Vairogs1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
SOCIĀLEKONOMISKĀ SITUĀCIJA JELGAVAS VALSTSPILSĒTĀ
1.1. Jelgavas attīstības tendences
1.1.1. Iedzīvotāji
Demogrāfija ir būtisks faktors, kas ietekmē teritorijas ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas, taču demogrāfisko tendenču ietekmē iedzīvotāju skaits gan Latvijā, gan Jelgavā pēdējos gados samazinās, galvenokārt iedzīvotāju negatīva dabiskā pieauguma rezultātā, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu. Negatīva iedzīvotāju ataudze ir galvenais strukturālais spiediens uz budžetu (veselība, sociālie pakalpojumi, izglītības tīkls). Migrācijas būtiskā ietekme iedzīvotāju skaita sarukumā ir mazinājusies, emigrācijas un imigrācijas apjoms kļuvis līdzsvarotāks. Kopš 2022. gada migrācijas saldo ietekmējuši arī Ukrainas bēgļi, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.
Pēdējos piecos gados gan dabiskā, gan mehāniskā iedzīvotāju kustība Jelgavā bijusi negatīva, izņemot 2022. gadu, kad migrācijas saldo bija pozitīvs, ņemot vērā lielo skaitu iebraukušo Ukrainas bēgļu.
1.1. attēls. Iedzīvotāju dabiskā un mehāniskā kustība Jelgavas valstspilsētā 2019. 2024.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
2025. gadā Jelgavas valstspilsētas un novada dzimtsarakstu nodaļā tika reģistrēts 331 jaundzimušais, kas deklarēts Jelgavā (2024. gadā 374), un 659 mirušie, kuru dzīvesvieta bija deklarēta Jelgavas valstspilsētā (2024. gadā 665). Vēl 49 Jelgavā deklarētie jaundzimušie reģistrēti kādā no citām Latvijas dzimtsarakstu nodaļām.
Lai gan iedzīvotāju skaits Jelgavā pēdējo piecu gadu laikā samazinājies par 0,9 % jeb 189 iedzīvotājiem, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk PMLP) datiem 2025. gada laikā Jelgavā deklarēto iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 138 iedzīvotājiem jeb 0,2 %. Uz 01.01.2026. pilsētā bija deklarēts 59 441 iedzīvotājs (uz 01.01.2025. 59 303), t.sk. 1046 Jelgavā deklarētajiem kā valstiskā piederība noteikta "Latvijas pagaidu aizsardzība", kas nozīmē, ka tie ir Ukrainas civiliedzīvotāji (uz 01.01.2025. tādu bija 1286).
Analizējot iedzīvotāju skaita izmaiņas 7 valstspilsētās, kas neietilpst novadu sastāvā, un salīdzinot 2026. gada sākuma un 2025. gada sākuma rādītājus (1.2. attēls), var secināt, ka 2025. gada laikā iedzīvotāju skaits ir palielinājies tikai Jelgavā.
01.01.2025.
01.01.2026.
Latvija
2 024 584
1 988 792
Rīga
672 509
659 416
Daugavpils
86 483
84 483
Liepāja
73 347
71 789
Jūrmala
60 378
60 329
Jelgava
59 303
59 441
Ventspils
35 664
34 909
Rēzekne
28 697
27 742
1.2. attēls. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas 7 valstspilsētās un Latvijā 2026. gada sākumā salīdzinājumā ar 2025. gada sākumu, %.
Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Fizisko personu reģistrs
Jelgava ir relatīvi noturīga deklarēto iedzīvotāju skaita dinamikā, salīdzinot ar citām valstspilsētām. Tādēļ pilsētā ir jāturpina veidot pievilcīga dzīves vide, atvēlot līdzekļus un ieguldot dzīves vidē, mājokļos, ģimeņu atbalstā un mobilitātē.
PMLP dati (1.3. attēls) liecina, ka Jelgavā 2025. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, 2024. gadu, palielinājies iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā par 379 un pēc darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits par 65, bet samazinājies iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam par 306. Savukārt, pēdējo 5 gadu laikā periodā no 2021.-2025. gadam iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam Jelgavā ir samazinājies par 8,1 %, bet palielinājies darbspējas vecumā par 1,2 % un pēc darbspējas vecuma par 1,9 %. Turpinās sabiedrības novecošanās un ilgtermiņā prognozējama darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, palielinoties demogrāfiskai slodzei pilsētā.
Mūsdienu demogrāfijas izaicinājumus var risināt gan ar investīcijām drošas un attīstošas dzīves vides izveidē, gan rūpēm par ģimenēm un to mājokļiem, gan ar kvalitatīvas izglītības iespējām visos vecumos, gan ar veselības un sociālajiem pakalpojumiem, kas pagarina cilvēka kvalitatīvi nodzīvotos dzīves gadus. Iedzīvotāju vecuma struktūra turpina mainīties un darbaspēka resursi samazinās, tāpēc jākoncentrējas uz esošo cilvēkresursu attīstību, rūpējoties par iedzīvotāju veselību, prasmēm un pašu cilvēku motivāciju pielāgoties un attīstīties, apgūt aizvien jaunas zināšanas un izpratni par jaunākajām tehnoloģijām, palikt darba tirgū ilgāk.
1.3. attēls. Iedzīvotāju skaits un vecumstruktūra Jelgavā 2021.-2025.
Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Fizisko personu reģistrs
2026. gadā Jelgavā iedzīvotāju līdzdalība un uzticēšanās tiek nostiprināta kā praktisks pārvaldības instruments, sistemātiski īstenojot iedzīvotāju iesaistes un atbalsta iniciatīvas, paaugstinot NVO projektu līdzfinansējumu, līdzdalības budžetu un iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā. Atvērtā pārvaldība Jelgavā sniegs izmērāmu ieguldījumu lēmumu kvalitātes uzlabošanā un resursu efektīvākā izmantošanā, savlaicīgi identificējot iedzīvotāju vajadzības un mazinot kļūdu, kavējumu un papildu izmaksu riskus.
1.1.2. Ekonomika
Pēdējo gadu laikā Latvijas ekonomiskā attīstība noritējusi sarežģītos apstākļos. Globālie procesi ekonomiskās svārstības, straujš inflācijas pieaugums un ģeopolitiskie satricinājumi būtiski ietekmējuši izaugsmes tempus, kā rezultātā 2023. un 2024. gadā Latvijas tautsaimniecībā bija vērojama stagnācija.
Taču 2025. gada pirmajos trīs ceturkšņos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums sasniedza 1,7 %, kas saspringtas ģeopolitiskās situācijas apstākļos vērtējams pozitīvi. Ekonomikas izaugsmi veicināja gan mēreni straujāka izaugsme galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, gan dažādi pasākumi ekonomikas stimulēšanai, īpaši kreditēšanas un investīciju jomā. Lielāko devumu izaugsmē nodrošināja investīciju pieaugums, ko sekmēja gan straujāka ES fondu līdzekļu apguve, gan privātā sektora kreditēšanas aktivizēšanās. Eksporta dinamika bija nevienmērīga preču eksports gandrīz saglabājās nemainīgs, savukārt pakalpojumu eksports pieauga. Lai gan ārējā vide nedaudz uzlabojās, tā joprojām ir vāja pastāvošās ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ. Vienlaikus privātā patēriņa attīstību ierobežoja augstais cenu līmenis, inflācijas gaidas un nenoteiktā ģeopolitiskā situācija1.
Arī Jelgavas uzņēmējdarbības vidē 2025. gadā iezīmējusies pozitīva tendence turpināja pieaugt jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, tam pārsniedzot likvidēto uzņēmumu skaitu. Saskaņā ar Lursoft datiem 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, Jelgavā reģistrēto uzņēmumu skaits pieaudzis par pieaudzis par 38 % jeb 90 uzņēmumiem, bet likvidēto samazinājies par 17 % jeb 39 uzņēmumiem (1.1. tabula).
Reģistrēti uzņēmumi
Likvidēti uzņēmumi
2022
2023
2024
2025
2022
2023
2024
2025
Jelgava
188
224
236
326
223
197
228
189
1.1. tabula. Jelgavā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits 2022.-2025.
Avots: SIA "Lursoft" dati uz 05.01.2026.
Jelgavā 2024. gadā bija 2378 individuālie komersanti un komercsabiedrības (tirgus sektora) jeb 43 uz 1000 iedzīvotājiem (2023. gadā 44). Salīdzinot Jelgavas rādītājus ar Latvijas un Zemgales reģiona vidējiem rādītājiem, Jelgava atpaliek no Latvijas vidējā (52), bet ir virs Zemgales reģiona rādītāja (34), savukārt 8 valstspilsētu vidū (izņemot Rīgu un Ogri) Jelgava bija 3.vietā aiz Valmieras un Jūrmalas (1.2. tabula).
2022
2023
2024
Individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits
Uz 1000 iedz.
Individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits
Uz 1000 iedz.
Individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits
Uz 1000 iedz.
Daugavpils
2474
31
2449
31
2448
31
Jelgava
2413
44
2405
44
2378
43
Jēkabpils
775
36
787
37
777
37
Jūrmala
2276
45
2318
45
2358
46
Liepāja
2608
39
2609
39
2565
38
Rēzekne
969
37
946
36
942
35
Valmiera
1093
48
1070
47
1079
47
Ventspils
1110
34
1111
34
1103
33
1.2. tabula. Individuālo komersantu un tirgus sektora komercsabiedrību kopskaits un skaits uz 1000 iedzīvotājiem 8 valstspilsētās 2022.-2024.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Jelgava ir industriāla pilsēta ar attīstītu apstrādes rūpniecību, kuras dominējošās nozares ir metālapstrāde, mašīnbūve, kokapstrāde, pārtikas ražošana, plastmasas pārstrāde. Apstrādes rūpniecībai ir nozīmīgs devums kopējā tautsaimniecības izaugsmē, taču ekonomikas sabremzēšanās ir atstājusi iespaidu arī uz Jelgavas apstrādes rūpniecības rādītājiem.
Jelgavā saražotās apstrādes rūpniecības produkcijas apgrozījums 2024. gadā sasniedza 288,82 milj. euro salīdzinot ar 2023. gadu, samazinājums par 12,6 % jeb 41,8 milj. euro. Eksporta īpatsvars 2024. gadā veidoja 70,7 % no produkcijas apgrozījuma (2023. gadā 75,7 %), salīdzinot ar iepriekšējo gadu samazinājums par 6,8 procentpunktiem, savukārt, apgrozījums vietējā tirgū attiecīgi bija 29,3 % (2023. gadā 24,3 %).
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības mērķis ir veicināt strukturālas ekonomikas pārmaiņas, stiprinot inovāciju, zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu attīstību ar augstu produktivitāti un eksporta apjomiem. Ņemot vērā ekonomikas sabremzēšanos pēdējos gados, ir nepieciešams noturēt fokusu uz investīcijām publiskajā infrastruktūrā, energoefektivitātē, industriālo teritoriju attīstībā un iedzīvotāju prasmēs, kas var nodrošināt ne tikai pilsētas attīstību, bet arī veicināt lielāku noturību pret dažādiem ārējiem faktoriem. Pēc uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem Jelgava atpaliek no Latvijas vidējā rādītāja, bet ir virs Zemgales rādītāja, kas ļauj skaidrot 2026. gada budžeta prioritāti: ne tikai "vairāk uzņēmumu", bet "produktīvāki uzņēmumi" (zināšanu ietilpīgi pakalpojumi un augstākas pievienotās vērtības ražošana).
1.4. attēls. Apstrādes rūpniecības produkcijas apgrozījums, tūkst. euro un eksporta īpatsvars, % Jelgavā2, 2020.-2024.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Lai sekmētu pilsētas tautsaimniecības pārorientāciju uz nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību un inovāciju potenciālu, pašvaldība 2024. gadā uzsāka nacionālas nozīmes Zemgales industriālā parka attīstību bijušā lidlauka teritorijā ~300 hektāru platībā. Parka attīstība paredzēta galvenokārt viedās specializācijas jomās bioekonomikas; viedās enerģētikas; informācijas un komunikāciju tehnoloģiju; viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu attīstībā. 2026. gada vidū pašvaldība plāno pabeigt transporta un inženiertehniskās infrastruktūras izveides pirmo kārtu, nodrošinot industriālā parka sasniedzamību.
Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm sagaidāms, ka 2026. gadā ekonomiskā aktivitāte Latvijā palielināsies un IKP izaugsme gadā varētu sasniegt vismaz 2,2 %. Ekonomiskās situācijas uzlabošanos Latvijā sekmēs vairāki faktori: 1) paredzams eksporta pieaugums, jo tiek prognozēta ārējā pieprasījuma atjaunošanās un stabilizācija Latvijas galvenajos eksporta tirgos; 2) investīciju plūsmas saglabāsies augstas, pateicoties gan Eiropas Savienības fondu līdzekļu efektīvākai apguvei, gan privātā sektora aktivitātei; 3) pieaugs kreditēšanas apjomi, kas veicinās uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba vietu radīšanu. Būtiska loma būs arī valdības īstenotajiem strukturālajiem uzlabojumiem un atbalsta pasākumiem inovāciju, digitalizācijas un zaļās ekonomikas jomā, kas veicinās ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā3.
1.1.3. Nodarbinātība un bezdarbs
Līdz ar ekonomikas izaugsmes atjaunošanos, sākot ar 2025. gada otro ceturksni vērojams aktivitāšu pieaugums arī darba tirgū palielinās iedzīvotāju nodarbinātība un ekonomiskā aktivitāte, kā arī stabili pieaug darba algas, jo zemais bezdarba līmenis un grūtības piesaistīt piemērotus darbiniekus liek darba devējiem piedāvāt augstāku atalgojumu. Pieaugot darbaspēka pieprasījumam dažādās tautsaimniecības nozarēs, arvien izteiktāki kļūst demogrāfisko tendenču radīti darbaspēka iztrūkuma riski, ko ietekmē gan darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās, gan darbaspēka novecošanās procesi4
Vidējais bezdarba līmenis Jelgavā 2025. gadā samazinājās līdz 3,2 % (2024. gadā vidēji 3,3 %). No valstspilsētām zemi bezdarba rādītāji bija arī Valmierai (2,5 %), Rīgai (3,1 %) un Jūrmalai (3,2 %). Jelgavā par 7,9 % samazinājies arī bezdarbnieku skaits 2025. gada sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras bezdarbnieku uzskaitē bija reģistrēti 1164 Jelgavas iedzīvotāji (2024. gada sākumā 1188), 2025. gada beigās 1072 (2024. gada beigās 1112). No 1072 bezdarbniekiem 73,5 % (788 cilvēki) bija ar bezdarba ilgumu līdz 6 mēnešiem, 9,7 % (104 cilvēki) bija ilgstošie bezdarbnieki (bezdarbnieku uzskaitē ilgāk par vienu gadu).
1.5. attēls. Bezdarba līmenis, % un bezdarbnieku skaits Jelgavā 2025. gadā, pa mēnešiem.
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra
Darba vietu skaits teritorijā ir būtisks faktors, kas raksturo teritorijas ekonomisko aktivitāti un izaugsmi. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2024. gadā Jelgavā strādājošo skaits samazinājās par 127 strādājošajiem jeb 0,5 % un bija 25 517 darba ņēmēji (2023. gadā 25 644). Vislielāko Jelgavā strādājošo īpatsvaru joprojām veidoja jelgavnieki 50 % no kopējā strādājošo skaita jeb 12 764 strādājošie (2023. gadā 12 941), 2306 rīdzinieki jeb 9 % (2023. gadā 2267), kā arī apkārtējo novadu iedzīvotāji, no kuriem lielāko īpatsvaru veidoja Jelgavas novadā deklarētie 5773 jeb 22,6 % un Dobeles novadā deklarētie 889 jeb 3,5 %.
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
Strādājošie jelgavnieki:
34 002
34 651
33 426
33 522
32 754
33 160
33 050
t.sk. Jelgavā strādājošie jelgavnieki
12 644
12 921
12 513
12 852
12 910
12 941
12 764
t.sk. Rīgā strādājošie jelgavnieki
12 721
12 730
12 261
12 091
11 644
11 698
11 627
1.3. tabula. Strādājošo jelgavnieku skaits, 2018.-2024.
Avots: Valsts ieņēmumu dienests
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem kopējais strādājošo jelgavnieku skaits 2024. gadā bija 33 050 (2023. gadā 33 160), un, salīdzinot ar 2023. gadu, strādājošo jelgavnieku skaits samazinājās par 110 strādājošajiem jeb 0,3 %. Jelgavā strādāja 39 % jeb 12 764 jelgavnieki (2023. gadā 12 941), Rīgā darba vietas bija atraduši 35,2 % jeb 11 627 Jelgavas iedzīvotāji (2023. gadā 11 698), Jelgavas novadā 2619 jelgavnieki jeb 8 % (2023. gadā 2665).
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
Jelgavā strādājošo skaits
24 063
25 099
23 906
24 732
25 012
25 644
25 517
1.4. tabula. Jelgavā strādājošo skaits, 2018. 2024.
Avots: Valsts ieņēmumu dienests
Ņemot vērā arvien pieaugošo kvalificēta darbaspēka nepietiekamību, gan Latvijā, gan Jelgavā turpina pieaugt vidējā darba samaksa. Darba samaksas pieaugumu 2025. gadā ietekmēja arī minimālās algas likmes palielināšana par 5,71 % uz 740 euro no 700 euro 2024. gadā. Līdz ar vidējā atalgojuma pieaugumu pozitīvas tendences vērojamas arī atalgojuma struktūrā turpina samazināties minimālās darba algas saņēmēju īpatsvars, palielinās to nodarbināto īpatsvars, kas saņem algu virs 1000 euro mēnesī5.
2024. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa Jelgavā pieauga par 9,7 %, salīdzinot ar 2023. gadu, bet, salīdzinot ar 2020. gadu pat par 50 %. Lai gan Jelgavā atalgojums aug, tas tomēr atpaliek no valsts vidējā, kas nozīmē, ka pilsētas konkurētspēja par iedzīvotājiem ir tieši saistīta ar kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un dzīves vidi, ne tikai ar darba vietu skaitu.
1.6. attēls. Strādājošo mēneša vidējā bruto (euro) darba samaksa Jelgavas valstspilsētā 2020.-2024. g. (eksperimentālā statistika).
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
2025. gada 3. ceturksnī mēneša bruto darba alga sabiedriskajā sektorā strādājošajiem Jelgavā (dati par privāto sektoru valstspilsētu līmenī nav pieejami) sasniedza vidēji 1784 euro (2024. gada 3. ceturksnī 1621 euro, 2023. gada 3. ceturksnī 1407 euro). Atalgojuma pieauguma temps sabiedriskajā sektorā 2025. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, Jelgavā bija +10 %, savukārt, pašvaldības struktūrās strādājošajiem Jelgavā vidējais atalgojums palielinājās tikai par 5,5 %, kas nav salīdzināms ar būtisko atalgojuma pieaugumu pašvaldību struktūrās Rīgā par 25,4 %, Jūrmalā par 17,9 %, Rēzeknē 14,5 %, Latvijā kopumā 9,8 %6. 2026. gadā Jelgavā atalgojuma palielinājums pašvaldības iestādēs var tikt saistīts tikai kopā ar strukturālām reformām, amata vietu pārskatīšanu un efektivitātes uzlabošanu.
1.7. attēls. Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 7 valstspilsētās un Latvijā 2023.-2025. gada 3. ceturksnī, euro.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Saskaņā ar banku analītiķu prognozēm darba samaksas kāpums palēnināsies, 2026. gadā sasniedzot 7 % pieaugumu un apsteidzot inflāciju, kas nozīmē iedzīvotāju vidējās pirktspējas nelielu pieaugumu. Pozitīvu ietekmi uz darba algu pieaugumu turpinās uzturēt pieaugošā kvalificēta darbaspēka nepietiekamība, kas rada nepieciešamību darba devējiem ne tikai aktīvāk domāt par to, kā piesaistīt jaunus speciālistus, bet arī par to, kā noturēt esošos. Taču kopējo darba samaksas pieauguma tempu slāpēs arī 2026. gadā valdības noteiktie ierobežojumi saistībā ar piemaksām, naudas balvām, prēmijām un virsstundu darba apmaksu.7
Lielākajā daļā Latvijas pašvaldību ieņēmumu struktūrā dominē iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un valsts transferti, kas nozīmē, ka jebkura demogrāfiska svārstība vai nodokļu politikas izmaiņa automātiski atspoguļojas pašvaldību budžeta telpā.
1.2. Pašvaldības investīciju projekti
Pašvaldība pievērš būtisku uzmanību pilsētas infrastruktūras attīstībai, ieguldot gan pašvaldības budžeta līdzekļus, gan piesaistot ārējo finanšu avotu līdzekļus. 2026. gadā turpināsies jau uzsākto investīciju projektu īstenošana, tiks pabeigti vairāki nozīmīgi pašvaldības infrastruktūras projekti, kā arī tiks uzsākti vairāki jauni investīciju projekti.
2026. gada nozīmīgākie pašvaldības infrastruktūras projekti:
• noslēgsies Atveseļošanas fonda finansēts projekts "Zemgales industriālā parka attīstība, I kārta" jauna industriālā parka izveidei bijušā lidlauka teritorijā, pašvaldībai attīstot industriālā parka vajadzībām nepieciešamo publisko ielu un inženiertehnisko infrastruktūru Meiju ceļa posmā no Satiksmes ielas līdz 1.līnijai, Atmodas ielas posmā no Dobeles šosejas līdz Lapskalna ielai, Lapskalna ielas posmā no Zvejnieku ielas līdz Slokas ielai, Slokas ielas posmā no Meiju ceļa līdz Lapskalna ielai, kā arī izbūvējot jaunas iekškvartāla ielas;
• ERAF līdzfinansēta projekta "Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās inženiertehniskās infrastruktūras izveide Cepļu ielas apkaimē Jelgavā" ietvaros tiks veikta ielas starp Prohorova ielu un Cepļu ielu un Cepļu ielas posma, t.sk. lietus ūdens kanalizācijas tīklu, elektroapgādes ārējo tīklu (ielu apgaismojuma), izbūve;
• Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzfinansēta projekta "Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās inženiertehniskās infrastruktūras izveide Dzirnavu un Bauskas ielā, Jelgavā" ietvaros turpinās Dzirnavu ielas un Bauskas ielas posma pārbūve 640 metru garumā;
• ERAF līdzfinansēta projekta "Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās inženiertehniskās infrastruktūras izveide Bauskas ielā, Jelgavā (no Platones tilta līdz Miera ielas aplim)" ietvaros tiks veikta Bauskas ielas posma pārbūve 930 m garumā;
• Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta "Miera ielas posma, no Zemeņu ielas līdz Miera ielas un Aizsargu ielas rotācijas aplim, pārbūve, Jelgavā" ietvaros tiks turpināta Miera ielas pārbūve;
• EKII līdzfinansēta projekta "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām Jelgavas valstspilsētā, II. kārta" ietvaros tiks veikta ielu apgaismojuma 923 veco gaismekļu nomaiņa uz energoefektīviem LED gaismekļiem un aprīkošana ar gaismekļa vadības blokiem;
• ERAF projekta "Sabiedrības drošības sistēmas attīstība pašvaldībās" ietvaros turpināsies darbi gaisa telpas un satiksmes drošības uzraudzības sistēmu izveidei, videonovērošanas tīklu paplašināšanai Jelgavā;
• projekta "Lietus ūdens atvades kapacitātes uzlabošana Pulkveža Brieža ielas sateces baseinā, Jelgavā" ietvaros tiks pabeigta lietus ūdens kanalizācijas tīklu pārbūve Pulkveža Brieža ielā, būtiski samazinot lietusūdeņu uzkrāšanos un applūšanas risku, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti šajā pilsētas daļā;
• ERAF līdzfinansēta projekta "Jelgavas valstspilsētas pašvaldības infrastruktūras pielāgošana klimata pārmaiņām" ietvaros tiks veikta esošās lietus ūdens sistēmas savākšanas kapacitātes un kvalitātes uzlabošana, iekļaujot potenciālo noteču infiltrācijas zonu un lietus ūdens akumulēšanas vietu atjaunošanu vai jaunu ierīkošanu ar ilgtspējīgiem "zaļās" infrastruktūras risinājumiem;
• ERAF līdzfinansēta projekta "Pārlielupes skeitparka būvniecība publiskās ārtelpas attīstībai Jelgavā" ietvaros plānots pabeigt Pārlielupes skeitparka projektēšanu un izbūvi, veicinot publiskās ārtelpas attīstību Jelgavā;
• ERAF līdzfinansēta projekta "Jelgavas pamatskolas "Valdeka" attīstības centrs" infrastruktūras un mācību vides attīstība" ietvaros tiks turpināta speciālās izglītības iestādes mācību vides un infrastruktūras, kā arī materiāli tehniskā nodrošinājuma uzlabošana;
• noslēgsies ēkas Mātera ielā 30, Jelgavā pārbūve Jelgavas Mākslas skolas vajadzībām;
• ERAF līdzfinansēta projekta "Pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība Nameja ielā 30, Jelgavā" ietvaros plānots uzsākt jauna pašvaldības bērnudārza būvniecību, lai atbilstoši vienlīdzīgas pieejas principam veicinātu pašvaldības pirmsskolas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem;
• tiks uzsākta ERAF līdzfinansēta projekta "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vispārējās izglītības pakāpē Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā" īstenošana, uzlabojot Jelgavas Centra pamatskolas, Jelgavas 4. vidusskolas, Jelgavas 5. vidusskolas un Jelgavas 4. sākumskolas mācību vidi atjaunojot un pilnveidojot dabaszinātņu (dabaszinību (1. 6. klasei), ķīmijas, bioloģijas, fizikas, dizaina un tehnoloģiju, inženierzinību, ģeogrāfijas) un matemātikas kabinetus, iegādājoties IKT aprīkojumu;
• tiks uzsākta ERAF līdzfinansēta projekta "Jelgavas valstspilsētas pašvaldības objektu pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem" īstenošana, kura rezultātā 12 pašvaldības objekti tiks pielāgoti III kategorijas patvertņu ierīkošanai.