4. pants

Satversmes tiesa ir noteikusi kārtību, kādā tā

lietas ierosināšanas un lietas sagatavošanas stadijā lemj par

lūgumu apturēt tiesas nolēmuma izpildi (sk. Satversmes tiesas

2005. gada 31. augusta lēmumu "Par kārtību,

kādā pieņemams Satversmes tiesas likuma

19.2 panta piektajā daļā paredzētais

lēmums"). Tāpat Satversmes tiesa ir noteikusi, ka

procesuālus jautājumus lietā, kurā tiesvedība ir apturēta, lai

uzdotu Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības

tiesību normas spēkā esību un interpretāciju, Satversmes tiesa

var izlemt rīcības sēdē (sk. Satversmes tiesas 2018. gada

29. oktobra rīcības sēdes lēmumu lietā

Nr. 2016-04-03) un ka Satversmes tiesa par paskaidrojumu

sniegšanu Eiropas Savienības Tiesai lemj rīcības sēdē,

neatjaunojot tiesvedību lietā (sk. Satversmes tiesas

2021. gada 5. oktobra rīcības sēdes lēmumu par kārtību,

kādā sniedzami paskaidrojumi Eiropas Savienības Tiesai).

Tomēr Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā

nav noregulēta kārtība, kādā Satversmes tiesa lemj par lūgumu

apturēt tiesas nolēmuma izpildi, ja lūguma iesniegšanas brīdī

tiesvedība Satversmes tiesas lietā ir apturēta līdz brīdim, kad

stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Šo jautājumu

līdz šim nav noregulējusi arī pati Satversmes tiesa. Saskaņā ar

Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmo daļu šajā likumā un

Satversmes tiesas reglamentā neregulētus procesuālus jautājumus

izlemj Satversmes tiesa.

Līdz ar to Satversmes tiesai jānosaka kārtība, kādā tā lemj

par tiesas nolēmuma izpildes apturēšanu, ja lūguma iesniegšanas

brīdī tiesvedība Satversmes tiesas lietā ir apturēta līdz brīdim,

kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.