5. pants

No Satversmes tiesas likuma un Satversmes

tiesas reglamenta izriet, ka atkarībā no konkrētās procesa

stadijas procesuālie jautājumi lietās pamatā tiek izlemti

Satversmes tiesas rīcības sēdē, savukārt lietas izskatīšana pēc

būtības notiek tiesas sēdē (sk., piemēram, Satversmes tiesas

likuma 22. panta desmito daļu un 28. pantu un

Satversmes tiesas reglamenta 87. un 128. punktu). Lai

nodrošinātu kāda procesuāla jautājuma ātrāku izlemšanu, rīcības

sēde var notikt arī tiesas sēdes pārtraukuma laikā (sk.

Satversmes tiesas 2014. gada 3. decembra lēmuma par

tiesas sēdes datuma pārcelšanu lietā Nr. 2014-03-01

4. punktu).

Tiesas nolēmuma izpildes apturēšanas mērķis citstarp ir

nodrošināt personas tiesību aizsardzību. Šo risinājumu piemēro

gadījumos, kad pastāv tādi ārkārtas apstākļi, kuru dēļ attiecīgā

nolēmuma izpilde varētu padarīt neiespējamu Satversmes tiesas

sprieduma izpildi vai radīt būtisku kaitējumu pieteikuma

iesniedzējam (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas

2022. gada 25. janvāra rīcības sēdes lēmuma lietā

Nr. 2021-42-01 4. punktu). Tādēļ lūgums apturēt

tiesas nolēmuma izpildi pēc būtības ir uzskatāms par tādu, kas

izlemjams tūlītēji, negaidot tiesas lēmumu par tiesvedības

atjaunošanu lietā pēc Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma spēkā

stāšanās.

Tātad, lai nodrošinātu procesa efektivitāti un personas

tiesību aizsardzību, Satversmes tiesa par lūgumu apturēt tiesas

nolēmuma izpildi, ja lūguma iesniegšanas brīdī tiesvedība

Satversmes tiesas lietā ir apturēta līdz brīdim, kad stājas spēkā

Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, lemj rīcības sēdē,

neatjaunojot tiesvedību lietā.