudzīt un pārbaudīt darbu, kas sais­tīts ar plāna starpposma novērtējumu;

38- sekot Plāna stratēģisko mērķu, prioritāšu un definēto rezultātu sasniegšanai;

39- pārraudzīt Plāna pasākumu efektīvu īstenošanu;

40- koordinēt pasākumus sabiedrības informēšanai par Plāna pasākumiem, un iespējamiem grozījumiem;

41- sniegt Uzraudzības Komitejas viedokli ikgadējā ziņojumā;

42- izstrādāt priekšlikumus attiecībā uz darbībām, ko veic Maksājuma aģentūra, Vadības iestāde un citas valsts iestādes attiecībā uz Programmas īstenošanu.

43Komitejas priekšsēdētājus un locekļus ieceļ un atceļ Ministru kabinets. Plāna Uzraudzības komiteju veido pārstāvji no Plāna īstenošanā iesaistītām atbildīgajām institūcijām un citiem sadarbības partneriem. Uzraudzības komitejas sekretariāta funkcijas pilda Zemkopības ministrija, kura nodrošina informācijas apriti un tās publisko pieejamību. Uzraudzības komiteja tiekas 2 reizes gadā, un šo tikšanos laikā var tikt pieaicināti atšķirīgi sadarbības partneri kā eksperti izskatāmajos jautājumos.

44Komiteja var izveidot darba drupas (kurā ir atļauts piedalīties ekspertiem, kas nav Komitejas locekļi), kas sagatavo Komitejai atskaites un ziņojumus dažādos jautājumos. Komiteja tieši neiejaucas programmas administrēšanā. Komitejas locekļiem jāpiedalās sanāksmēs un jāpilda Komitejas noteiktie uzdevumi. Visa informācija par sanāksmi tiek virzīta caur Zemkopības ministriju. Komisijas pārstāvji piedalās sanāksmēs kā padomnieki. Komitejas lēmumi tiek pieņemti ar savstarpēju piekrišanu. Ja šāda piekrišana netiek panākta, Komisija izlemj jautājumu par attiecīgā jautājuma atrisināšanai piemērojamo procedūru, t.sk. darba grupas izveidošanu šim nolūkam.

45Tikšanās laikā Komiteja pieņem lēmumus, pamatojoties uz vienprātības principu, un Sekretariāts nosūta to rakstiskā veidā katram Komitejas loceklim.

4612.3. Atbalsta maksājumu administrēšana pasākumu īstenošanā

4712.3.1. Administrēšanas vispārējie principi

48LAD kā Maksājumu aģentūra, sadarbojoties ar ZM Lauku attīstības departamentu kā Plāna pasākumu koordinējošo institūciju, ir katra Plāna pasākuma ietvaros atbildīga par:

49a)administratīvo uzdevumu veikšanu:

50- iesniegumu iesniegšanas izsludināšanu;

51- atbalsta pretendentu un saņēmēju iesniegtās dokumentācijas izskatīšanu, kontroli un apstiprināšanu;

52- līgumsaistību noteikšanu starp LAD un atbalsta saņēmējiem;

53- informācijas apkopošanu par īstenojamo atbalsta pasākumu rezultātiem saskaņā ar Plānā un ES vadlīnijās noteiktajiem indikatoriem;

54- informācijas nodrošināšanu Plāna īstenošanas efektivitātes novērtēšanai pastāvīgas uzraudzības veikšanai.

55b)atbalsta izmaksāšanas uzdevumu veikšanu:

56- maksājuma apstiprināšanu;

57- maksājuma veikšanu;

58- saistību un maksājumu uzskaiti.

59LAD uzsāk atbalsta pretendentu iesniegumu un nepieciešamo dokumentu pieņemšanu atbalsta saņemšanai (iesniedzamo dokumentu sarakstu pretendēšanai uz atbalstu pasākumos skatīt 10. pielikumā), veic iesniegto dokumentu kontroli, apstiprina atbalsta maksājumu piešķiršanu atbalsta saņēmējiem saskaņā ar katra pasākuma nosacījumiem.

60LAD maksājumi atbalsta saņēmējiem ir veicami valsts valūtā. LAD veic uzskaiti par katru maksājumu un nodrošina atbalsta saņēmēju iesniegto maksājumu pieprasījumu savlaicīgu apstrādi. Pārskaitījums tiek veikts tieši uz atbalsta gala saņēmēja kontu. Par katru veikto maksājumu LAD veic uzskaiti, kurā iekļauj informāciju par summu valsts valūtā. Tiek atbalstīti tikai maksājumu pieprasījumi, kas pārsniedz 50 EUR.

61Valūtas maiņas kursa svārstību risku uzņemas Latvijas Republika. Izmaksas saistībā ar valūtas maiņas kursa svārstības netiek finansētas no ELVGF.

62Pasākumam “Agrovide” un pasākumam “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” atsauces platība ir tāda pati attiecībā uz vienoto platības maksājumiem.

63Labas saimniekošanas prakses noteikumi attiecībā uz Agrovides pasākumiem un Mazāk labvēlīgiem apvidiem tiek pārbaudīti saskaņā ar Komisijas vadlīniju dokumentu VI/10535/99 Rev.7. Noteikumi nepieciešamības gadījumā tiek pārbaudīti ar informācijas apmaiņas palīdzību starp attiecīgām institūcijām.

64Neskaidrību gadījumā LAD sazināsies ar pretendentu, nosūtot vēstuli. Pretendentam ir pienākums atbildēt uz saņemto LAD vēstuli 14 dienu laikā no vēstules saņemšanas. Ja atbalsta pretendents bez attaisnojoša iemesla neatbilst uz LAD vēstulēm, tad attiecīgā pasākuma atbalsts pieteicējam tiek noraidīts.

6512.3.2. Katra pasākuma administrēšanas specifika

66Agrovide

67Visiem apakšpasākumiem saistošās prasības:

68Ja atbalstam pieteiktā platība palielinās, atbalsta saņēmējs iesniedz jaunu iesniegumu vismaz uz tādiem pašiem noteikumiem.

69a)Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

70Atbalsta pretendents iesniedz LAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10. pielikumā) vienlaicīgi ar iesniegumu uz vienotajiem platības maksājumiem.

71Ik gadus atbalsta saņēmējam ir pienākums līdz noteiktam termiņam iesniegt LAD informāciju (sertifikātu vai izziņu kopijas) par sertificējamo platību par kārtējo gadu.

72b)Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

73Atbalsta pretendents LAD iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10. pielikumā).

74Ja atbalsta saņēmējs vēlas 5 gadu laikā palielināt platību, kurā tiek veikta agrovides aktivitāte saskaņā ar šī apakšpasākuma nosacījumiem, atbalsta saņēmējs iesniedz LAD jaunu iesniegumu par papildu platību, ievērojot iepriekš minēto pieteikšanās kārtību un laiku.

75c)Buferjoslu ierīkošana

76Atbalsta pretendents LAD iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10. pielikumā).

77d)Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

78Atbalsta saņemšanai šī apakšpasākuma ietvaros pretendents LAD iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā), kas apliecina subsidējamā dzīvnieka atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

79Ja dzīvnieks ir likvidēts sakarā ar īpašiem apstākļiem, ko apliecina veterinārārsta izsniegtā izziņa, atbalsta saņēmējam ir jāinformē LAD un VCIDAC. Ja kārtējā gada laikā ir pieaudzis dzīvnieku skaits, kas atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem, atbalsta saņēmējs iesniedz jaunu iesniegumu.

80Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

81Atbalsta pretendents LAD iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10. pielikumā) vienlaicīgi ar iesniegumu uz vienotajiem platības maksājumiem. Ja apsaimniekotajā platībā ir apvidi ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem saskaņā ar 2. mērķa grupu, pretendents iezīmē lauku bloku kartē attiecīgo platību. Atbalsta maksājums tiek izmaksāts vienlaicīgi ar vienotajiem platības maksājumiem.

82Ja atbalstam pieteiktā platība palielinās, atbalsta saņēmējs iesniedz jaunu iesniegumu vismaz uz tādiem pašiem noteikumiem.

83Priekšlaicīgā pensionēšanās

84a) Saimniecības atdevējs un strādnieks

85Atbalsta pretendents iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10. pielikumā) apstiprināšanai LAD līdz noteiktajam datumam. Pozitīva vērtējuma gadījumā LAD slēdz vienošanos ar pensijas pretendentu– saimniecības īpašnieku– par pensijas piešķiršanu no brīža, kad tiek iesniegti juridiski dokumenti par īpašuma tiesību maiņu (īpašuma pirkuma līgums, īpašuma dāvinājuma līgums).

86LAD informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (turpmāk VSAA) par saistībām ar priekšlaicīgās pensijas saņēmēju. Uz savstarpējās sadarbības līguma pamata VSAA informē LAD par priekšlaicīgās pensijas saņēmēja iekļaušanu nacionālajā pensijas shēmā un nosūta nacionālās pensijas ikmēneša izmaksājamās summas apjomu.

87LAD informē priekšlaicīgās pensijas saņēmēju mēnesi pirms valsts pensijas vecuma sasniegšanas par ikmēneša izmaksājamās priekšlaicīgās pensijas apjoma samazinājumu par valsts vecuma pensijas apmēru. Pārejas periodā pārmaksātā summa tiek ieturēta no priekšlaicīgās pensijas izmaksām pēc tam, kad saņemta informācija no VSAA par valsts pensijas piešķiršanu un izmaksājamo valsts pensijas apmēru. Ieturējumi nedrīkst pārsniegt 70% no mēnesī izmaksājamās priekšlaicīgās pensijas summas. Ja valsts pensijas apmērs pārsniedz priekšlaicīgās pensijas apmēru, tad atbalsta saņēmējs atmaksā LAD pārmaksāto priekšlaicīgās pensijas summu par tiem mēnešiem, kuros ir saņemta arī valsts pensija.

88Ja atbalsta saņēmējs mirst periodā, kurā ir spēkā noslēgtais līgums par priekšlaicīgās pensijas saņemšanu, viņa ikmēneša pensiju par atlikušo periodu turpina izmaksāt personai, kurai saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem ir apstiprinātas mantojuma tiesības.

89b) Saimniecības saņēmējs

90Kopā ar priekšlaicīgās pensijas saņemšanas pretendenta iesniegtajiem dokumentiem LAD izskata saimniecības saņēmēja dokumentus (skat. 10.pielikumā), novērtē komercdarbības plānu saņemtās saimniecības attīstībai turpmāko 5 gadu laikā un pozitīva vērtējuma gadījumā slēdz vienošanos ar saimniecības saņēmēju ne mazāk kā uz 5 gadiem. LAD apstiprina priekšlaicīgās pensijas piešķiršanu sākot ar nākošo mēnesi pēc saimniecības pārņemšanas, ko apliecina juridiski pamatoti dokumenti. Ik gadus saimniecības saņēmējs iesniedz LAD ziņojumu par saimniecisko darbību pārskata gadā un iepriekšējā noslēgtā gada pārskatu vai ienākumu deklarāciju (kopiju) ar VID atzīmi par saņemšanu.

91Atbalsts ražotāju grupām

92Atbalsta pretendents LAD iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10. pielikumā). LAD ar atbalsta saņēmēju vienojas par atbalsta piešķiršanu uz pieciem gadiem, ieskaitot pieteikšanās gadu. Atbalsta saņēmējs LAD iesniedz kārtējā gada atzīšanas komisijas atzinumu par atbilstību ražotāju grupai, kā arī iepriekšējā noslēgtā gada pārskatu saskaņā ar LR likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija).

93Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

94Atbalsta pretendents LAD iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10. pielikumā). LAD ar atbalsta saņēmēju vienojas par atbalsta piešķiršanu uz pieciem gadiem, ieskaitot pieteikšanās gadu. Saimniecības attīstības plāna izvērtēšanas procesā LAD ir tiesīgs piesaistīt attiecīgās nozares ekspertus. Atbalsta saņēmējs ik gadus LAD iesniedz pārskatu par pārskata gadā veiktiem darbiem saskaņā ar iepriekš iesniegto saimniecības attīstības plānu un pārskata gada ienākumu deklarāciju “Ieņēmumi no saimnieciskās darbības” (kopija) saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar VID atzīmi par saņemšanu vai iesniegt gada pārskatu. Ja atbalsta saņēmējs vēlas veikt grozījumus saimniecības attīstības plānā, viņam tās ir jāsaskaņo ar LAD.

95Atbilstība standartiem

96Atbalsta pretendents iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā). LAD izskata dokumentus, apstiprina atbalstu un vienojas ar atbalsta saņēmēju par kompensācijas izmaksāšanu sākot no nacionāli atzītas kompetentas institūcijas atzinuma, ka attiecīgajā jomā ES standarti saimniecībā ir sasniegti, iesniegšanas brīža. Atbalsta saņēmējs ik gadu LAD iesniedz atskaiti par pārskata gadā veiktajiem darbiem saskaņā ar iepriekš iesniegto standartu sasniegšanas plānu.

9712.4. Kontrole un sankcijas

9812.4.1. Kontroles un sankciju vispārējie principi

99LAD kā Maksājumu aģentūra veic atbalsta saņēmēju kontroli saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 817/2004 2.nodaļas 6.sadaļā noteiktām prasībām un, ja nepieciešams, piemēro soda sankcijas. LAD veic gan administratīvo kontroli, gan pārbaudi uz vietas.

100LAD veic administratīvo kontroli attiecībā uz visiem iesniegtajiem iesniegumiem. Administratīvā kontrole ir vispusīga un ietver pēc nepieciešamības kontrolpārbaudes ar integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas datiem. Veiktās kontroles tiek dokumentētas uz detalizētām un standartizētām kontroles lapām. Ja nepieciešams, LAD kontroles procesā no kompetentām iestādēm (nacionālajām un ES) piesaista ekspertus.

101Ja tiek konstatēts, ka atbalsta pretendents sniedzis nepatiesu informāciju rupjas neuzmanības dēļ, tas attiecīgajā kalendārajā gadā tiek izslēgts no visiem lauku attīstības pasākumiem atbilstoši Padomes Regulas Nr. 1257/1999 attiecīgajai sadaļai.

102Ja nepatiesa informācija sniegta tīši, atbalsta saņēmējs tiek izslēgts arī attiecībā uz nākamo kalendāro gadu.

103Iepriekšminētās sankcijas tiek piemērotas, neņemot vērā citas nacionālajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

104LAD ir tiesīgs prasīt atbalsta pretendentam iesniegt dokumentus katru gadu, lai nodrošinātu efektīvāku kontroli par atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildi un aptvertu plašāku atbalsta pretendentu loku.

105Saskaņā ar 69.pantu (Komisijas Regula Nr. 817/2004) LAD veic pārbaudi uz vietas atbalsta pretendentu saistību pastāvēšanas laikā, aptverot vismaz 5% no kopējā atbalsta pretendentu skaita.

106Pārbaude uz vietas aptvers vismaz 5% atbalsta pretendentus gadā un LAP paredzētos visa veida lauku atbalsta pasākumus29. Uz vietas pārbaudāmie pretendenti tiek noteikti, balstoties uz riska analīzi un pietiekami pārstāvošas izlases elementiem saskaņā ar Komisijas 2001.gada 11.decembra Regulas (EK) Nr. 2419/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātas normas integrētās administrācijas un kontroles sistēmas piemērošanai konkrētām Kopienas atbalsta shēmām, kas izveidotas ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3508/92, (turpmāk– Regula Nr. 2419/2001) 19.pantu. Kontroles aptver visas atbalsta pretendenta saistības un pienākumus, kuras var pārbaudīt pārbaudes uz vietas laikā30. Visi pārbaudes rezultāti tiek dokumentēti. Ja nepieciešams, kontroles procesā LAD iesaista attiecīgos jautājumos kompetentu (nacionālā vai ES līmeņa) institūciju ekspertus. Pārbaudi uz vietas un administratīvo kontroli veic atšķirīgas personas.

107Ja tiek pārkāpti atbalsta saņemšanas nosacījumi kādā no pasākumiem, LAD saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 817/2004 73.pantu ir tiesīgs piemērot 11.pielikumā noteiktās sankcijas:

108- samazināt kārtējā vai arī nākamo gadu atbalsta maksājumus vienā vai vairākos pasākumos;

109- pārtraukt atbalsta maksājumus uz gadu vai ilgāk attiecīgajā pasākumā vai visos pasākumos, kuros atbalsta pretendents ir apstiprināts atbalsta saņemšanai;

110- pārtraukt saistības attiecīgajā pasākumā vai visos pasākumos, kuros atbalsta pretendents saņem atbalstu;

111- pārtraukt saistības attiecīgajā pasākumā un likt atmaksāt saņemto atbalstu, kā arī izslēgt no atsevišķiem vai visiem atbalsta pasākumiem turpmākos gadus.

112Papildus LAD kontrolēm nacionālajos tiesību aktos noteiktās kompetentās institūcijas veic ikgadējas kontroles par nacionālajos tiesību aktos noteikto prasību ievērošanu atbalsta pretendenta saimniecībā. Institūcijas informē LAD par savās kontrolēs konstatētajiem pārkāpumiem.

113LAD izvērtē gan savu kontroļu rezultātā iegūto, gan kompetentu institūciju sniegto informāciju un nepieciešamības gadījumā piemēro attiecīgās sankcijas, kuras ir noteiktas LAP 11.pielikumā un kuras ir stājušās spēkā sākot ar brīdi, kad Plāns ir apstiprināts Komisijā un ir izsludināta pieteikšanās uz atbalstu Plāna pasākumu ietvaros.

11412.4.2. Labas saimniekošanas prakses kontrole

115Attiecībā uz LSP kontroli Maksājumu aģentūrai jāizveido īpaša kontroles sistēma, kas ietver:

1161) tādu pārbaudāmu nosacījumu ieviešanu, ko var pārbaudīt uz vietas. Atbalsta pretendents tiek informēts par LSP nosacījumiem.

1172) pārbaudes uz vietas:

118– pārbaužu uz vietas veicēju apmācība– Maksājumu aģentūras inspektori ir attiecīgi apmācīti, lai spētu konstatēt LSP nosacījumu pārkāpumus.

119– pārbaužu laikā inspektors aizpilda kontroles ziņojumu, kurā ietverti visi LSP nosacījumi. Turklāt inspektors informē attiecīgāskompetentās iestādes, ja rodas aizdomas, ka atbalsta pretendents neievēro LSP prasības. Kompetentā iestāde veic pārbaudi un par tās rezultātiem informē LAD. Atbalsts netiek izmaksāts pirms kompetentās iestādes pārbaudes rezultātu paziņošanas LAD.

120– Visaptverošas pārbaudes tiek veiktas visiem atbalsta pretendentiem, kuri tiek izvēlēti pārbaužu veikšanai uz vietas.

1213) administratīvās pārbaudes

122- atbalsta pretendenta apņemšanās– atbalsta pretendents apliecina, ka viņam ir zināmi LSP noteikumi un ka viņš tos ievēro.

123– savstarpējās informācijas sistēma– ieviesta sistēma, saskaņā ar kuru kompetentajai iestādei ir pienākums paziņot LAD par konstatētajiem pārkāpumiem.

124– Iespējas gadījumā administratīvo pārbaužu ietvaros tiek pārbaudīti jaunākie kompetento iestāžu izsniegtie sertifikāti.

12512.4.3. Katra pasākuma kontroles un sankciju specifika

126Agrovide

127Ja atbalsta pretendents nodod visu saimniecību vai tās daļu citai personai saistību periodā, kas ir atbalsta piešķiršanas nosacījums, saimniecības saņēmējs ir tiesīgs pārņemt saistības uz atlikušo saistību periodu. Ja saistības netiek pārņemtas, atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu.

128Komisijas Regulas Nr. 817/2004 36.pantā paredzētā saņemtā atbalsta atmaksa nav piemērojama tikai tādā gadījumā, ja pretendents saimniecību nodod citai personai laika posmā, kad spēkā ir saistības, bet saistību pārņēmējam nav iespējas šīs saistības pārņemt uz atlikušo laika posmu.

129a) Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

130Platību pārdeklarācijas gadījumā LAD piemēro sankcijas saskaņā ar Regulas Nr. 2419/2001 32(1) pantu.

131Ja atbalsta pretendents izbeidz bioloģiskās lauksaimniecības metožu piemērošanu lauksaimnieciskajā darbībā, atbalsta pretendents kārtējā gadā nesaņem atbalstu. Atbalsta pretendents ir tiesīgs saņemt atbalstu par katru pārejas gadu attiecīgajām platībām tikai vienu reizi.

132b) Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

133Platību pārdeklarācijas gadījumā LAD piemēro sankcijas saskaņā ar Regulas Nr. 2419/2001 32 (1) pantu.

134Ekstensīvās noganīšanas gadījumā LAD salīdzina pretendenta iesniegto informāciju par lopu skaitu saimniecībā ar VCDIAC reģistrēto.

135c) Buferjoslu ierīkošana

136Platību pārdeklarācijas gadījumā LAD piemēro sankcijas saskaņā ar Regulas Nr. 2419/2001 32 (1) pantu.

137d)Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

138LAD izskata visus iesniegtos pirmā gada un kārtējā gada iesniegumus un veic kontroli par dzīvnieku skaitu un piederību atbalsta pretendentiem, izmantojot VCIDAC reģistrā esošo informāciju, kā arī pārbaudes uz vietas.

139Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

140Platību pārdeklarācijas gadījumā LAD piemēro sankcijas saskaņā ar Regulas Nr. 2419/2001 32(1) pantu.

141Atbalsts ražotāju grupām

142LAD izskata visus iesniegtos iesniegumus un veic kontroli par atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildi. Vērtēšanas kritērijs kārtējā gada atbalsta saņemšanai ir ražotāju grupu atzīšanas komisijas atzinums par atbalsta saņēmēja atbilstību ražotāju grupas kritērijiem. Ja ražotāju grupa ikgadējā atzīšanas procesā netiek atzīta, līgumsaistības starp LAD un atbalsta saņēmēju saglabājas, taču attiecīgā gada atbalsta maksājums saskaņā ar pasākuma nosacījumiem netiek izmaksāts.

143Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

144Ceturtajā un piektajā gadā pēc pirmā atbalsta maksājuma saņemšanas gada LAD veic kontroli (t.sk. pārbaudi uz vietas), novērtējot saimnieciskās darbības rezultātu atbilstību iesniegtajam saimniecības attīstības plānam un atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Vērtēšanas kritērijs saimnieciskās darbības sekmīgai attīstībai trīs atbalsta saņemšanas gadu laikā ir gada ienākumu deklarācijas D3 pielikumā vai komersanta gada pārskatā uzrādīto saimnieciskās darbības ieņēmumu pieaugums par 30%.

145Standartu sasniegšana

146LAD veic kontroli (t.sk. pārbaudi uz vietas), novērtējot veikto darbu ES standartu sasniegšanā atbilstību iesniegtajam standartu ieviešanas plānam un atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildi. Vērtēšanas kritērijs ir nacionālā līmenī atzītas kompetentas valsts institūcijas atzinums par attiecīgā ES standarta sasniegšanu saimniecībā un/vai atzinums, ka veiktie darbi ir bijuši saskaņā ar standartu ieviešanas plānu.

147LAD veic kontroli par lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un piederību atbalsta saņēmējam, izmantojot VCIDAC reģistrā esošo informāciju, kā arī pārbaudes uz vietas.

14812.5. Plāna īstenošanas uzraudzība un novērtēšana

149Saskaņā ar Regulas Nr. 1257/1999 4. nodaļas 48 (2).pantu un Komisijas Regulas Nr. 817/2004 5.nodaļas 61.pantu Latvijai un Komisijai ir jānodrošina Plāna īstenošanas uzraudzība, kura tiek veikta balstoties uz saskaņotām procedūrām. Uzraudzība ietver iepriekš noteiktu un saskaņotu fizisko un finansiālo indikatoru apkopošanu, izvērtēšanu un gala ziņojuma izstrādi iesniegšanai Komisijā un sabiedrības informēšanai. Ikgadējam ziņojumam ir jāietver šāda informācija:

150- jebkuri grozījumi nosacījumos, kuri attiecas uz pasākumu īstenošanu;

151- galvenās sociāli ekonomiskās attīstības tendences vai izmaiņas nacionālā, reģionālā vai sektoriālā politikā;

152- progress pasākumu un prioritāšu darbībā un vispārējo mērķu sasniegšanā, izmantojot kvantitatīvos indikatorus;

153- Zemkopības ministrijas un Uzraudzības komitejas veiktie pasākumi Plāna pasākumu īstenošanas efektivitātes paaugstināšanai šādos jautājumos: pasākumu uzraudzība, finansu kontrole un novērtēšana, datu apkopošanas un apstrādes procedūras, kopsavilkums par galvenajām problēmām pasākumu īstenošanā un veiktajiem pasākumiem to likvidēšanā;

154- Veiktās aktivitātes, kas nodrošina atbilstību ES politikām.

155Lai izveidotu efektīvu uzraudzības sistēmu, kura kalpotu par novērtēšanas informācijas bāzi, Zemkopības ministrija kopā ar Lauku atbalsta dienestu un piesaistītiem ekspertiem izveido indikatoru sarakstu datu vākšanai. Indikatoru sarakstā tiek iekļauti Komisijas vadlīnijās un Plāna pasākumu un prioritātes līmenī noteiktie un papildu identificētie indikatori, kuri nepieciešami plāna mērķu sasniegšanas kvalitatīvai novērtēšanai.

156Lai nodrošinātu novērtēšanas procesa veikšanu saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 817/2004 62.pantu, tiek iesaistīti neatkarīgie nacionālie eksperti, kuriem ir pieredze šādu darbu veikšanā un kuriem savas kompetences ietvaros ir pieeja indikatoriem un papildu informācijai. Ekspertu sagatavotam novērtējumam ir jāsniedz atbildes uz jautājumiem, kurus ir noteikusi Komisija konsultējoties ar Zemkopības ministriju. Tā kā par Plāna īstenošanu ir atbildīga Zemkopības ministrija, tai ir jānodrošina atbilstošus finansiālos līdzekļus novērtēšanas procesā, uzraudzības rezultātu un papildu informācijas pieejamību, ja nepieciešams.

157Saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 817/2004 5.nodaļas 63.pantu, pirms iesniegšanas Komisijā Zemkopības ministrija nodrošina Plāna Ex-ante novērtēšanu, kurā tiek novērtēta Plāna un pasākumu īstenošanas mehānisma kvalitāte, atbilstība ES politikai, noteiktas galvenās problēmas un doti priekšlikumi plāna un īstenošanas mehānisma uzlabošanai.

158Saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 817/2004 5.nodaļas 64.pantu, Zemkopības ministrija nodrošina Plāna īstenošanas Ex-post novērtēšanu programmēšanas perioda beigās. Gan Ex-ante, gan Ex-post novērtēšanā Zemkopības ministrijai ir jāpiesaista šādā novērtēšanā kompetenti eksperti.

15912.6. Sabiedrības informēšana

160Sabiedrības informēšanai par šī Plāna pasākumiem ZM 2003.– 2006.gadā īsteno informēšanas stratēģiju, kurā līdz 2004.gada vidum caur LAD reģionālām pārvaldēm, masu saziņas līdzekļiem, darba un apmācību semināriem reģionos, dažādām konsultāciju organizācijām, pašvaldībām un aģentūrām u.c. sadarbības partneriem informē sabiedrību par 2004.-2006.gada izvēlēto Plāna pasākumu būtību, īstenošanas mehānismiem, kontroli un potenciālo atbalsta saņēmēju finansiālo ieguvumu, iesaistoties katrā pasākumā, kā arī izmaiņas nacionālā atbalsta politikā finansētajos pasākumos. ZM informē sabiedrību par šī programmas perioda galvenajiem mērķiem, uzdevumiem un rezultātiem un ieskicē arī nākošā programmas perioda mērķus, iespējamo katra Plāna pasākumu attīstību. Lai potenciālie atbalsta saņēmēji būtu spējīgi izmantot atbalstu jau šī perioda pirmajā gadā un Plāna īstenošanai piešķirtās finanses būtu izmantotas efektīvi, tiek atbalstīta konsultāciju dienestu aktīva darbība reģionos tādos veidos, kā katra interesenta un potenciālā atbalsta saņēmēja:

161- ekonomiskā ieguvuma izvērtēšana, iespējamo problēmu noteikšana un risinājuma nodrošināšana viņa saimniecības/ komercdarbības attīstīšanas sekmēšanai;

162- informēšana par tiesību aktiem, saistībām un to neizpildes sekām katra plāna pasākuma ietvaros;

163- atbalsta pieejamība citos pasākumos, kurus līdzfinansē citi ES fondi vai kuri tiek finansēti tikai no nacionālā budžeta;

164- citiem jautājumiem, kas saistīti ar katra interesenta un potenciālā atbalsta saņēmēja iespēju novērtēšanu un izmantošanu 2004-2006. gada periodā.

165Kopš 1999.gada Zemkopības ministrijas mājas lapā (http://www.zm.gov.lv) ir brīvi pieejama visa informācija, kas saistīta ar tiesību aktiem, atbalsta politiku un finansējumu. Katram sabiedrības loceklim ar šīs mājas lapas palīdzību ir iespēja izteikties, dot priekšlikumus, ziņot par problēmām, piedalīties diskusijā. Lielākais nacionālā līmeņa periodiskais izdevums lauku iedzīvotājiem “Lauku Avīze” un citi laikraksti un žurnāli regulāri publicē informāciju par šo plānu.

166No 2004.gada līdz 2006.gada beigām galvenais uzsvars tiek likts uz atbalsta pretendentu apmācīšanu, konsultēšanu un informēšanu par papildus iespējām, grozījumiem pasākumu procedūru elementos, ja tādus Plāna Uzraudzības komiteja ir akceptējusi plāna pasākumu īstenošanas efektivitātes paaugstināšanai. Taču joprojām notiek sabiedrības informēšana par plāna pasākumu īstenošanas gaitu un jaunu pretendentu piesaistīšana un konsultēšana atbalsta saņemšanai.

167Veicot plāna īstenošanas starpposma novērtēšanu, ZM informē sabiedrību par plāna īstenošanas gaitu, par reāli sasniegtajiem rezultātiem plāna īstenošanas procesam noslēdzoties 2007.gada janvārī.

1Sociālo partneru iesaistes rezultāti

2Formulējot plāna īstenošanas stratēģiju un izvirzot īstenojamos pasākumus, ZM konsultējās ar Komisiju un sadarbības partneriem ES, visiem sadarbības partneriem Latvijā (skatīt 8.pielikumu)gan politikas veidošanas līmenī, gan administratīvā, gan nevalstisko organizāciju un potenciālo atbalsta izmantotāju līmenī. Tika veikta aptauja vietējo pašvaldību līmenī, iesaistot lauku uzņēmējus un citus lauku iedzīvotājus prioritāro pasākumu izvēlei.

3Visi konsultāciju procesa un veikto aptauju rezultāti tika ņemti par pamatu Plāna izstrādāšanā.

4Plāna pasākumu īstenošanas mehānisma izveidei darbojās 10 grupas, no kurām 5 bija pasākumu līmenim un 5 bija pasākuma “Agrovide” apakšpasākumu līmenim. Katrā no grupām bija iesaistīti specifisko jautājumu eksperti, politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, pasākumus administrējošās un ekspertīzes institūciju pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrība. Katra darba grupa strādāja pie viena Plāna pasākuma (“Agrovides” pasākumā–pie apakšpasākuma) un viena horizontālā līmeņa grupa– pie visu pasākumu administrēšanas procesa pilnveidošanas. Pasākuma izstrādes procesā katra darba grupa tikās 6 reizes. Periodā starp darba grupu tikšanās, iesaistītie pārstāvji konsultējās ar citiem, tādējādi aptverot arvien lielāku un neklātienē iesaistītu sabiedrības daļu.

5Pēc Plāna pirmā projekta izstrādes tas tika publicēts sabiedriskai apspriešanai. Visi saņemtie priekšlikumi tika apkopoti, izvērtēti un iekļauti Plānā. Plāna uzlabošanas procesā tika iesaistīti ārzemju eksperti (Nīderlandes valdības finansēts projekts Latvijas Lauku attīstības plāna izstrādei), kuri veica Plāna pirmā projekta izvērtēšanu, sagatavoja konkrētus priekšlikumus, kas kopā ar sabiedriskās apspriešanas rezultātiem tika iekļauti Plāna otrajā projekta. Plāna otrais projekts tika iesniegts Ex-ante novērtēšanai un pēc tās sagatavotie priekšlikumi iestrādāti Plānā (skatīt 20.pielikumu). Dokuments tika nosūtīts Ministru kabinetam un pēc tā akceptēšanas nosūtīts Komisijai.

6“Agovides” pasākums ir izstrādāts ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām. Jau sagatavojot SAPARD ietvaros ieviešamo agrovides pasākumu, lielu ieguldījumu veica Latvijas dabas fonds, radot pamatu turpmākai programmēšanai saskaņā ar Lauku attīstības plānu. Pasākumi ir pārrunāti Lauksaimniecības un vides aizsardzības konsultāciju padomi. Šīs padomes sastāvā ietilpst Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, tādu lauksaimnieku organizāciju un vides organizāciju pārstāvji, kā piemēram, Pasaules dabas fonds, Latvijas dabas fonds, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība u.tml.

7Plāna īstenošanas laikā sociālajiem partneriem ir visnozīmīgākā loma, pamatojoties uz šādiem uzdevumiem:

8- savas kompetences ietvaros iesaistīties un palīdzēt LAD un ZM efektīvāk īstenot plāna mērķus, savas kompetences ietvaros iesaistīties plāna īstenošanas procesā;

9- palīdzēt informēt un konsultēt lauku iedzīvotājus (atšķirīgas mērķa auditorijas) par atbalsta pieejamību vai grozījumiem;

10- pārstāvēt atšķirīgu mērķa grupu intereses lēmumu pieņemšanas procesā (īpaši Plāna Uzraudzības komitejā);

11- savstarpēji sadarbojoties un iesaistot plašāku sabiedrību, apkopot priekšlikumus par uzlabojumiem vai nepilnību likvidēšanu pasākumu īstenošanas mehānismā un turpmāk informēt sabiedrību par iespējamiem grozījumiem pasākumu īstenošanā;

12- nodrošināt lauku iedzīvotāju apmācību un konsultēšanu pretendēšanā uz atbalstu, tā efektīvākā izmantošanā un atskaišu sniegšanā par atbalsta izmantošanu.

1Līdzsvars jeb saskaņotība starp dažādiem atbalsta pasākumiem

2Finansējuma sadalījums starp pasākumiem tiek argumentēts, balstoties uz šādiem apsvērumiem: administratīvo kapacitāti katra pasākuma īstenošanā; lauku teritorijas uzņēmēju absorbatīvo kapacitāti atbalsta saņemšanas iespēju izmantošanā katrā no pasākumiem; katra pasākuma īstenošanas maksimālo lietderību tieši Latvijas situācijā (skat. 29.tabulu).

3Tā kā daudzi Plāna pasākumi līdz 2004. gadam nacionālajā atbalsta politikā nav tikuši īstenoti (skat. 5.4.nodaļu) un to mehānismi administratīvi un institucionāli ir apgūstami pakāpeniski, 2004.-2006. gada periodā katrs pasākums tiek uzsākts ar noteiktu datumu. Līdzekļu piešķiršanas nozīmi un sadalījumu starp pasākumiem un tā izmaiņas pa gadiem nosaka reāli iespējamā pasākuma īstenošanas uzsākšanas administratīvā un uzraudzības kapacitāte, ierobežotā lauku uzņēmēju absorbatīvā kapacitāte, lielas sabiedrības daļas salīdzinoši mazā pieredze ES līdzfinansētu pasākumu apgūšanā, īstermiņa aktuālo vajadzību risinājuma optimālākie varianti, lai nodrošinātu ilgtermiņa efektu uz kopējo lauku attīstību.

4LAD kā maksājuma aģentūra administrēs 21 ES līdzfinansētos lauku attīstības pasākumus, kā arī pārējās atbalsta shēmas lauksaimniecības un tirgus politikas ietvaros, līdz ar to ir nepieciešams veidot racionālus un vienkāršus pasākumu īstenošanas mehānismus. Tādēļ Plāna pasākumos, kuri ir līdzīgi līdz šim īstenotajām nacionālajām atbalsta shēmām (“Atbalsts ražotāju grupām”; “Agrovide:Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”, “Agrovide:Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana”), procedūru veidošanā un ieviešanā LAD var izmantot iepriekšējo gadu pieredzi. Pasākuma “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” un “Agrovide:Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” īstenošana ir cieši saistīta ar vienotajiem platības maksājumiem, kas ne tikai ļauj racionalizēt atbalsta administrēšanas mehānismu un vienkāršot līdzekļu pieejamību lauku uzņēmējiem, bet arī nodrošina atbalsta piešķiršanu tiem lauksaimniekiem, kuri domā attīstīt lauksaimniecisko ražošanu.

5Pasākumu “Agrovide:Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” un “Agrovide:Buferjoslu ierīkošana un “Tehniskā palīdzība” īstenošanas mehānisma izveidei tiek izmantoti SAPARD īstenošanas laikā izveidotie, taču neieviestie pasākumi: “Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana” un “Lauksaimniecības noteces samazināšana” un “Tehniskā palīdzība”.

6Jaunas atbalsta administrēšanas un kontroles shēmas ir jāveido pasākumiem “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”, “Standartu sasniegšana”, “Priekšlaicīgā pensionēšanās”.

7Maksājumiem par platību šī plāna īstenošanas periods ir jāuzskata par atskaites/ bāzes gadiem, kuru laikā tiek ieviesta datu bāzes un datu apstrādes sistēma un uzsākta zemes izmantošanas veidu reģistrācija sadalījumā pa kultūraugiem katra atbalsta saņēmēja apsaimniekotajā platībā un atbilstošie platību maksājumi.

8Vērtējot finansiālo sadalījumu un līdzsvaru starp visiem ELVGF līdzfinansētiem lauku attīstības pasākumiem, vislielākais finansējuma īpatsvars (skat. 30.tabulu) tiek novirzīts saimnieciskās darbības attīstībai (Plāna 1. prioritātē iekļautie pasākumi), īpaši uzņēmējdarbību veicinošu projektu īstenošanai.

9Neskatoties uz to, ka “Agrovide” pasākums ir ļoti nozīmīgs gan Latvijā, gan citās valstīs, finansiālais ieguldījums un tā ikgadējais pieaugums šī pasākuma īstenošanai 2004.-2006. gada programmas periodā ir salīdzinoši neliels, salīdzinot ar pasākumu “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā”. Finansējums “Agrovide” apakšpasākumiem būtiski pieaugs nākošajā programmas periodā. Būs palielināta kapacitāte (ekspertu kvalitātes un skaita pieaugums) vides plānošanā, administrēšanā un uzraudzībā, iegūta pirmā pieredze agrovides prasībām atbilstošā saimniekošanā un būs apzinātas, reģistrētas datu bāzē Latvijas bioloģiski daudzveidīgās dabas vērtības, zemes apsaimniekotāji būs informēti par to atrašanos viņu zemēs un viņi būs apguvuši prasmes to apsaimniekošanā. “Agrovide” pasākumā atbalstāmās aktivitātes tiks papildinātas, un katrai no tām tiks izveidots atbalsta administrēšanas un uzraudzības mehānisms.

10Pārzinot sociāli ekonomisko situāciju Latvijas laukos un aktuālākās vajadzības, kuras ir jāatrisina pirmajā programmas periodā, šī plāna īstenošanai vislielākais finansējums ir piešķirts pasākuma “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” īstenošanai. Tiek paredzēts, ka iedzīvotāju saglabāšana lauku teritorijās būs īstermiņa pasākums. Pasākums sasniegs iespējamos atbalsta saņēmējus pēc iespējas ātrākā veidā, tādējādi šis pasākums veidos pamatu ilgtspējīgai lauku attīstībai nākotnē. Īstermiņa periodā šim pasākumam (kopā ar pasākumu “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”) ir jāaptur straujā depopulācija lauku teritorijās un jāveic papildus ieguldījums Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas kāpināšanai ES, jo lielākā daļa Latvijas teritorijas agroklimatisko apstākļu ziņā ir neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar pā­rējo ES.

11Programmēšanas periods tiek izmantots kā laikposms, lai izveidotu stipru administratīvi informatīvu pamatu “Agrovides” pasākuma īstenošanai, tā kā šī pasākuma apjoms nākošajā programmēšanas periodā ir jāpaplašina.

12Sakarā ar juridiskā pamata novēlošanos pasākums “Standartu sasniegšana” tiks pārskatīts, lai nodrošinātu pilnīgu tiesību aktos paredzēto noteikumu un šajā programmēšanas periodā pieejamo resursu izmantošanu.

1329.tabula. Plāna pasākumu īstenošanas finansēšanas administratīvās efektivitātes, piesaistīšanas un izmantošanas lietderības novērtējums

14Pasākumi

15Administratīvā kapacitāte

16Finansu absorbatīvā kapacitāte

17Maksimālā lietderība

18Agrovide

19Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

20Pasākuma īstenošanu atvieglo administrēšanas saistība ar vienoto platības maksājumu shēmu, kā arī ir izveidota bāze un uzkrāta pieredze nacionālās atbalsta shēmas īstenošanā.

21LAD darbu pie nosacījumu izpildes kontroles procedūras atvieglo nacionāla līmeņa kompetento institūciju veiktās kontroles sertifikācijas un Labas saimniekošanas prakses nosacījumu izpildē.

22Finansu līdzekļu piešķiršana pasākumam balstās uz nacionālajā politikā īstenotā atbalsta pasākuma ietekmes rezultātu analīzi (platību un skaita pieaugums) un attīstības prognozi (interese un iespējas), ja tiek maksāts atbalsts par pilnu pārejas periodu.

23Ja atbalstam tiek pieteikts vairāk platību nekā plānots, tiek pārskatīta iespēja finansējuma pārdalei no citiem pasākumiem, kuros līdzekļi netiek pilnībā izmantoti.

24Nacionālo atbalsta shēmu īstenošanas rezultāti norāda, ka lauksaimniekiem ir liela interese uzsākt un turpināt šādu saimniekošanas metodi, ja tiek maksāts pārejas perioda atbalsts. Tādēļ atbalsts saskaņā ar šo apakšpasākumu par abiem pārejas posma gadiem nozīmīgi ietekmēs īpaši platības ziņā lielo saimniecību skaitu pieaugumu. Šāds atbalsts palielinās priekšrocības, kuras Latvijā sniedz tīra vide, kas ir būtisks bioloģiskās lauksaimniecības priekšnoteikums.

25Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

26Pasākuma īstenošana notiek mērķa teritorijās sakarā ar ierobežoto kapacitāti kontroles nodrošināšanā, ierobežoto vides plānotāju skaitu un mazo lauksaimnieku pieredzi aktivitāšu veikšanā saimniecībās un pakāpenisku zālāju robežu precizēšanu digitālajās kartēs.

27Administrēšanas un kontroles izmaksas ir salīdzinoši lielas.

28LAD darbu pie nosacījumu izpildes kontroles procedūras atvieglo nacionāla līmeņa kompetento institūciju veiktās kontroles sertifikācijas un Labas saimniekošanas prakses nosacījumu izpildē.

29Sakarā ar to, ka nav zināms zālāju platības sadalījums starp pašvaldībām un saimniecībām, pasākumam tiek piešķirts mazāks finansējums nekā būtu nepieciešams, ja atbalstam tiktu pieteikta visa inventarizācijā uzrādītā zālāju platība.

30Ja atbalstam tiek pieteikts vairāk platības nekā plānots, tiek pārskatīta iespēja finansējuma pārdalei no citiem pasākumiem, kuros līdzekļi netiek pilnībā izmantoti.

31Dabiskās un daļēji dabiskās pļavas ir nozīmīgi daudzu augu un dzīvnieku valsts (jo īpaši, putnu) biotopi. Sakarā lauksaimnieciskās ražošanas intensitātes paaugstināšanos, dabiskās pļavas nevar apsaimniekot uz komerciāli dzīvotspējīgi, tai pat laikā nodrošinot ekoloģiskās vērtības saglabāšanu. Šis apakšpasākums veicinās šādu pļavu uzturēšanu, kuras pretējā gadījumā aizaugtu ar krūmiem vai citos gadījumos tajās tiktu veikta intensīvā lauksaimniecība.

32Buferjoslu ierīkošana

33Pasākumu īstenos mērķa teritorijās sakarā ar ierobežoto kapacitāti kontroles nodrošināšanā, ierobežoto vides plānotāju skaitu un mazo lauksaimnieku pieredzi aktivitāšu veikšanā saimniecībās.

34Administrēšanas izmaksas ir salīdzinoši lielas.

35LAD darbu pie nosacījumu izpildes kontroles procedūras atvieglo nacionāla līmeņa kompetento institūciju veiktās kontroles sertifikācijas un Labas saimniekošanas prakses nosacījumu izpildē.

36Sakarā ar to, ka nav informācijas par iespējamo pretendentu aktivitātes līmeni iesaistīties šāda veida Agrovides pasākumā, finansējuma apjoms tiek plānots salīdzinoši mazs.

37Neskatoties uz pasākuma salīdzinoši augstajām administrēšanas izmaksām, pasākums tiek īstenots pieredzes iegūšanai un vides aizsardzībai tieši prioritāri nozīmīgākajā teritorijā.

38Pasākums būtiski mazinās mēslojumu un pesticīdu noplūdi ūdenstecēs, kā kalpos kā faunas zaļais koridors. Tā kā šī pasākuma ieviešanas mērķa teritorija tiek intensīvi apsaimniekota, pasākums būtiski sekmēs piesārņojuma samazināšanu Baltijas jūrā un plašas floras un faunas daudzveidības uzturēšanu teritorijā.

39Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

40Pasākuma īstenošanu atvieglo tas, ka ir izveidota bāze un uzkrāta pieredze nacionālās atbalsta shēmas īstenošanā.

41Finansējuma apjoms šim pasākumam ir balstīts uz lopu reģistra datu bāzē esošo informāciju par attiecīgās šķirnes dzīvnieku skaitu un īpašniekiem, kā arī par to skaita pieauguma tendencēm.

42Pasākums tiek īstenots līdz brīdim, kad attiecīgās šķirnes dzīvnieku skaits būs pietiekošs, lai šķirne netiktu uzskatīta par apdraudētu ģenētisko resursu saglabāšanas ziņā.

43Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

44Pasākuma īstenošanu atvieglo tas, ka administrēšana saistīta ar vienoto platības maksājumu shēmu, kā arī ir izveidota bāze un uzkrāta pieredze nacionālās atbalsta shēmas īstenošanā.

45Administrēšanas izmaksas ir ļoti nelielas un efektīvas pasākuma mērķa sasniegšanai.

46LAD darbu pie nosacījumu izpildes kontroles procedūras atvieglo nacionāla līmeņa kompetento institūciju veiktās kontroles sertifikācijas un Labas saimniekošanas prakses nosacījumu izpildē.

47Finansējuma apjoms ir balstīts uz piesakāmās platības vienotajiem platības maksājumiem 1 ha lielās saimniecībās katrā no MLA teritorijām.

48Ja atbalstam tiek pieteikts vairāk platības nekā plānots atbalstīt, tiek pārdalīts finansējums no citiem pasākumiem, kuros līdzekļi netiek pilnībā izmantoti, vai atbalsta maksājuma likme par ha ir procentuāli samazināta.

49Šī pasākuma īstenošana atbalsta politikā ir ļoti svarīga– tā rada stabilu ienākumu pieaugumu tiem lauksaimniekiem, kas apsaimnieko platības ar dabiski pastāvošiem trūkumiem. Tas sniegs tiem iespēju turpināt nodarboties ar komerciālo lauksaimniecisko ražošanu un vēlmi to attīstīt, piesaistot bankas kredītus un izmantojot citus investīcijām lauku saimniecībās paredzētos ES līdzfinansētos lauku attīstības pasākumus.

50Šo pasākumu ir salīdzinoši viegli administrēt, tādējādi nodrošinot, ka atbalstu no lauku atbalsta pasākumiem var saņemt plašāks lauksaimnieku loks.

51Liela aizsargāto biotopu daļa ir atkarīga no lauksaimnieciskās darbības. Tādējādi apsaimniekoto zemju, mežu, pļavu un purvu sajaukums rada piemērotus apstākļus daudzām retām sugām. Noteikumi attiecībā uz šo platību apsaimniekošanu ierobežo lauksaimnieciskās darbības veikšanu. Šo ierobežojumu kompensācija nodrošinās ilgstošu lauksaimniecisko darbību un NATURA 2000 teritoriju aizsardzību.

52Priekšlaicīgā pensionēšanās

53Pasākums ir “sociāli jūtīgs” un tā īstenošanas mehānisms ir salīdzinoši sarežģīts, ilglaicīgs un izmaksu ziņā dārgs, tādēļ tā īstenošana tiek uzsākta 2005. gadā, kad tiek noslēgtas saistības atbalsta veikšanai citu lauku attīstības pasākumu īstenošanai un ir uzkrāta pieredze to administrēšanā un kontrolē.

54Pretendentu dokumentācija tiek izskatīta iesniegšanas rindas kārtībā, tādējādi atvieglojot pārbaudes procesu un lēmuma pieņemšanu termiņā daudzu pretendentu gadījumā.

55Tā kā pasākumam ir sarežģīti nosacījumi un, sakarā ar to, ka nav informācijas par iespējamo pretendentu skaitu, finansējuma apjoms tiek plānots salīdzinoši neliels.

56Ja apstiprināto atbalsta saņēmēju kopējais izmaksājamās pensijas apjoms gadā pārsniedz plānoto, tiek pārdalīts finansējums no citiem pasākumiem, kuros līdzekļi netiek pilnībā izmantoti.

57Pasākuma ieviešana 2005. gadā nodrošina to, ka pensionēsies tikai tie lauku lauksaimnieki, kuri nevēlēsies turpināt lauksaimniecisko darbību pēc ES pieejamā atbalsta nosacījumiem un būs pārliecināti par lēmuma pareizību. Pasākums vājinās spiedienu uz patreizējiem lauksaimnieciskās ražošanas resursiem un kliedēs sociālo spriedzi lauku apvidos.

58Atbalsts ražotāju grupām

59Pasākuma īstenošanu atvieglo izveidotais administrējošais mehānisms un uzkrātā pieredze nacionālās atbalsta shēmas īstenošanā.

60Finansiālo līdzekļu piešķiršana pasākumam balstās uz nacionālajā politikā īstenotā atbalsta pasākuma ietekmes rezultātu analīzi un attīstības prognozi.

61Ja atbalstam pieteiktais un aprēķinātais finansējums gadā pārsniedz plānoto, tiek pārdalīts finansējums no citiem pasākumiem, kuros līdzekļi netiek pilnībā izmantoti.

62Ir svarīgi sniegt atbalstu ražotāju grupām, lai veicinātu lauksaimnieku sadarbību, kavē nevēlēšanās sadarboties. Papildu atbalsts veicinās jaunu kooperatīvu attīstību. Nacionālo atbalsta shēmu īstenošanas rezultāti norāda, ka lauksaimniekiem pakāpeniski pieaug interese veidot ražotāju grupas, kā arī pieaug esošo ražotāju grupu ikgadējais apgrozījums.

63Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

64Pasākumu īstenošanas mehānisms ir jauns un tā izveidei ir izmantota uzkrātā pieredze nacionālās atbalsta shēmas īstenošanā un SAPARD.

65Pretendentu dokumentācija tiek izskatīta iesniegšanas rindas kārtībā, kas atvieglo izskatīšanas procesu, lēmuma pieņemšanai atvēlēto laiku un kontroles veikšanu uz vietas saimniecībā.

66Sakarā ar to, ka nav informācija par iespējamo pretendentu aktivitātes līmeni un pretendentu spēju sagatavot laikus iesniedzamo saimniecības attīstības plānu, finansējums tiek plānots, balstoties uz daļu no tām saimniecībām, kuras reģistrējušās Valsts Ieņēmumu dienestā un atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

67Ja pasākumam atvēlētais gada finansējums tiek izlietots un nav iespējams pārdalīt to no citiem pasākumiem, dokumentācijas pieņemšana no atbalsta pretendentiem tiek pārtraukta un atjaunota nākošajā gadā.

68Ņemot vērā lielo saimniecību īpatsvaru, kas nav komerciāli dzīvotspējīgas, pasākums palīdzēs daļai no tām atrast savu nišu tirgū. Jo īpaši pasākums ievērojami uzlabos situāciju attiecībā uz mazajām saimniecībām, kurām pietrūkst zināšanu un atbilstoša līdzfinansējuma VPD pasākumu ietvaros, tādējādi vienmēr izslēdzot tās no investīciju atbalsta.

69Šī pasākuma īstenošana atbalsta politikā ir ļoti svarīga, jo tā rada stabilu “atspēriena iespēju” tiem lauksaimniekiem, kuriem ir ierobežotas iespējas pirmajos gados saņemt atbalstu investīciju veida lauku attīstības pasākumos vai piesaistīt bankas kredītus savas saimnieciskās darbības attīstībai.

70Standartu sasniegšana

71Sakarā ar to, ka nav informācijas par iespējamo pretendentu aktivitātes līmeni un pretendentu spēju sagatavot laikus iesniedzamo standartu sasniegšanas plānu uz atbalsta saņemšanu pirmajā gadā, galvenais finansējuma izlietojums tiek plānots maksājumiem par atteikšanos no piena kvotām.

72Tā kā investīciju ieguldīšana ražošanas sakārtošanā atbilstoši ES standartiem, īpaši vides aizsardzības un dzīvnieku labturības prasību ievērošanā ir pelņu nenesoša, kredītu pieejamība bankā lauksaimniekiem ir ierobežota. Tādēļ ir būtiska šī pasākuma īstenošana.

73Tehniskā palīdzība

74Pasākuma īstenošanas mehānisma izveidei ir izmantota uzkrātā pieredze nacionālās atbalsta shēmas īstenošanā.

75Pretendentu dokumentācija tiek izskatīta, balstoties uz Zemkopības ministrijas rīkojumu.

76Plānotais finansējuma apjoms ir balstīts uz iespējamo izmaksu prognozi attiecīgo darbu veikšanai.

77Pasākums ir nozīmīgs, jo palīdz nodrošināt plāna īstenošanas procesa pilnveidošanu, īstenošanas rezultātu izvērtēšanu un priekšlikumu sagatavošanu nākošajam programmas periodam. Palīdz izveidot profesionālu un kvalitatīvu plāna īstenošanas uzraudzības sistēmu.

7830. tabula. No ELVGF Vadību un Garantiju daļas finansētie pasākumi 2004.-2006. gadam, EUR

79Pasākums

80Plānotais ieguldījums 2004.-2006. lauku teritorijās

81Kopā

82Īpatsvars %

83Sabiedriskais finansējums

84Privātais ieguldījums

851.Prioritāte: Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība

86247 135 823

8793 683 993

88340 819 816

8953,1%

90Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

9142 622 070

9229 683 231

9372 305 301

9411,3%

95Atbalsts jaunajiem zemniekiem

966 088 868

970

986 088 868

990,9%

100Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana

10127 399 900

10227 399 900

10354 799 800

1048,5%

105Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

10647 014 751

10733 271 314

10880 286 065

10912,5%

110Mežsaimniecības attīstība

1119 350 763

1123 329 548

11312 680 311

1142,0%

115Vietējo rīcību attīstība (“LEADER+”)

1163 044 435

1170

1183 044 435

1190,5%

120Apmācības

1212 435 548

1220

1232 435 548

1240,4%

125Priekšlaicīgā pensionēšanās

1268 272 250

1270

1288 272 250

1291,3%

130Atbalsts ražotāju grupām

1312 870 875

1320

1332 870 875

1340,4%

135Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

13630 978 025

1370

13830 978 025

1394,8%

140Standartu sasniegšana

14167 058 338

1420

14367 058 338

14410,4%

1452.Prioritāte: Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana

146248 451 563

1470

148248 451 563

14938,7%

150Agrovide

15125 256 250

1520

15325 256 250

1543,9%

155Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

156223 195 313

1570

158223 195 313

15934,8%

160Tehniskā palīdzība

1612 707 500

1620

1632 707 500

1640,4%

165No iepriekšējā perioda pārejošās saistības

16613 216 625

1670

16813 216 625

1692,1%

170Vienotajiem platības maksājumiem novirzītais finansējums (EUR)

17136 569 825

1720

17336 569 825

1745,7%

175Kopā

176548 081 336

17793 683 993

178641 765 329

179100%

1PRIORITĀTE: ILGTSPĒJĪGAS ZIVSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS VEICINĀŠANA

2Pasākums: Zvejas intensitātes sabalansēšana

3Pasākums: Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana

4Pasākums: Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga, zvejas ostu aprīkojuma un akvakultūras attīstība

5XX

6XX

7XX

8X

9XX

10Pasākums: Piekrastes zvejas attīstības, sociālekonomiskie pasākumi, jaunu noieta tirgu sekmēšana un atbalsts ražotāju organizācijām

11XX

12XX

13X

1Pielikums. ZM darbības stratēģijas ietekmes vērtējums LAP pasākumu īstenošanā

246. tabula. ZM rīcības stratēģijas galvenie pasākumi 2003.-2005. gadam Lauku attīstības plāna pasākumu īstenošanai

3Prioritātes/pasākumi, Regula

4Nr. 1257/1999

51. prioritāte: Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība

62. prioritāte: Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana

7Pasākumi / aktivitātes

8Zemkopības ministrijas darbības virzieni

9Invest-īcijas lauksaim-niecības uzņēm-umos

10Lauksaim-niecības produktu pārstrādes un mārke-tinga uzlabo-šana

11Apmāc-ības

12Atbalsts ražotāju grupām

13Mežsaim-niecības attīstība

14Zemes uzlab-ošana

15Lauku teritoriju pārveid-ošanās un attīstības veicināšana

16Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstruktu-rizācijai

17Standartu sasnieg-šana

18“LEADER+” veida pasākums

19Atbalsts jaunajiem zem-niekiem

20Priekš-laicīgā pensio-nēšanās

21Agro-vide

22Lauksaim-niecībai mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobež-ojumiem vides aizsar-dzības nolūkā

23Lauku ainavas saglabāš-ana

24Meža ieaudz-ēšana lauksaim-niecībā neizmant-otajās zemēs

251. darbības virziens: Droša, nekaitīga un kvalitatīva pārtika

26Budžeta programma “Valsts pārtikas aprites uzraudzība”

27PVD laboratoriju tīkla pakāpeniska optimizācija un modernizācija

28xx

29xx

30xxx

31Pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles sistēmas pilnveidošana atbilstoši ES prasībām

32x

33xx

34x

35xx

36Pārtikas valsts uzraudzības un kontroles laboratoriskās testēšanas nodrošinājuma paaugstināšana

37x

38xx

39xx

402. darbības virziens: Lauku ekonomiskās izaugsmes veicināšana

41Budžeta programma “Konkurētspējas un ienākumu paaugstināšana lauksaimniecības, pārtikas apstrādes, zivsaimniecība mežsaimniecības un lauku attīstības sektoros”

42Integrētā administratīvā kontroles sistēma (IAKS)

43xx

44x

45xx

46xx

47xxx

48xxx

49xx

50x

51Lauksaimniecības tirgus stabilizācija, ieviešot ES kopējās lauksaimniecības politikas mehānismus

52xx

53xx

54xx

55xx

56xx

57xx

58xx

59xx

60xx

61xx

62xx

63xx

64xx

65xx

66Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla (SUDAT) attīstība

67xx

68xx

69xx

70xx

71xxx

72xx

73xx

74Pārtikas produktu konkurētspējas palielināšana vietējā tirgū

75xx

76xxx

77x

78xx

79xx

80xx

81xx

82x

83x

84Budžeta programma “Efektīvas un kvalitatīvas profesionālās, augstākās, mūžizglītības iespēju nodrošināšana laukos”

85Izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācija

86x

87x

88xxx

89x

90x

91x

92x

93x

94x

95x

96xx

97x

98x

99x

100x

101Augstākās izglītības studiju procesa materiālā nodrošinājuma un kvalitātes paaugstināšana

102x

103xxx

104xxx

105x

106xx

107x

108x

109x

110xxx

111x

112x

113x

114x

115Budžeta programma “Lauku uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, lauku uzņēmēju profesionālo un ekonomisko zināšanu paaugstināšana, lauksaimnieku sagatavošanās paātrināšanai Eiropas Savienības (ES) strukturālo fondu apgūšanai un integrācijai ES”

116Konsultantu apmācības un sertifikācijas programmas ieviešana

117x

118x

119xx

120x

121x

122x

123x

124x

125x

126x

127x

128x

129x

130x

131x

132x

133Apmācību pasākumi lauksaimnieku sagatavošanai integrācijai ES

134xxx

135x

136xxx

137xxx

138x

139xx

140xxx

141xxx

142xx

143x

144xxx

145x

146xxx

147xxx

148xxx

149xxx

1503. darbības virziens: Latvijas dabas resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana

151Budžeta programma “Latvijas mežu apsaimniekošanas uzlabošana”

152Nacionālā meža klastera programma.

153xx

154xxx

155x

156x

157x

158x

159x

160x

161xx

162xx

163Meža nozares informācijas sistēmas izveidošana un uzturēšana.

164xxx

165xxx

166x

167x

168x

169x

170x

171x

172x

173xx

174xxx

175Meža monitorings

176xx

177xxx

178x

179x

180x

181x

182x

183x

184x

185x

186xx

187Meža attīstības fonda izveide

188x

189x

190xxx

191x

192xx

193x

194x

195x

196x

197x

198xx

199xxx

200Budžeta programma “Zemes potenciāla saglabāšana un racionāla izmantošana, auglības un ekonomiskās vērtības palielināšana, lauku saimniecību produkcijas pašizmaksas samazināšana un konkurētspējas palielināšana “

201Budžeta programma “Kultūraugu un mājdzīvnieku aprites uzraudzība un resursu saglabāšana un aizsardzība”

20246. tabula. ZM rīcības stratēģijas galvenie pasākumi 2003.-2005.gadam Lauku attīstības plāna pasākumu īstenošanai

1Šo noteikumu 12.11. un 12.12.apakšpunktā noteiktās prasības neattiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kuru valdījumā nav vairāk par piecām dzīvnieku vienībām.

1Ja A kategorijas piesārņojošu darbību iespējams veikt, pamatojoties uz vairākām labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijām, priekšroku dod Eiropas Komisijas apstiprinātajām vadlīnijām, bet, ja tādu nav, — vadlīnijām, kas paredz augstākas vides aizsardzības prasības (ņem vērā to detalizācijas pakāpi, izdošanas laiku un piemērotību attiecīgajai iekārtai, kā arī izmaksu efektivitāti, ieviešot vadlīniju nosacījumus).

2Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvas Nr.91/676/oj/?locale=LV' target='_blank' id='tooltip' rel-text='Atvērt direktīvu'>91/676/EEK par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti) 5.pants, III pielikums

32004.gada 1.maijs ar četru gadu ieviešanas termiņu

4Reģionālā vides pārvalde

5Dzīvnieku labturība

6Būru rekonstrukcija, lai nodrošinātu dējējvistu labturību

72003.gada Ministru kabineta noteikumi Nr.102 “Dējējvistu labturības noteikumi”

1Sprostā katrai dējējvistai paredz platību, kas nav mazāka par 550 cm2. Sprosta platību nosaka, mērot sprosta horizontālo virsmu, kuru dējējvistas brīvi izmanto bez ierobežojumiem.

1Sprosta augstums:

244.1. vismaz 65 % no sprosta platības ir 40 cm;

344.2. pārējā sprosta daļā — ne mazāks par 35 cm.

4Padomes 1999.gada 19.jūlija Direktīvas Nr.99/74/EK par dējējvistu labturības prasībām

55 1) un 4) pants

62004.gada 1.maijs

7Pārtikas un veterinārais dienests

8Higiēna

9Govju piena kvalitāte

102004.gada 6.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.251 “Piena un piena produktu aprites noteikumi”

1Somatisko šūnu skaits vienā mililitrā piena jeb vidējais ģeometriskais lielums, kas iegūts triju mēnešu periodā, kura laikā ņemts vismaz viens paraugs mēnesī, nepārsniedz:

215.1. 400000 somatisko šūnu govs pienā;

315.2. 500000 somatisko šūnu govs pienā, kuru paredzēts izmantot siera ražošanai ar nogatavināšanas periodu, ne mazāku par 60 dienām;

415.3. 500000 somatisko šūnu bifeļa pienā;

515.4. 400000 somatisko šūnu bifeļa pienā, kuru paredzēts izmantot piena produktu ražošanai no termiski neapstrādāta piena.

6Padomes 1992.gada 16.jūnija Direktīvas Nr.92/46/EEK par veterinārsanitārām prasībām attiecībā uz svaiga piena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū A pielikuma IV nodaļas A daļas 1., 2.punkts

7Saskaņā ar Pievienošanās līguma 8.pielikumu piena lopu saimniecībām, kuras neatbilst Direktīvas 92/46/EEC A pielikuma, IV nodaļas A daļas 1., 2.punktam, ir piešķirts pārejas periods līdz 2005.gada 31.decembrim ar noteikumu, ka šīs saimniecības ir iekļautas valsts iestāžu šim mērķim izveidotā sarakstā. Citām saimniecībām ieviešanas termiņš ir 2004.gada 1.maijs.

8Pārtikas un veterinārais dienests

9Higiēna

10Piena slaukšanas higiēna

112004.gada 6.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.251 “Piena un piena produktu aprites noteikumi”

1Mājputnus un cūkas nedrīkst turēt kopā ar dzīvniekiem, no kuriem iegūst pienu, kā arī piena ieguves telpās.

2Komisijas 1989. gada 26. maija Direktīvas 89/362/EEC par vispārējiem higiēnas nosacījumiem piena ražošanas saimniecībās 7. pants

32004.gada 1.maijs

4Pārtikas un veterinārais dienests

5Dzīvnieku labturība

6Mākslīgās ventilācijas sistēmas aprīkošana ar trauksmes ierīci un nodrošināšana ar rezerves ventilāciju

7Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.511 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”.

85.Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes automātisko un mehānisko aprīkojumu pārbauda ne retāk kā reizi dienā un konstatētos bojājumus nekavējoties novērš, lai nodrošinātu dzīvnieku veselību un labturību. Ja nav iespējams nekavējoties novērst atklātos bojājumus, veic nepieciešamos pasākumus dzīvnieku veselības un labturības nodrošināšanai.

1Novietnes, kas aprīkotas ar mākslīgās ventilācijas iekārtu:

216.1.apgādā ar trauksmes ierīci, kas iekārtas bojājuma laikā brīdina par ventilācijas traucējumiem. Trauksmes ierīci regulāri pārbauda;

316.2.nodrošina ar rezerves ventilāciju.

4Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (pielikuma 13.pants) un Padomes 1991.gada 19.novembra direktīva 91/629/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (pielikuma 4.pants)

52003.gada 12.septembris Attiecībā uz teļiem 16.1. stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

6Pārtikas un veterinārais dienests

7Dzīvnieku labturība

8Ūdens apgādes sistēmas ierīkošana vai atjaunošana dzīvnieku novietnēs

9Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.511 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”.

104.Lauksaimniecības dzīvniekus baro un dzirdina ar to vecumam, sugai un fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu pilnvērtīgu barību un svaigu dzeramo ūdeni, ievērojot noteikto daudzumu un laika intervālus. Dzīvnieku barība un dzeramais ūdens nesatur vielas un priekšmetus, kas var izraisīt ciešanas vai savainojumus dzīvniekam

1111.Lauksaimniecības dzīvnieku barošanas un dzirdināšanas vietas iekārto tā, lai nepieļautu barības un ūdens piesārņojumu un nodrošinātu visu dzīvnieku ērtu piekļūšanu barošanas un dzirdināšanas vietām.

12Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (pielikuma 16., 17.pants) un Padomes 1991.gada 19.novembra direktīva 91/629/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (pielikuma 13., 14.pants);

13Komisijas 2001.gada 9.novembra direktīva 2001/93/EK, ar kuru groza direktīvu 91/630/EEK, ar ko nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (pielikuma 7.pants);

142003.gada 12.septembris

15Pārtikas un veterinārais dienests

16Dzīvnieku labturība

17Sprostu ierīkošana jaunlopiem

18Ministru kabineta 2003.g. 2.septembra noteikumi Nr.491 “Teļu labturības prasības”.