5. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
No Satversmes tiesas likuma un Satversmes
tiesas reglamenta izriet, ka atkarībā no konkrētās procesa
stadijas procesuālie jautājumi lietās pamatā tiek izlemti
Satversmes tiesas rīcības sēdē, savukārt lietas izskatīšana pēc
būtības notiek tiesas sēdē (sk., piemēram, Satversmes tiesas
likuma 22. panta desmito daļu un 28. pantu un
Satversmes tiesas reglamenta 87. un 128. punktu). Lai
nodrošinātu kāda procesuāla jautājuma ātrāku izlemšanu, rīcības
sēde var notikt arī tiesas sēdes pārtraukuma laikā (sk.
Satversmes tiesas 2014. gada 3. decembra lēmuma par
tiesas sēdes datuma pārcelšanu lietā Nr. 2014-03-01
4. punktu).
Tiesas nolēmuma izpildes apturēšanas mērķis citstarp ir
nodrošināt personas tiesību aizsardzību. Šo risinājumu piemēro
gadījumos, kad pastāv tādi ārkārtas apstākļi, kuru dēļ attiecīgā
nolēmuma izpilde varētu padarīt neiespējamu Satversmes tiesas
sprieduma izpildi vai radīt būtisku kaitējumu pieteikuma
iesniedzējam (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas
2022. gada 25. janvāra rīcības sēdes lēmuma lietā
Nr. 2021-42-01 4. punktu). Tādēļ lūgums apturēt
tiesas nolēmuma izpildi pēc būtības ir uzskatāms par tādu, kas
izlemjams tūlītēji, negaidot tiesas lēmumu par tiesvedības
atjaunošanu lietā pēc Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma spēkā
stāšanās.
Tātad, lai nodrošinātu procesa efektivitāti un personas
tiesību aizsardzību, Satversmes tiesa par lūgumu apturēt tiesas
nolēmuma izpildi, ja lūguma iesniegšanas brīdī tiesvedība
Satversmes tiesas lietā ir apturēta līdz brīdim, kad stājas spēkā
Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, lemj rīcības sēdē,
neatjaunojot tiesvedību lietā.