000. pants

Aptuveni trešā daļa Latvijas uzņēmumu izmanto

Internet pieslēgumu savam darbam. Kopējais trafika apjoms

2000. gadā pārsniegs 30 teraoktetus. Tai pašā laikā salīdzinot

Latvijas telekomunikāciju infrastruktūras galvenos rādītājus ar

ES valstu rādītājiem ir redzama būtiska atpalicība, īpaši no

Ziemeļvalstīm (apm. par 3-4 gadiem, kas ir ļoti daudz, ņemot vērā

nozares dinamiskumu un nozīmību tautsaimniecībai).

Pašlaik neapmierinošā valsts

teritorijas pārklājuma ar Internet pakalpojumiem galvenais

cēlonis ir zemā telekomunikāciju tīkla digitalizācijas pakāpe

Latvijā (tikai ap 45%). Stabils un drošs Internet

pieslēgums iespējams galvenokārt tiešā maģistrālā tīkla tuvumā

(pārsvarā rajonu centros), kamēr mazpilsētās un ciemos

Internet pieslēgums ir problēma. Izdalīto līniju

ierīkošanas laiks daudzās vietās ir nepieļaujami liels.

Fiksētā

Mobilā

Internet

tīkla

tīkla

pieslēgumu

blīvums

blīvums

blīvums

ES valstis

56%

44%

23%

Eiropas Ziemeļvalstis

66%

59%

40%

Latvija

30,5%

15%

5%

Neapmierinošs ir publiski pieejamo

Internet terminālu pārklājums. Mazāk nekā 5% no Latvijas

1089 zinātniskajām un publiskajām bibliotēkām ir pieejams

Internet pieslēgums. Bibliotēku nodrošinājums ar datoriem

ir nepietiekams, kā rezultātā nav iespējams moderno tehnoloģiju

lietošana informācijas apgādei.

Vairāk nekā 80% pašvaldībās ir

vismaz viens dators, taču kopumā informācijas tehnoloģiju

izmantošana ir stohastiska un nekoordinēta, tai skaitā

uzņēmējdarbības veicināšanai savā teritorijā. Tikai 20%

pašvaldību ir pieslēgtas Internet .

Relatīvi labāks stāvoklis ir

mācību iestādēs. Kopsummā Latvijas skolās šodien ir vairāk nekā

11 500 datoru (vidēji 10 datori katrā skolā valstī, 25 datori

katrā Rīgas skolā). Datorklases ir instalētas visās valsts

vidusskolās, to lielums ir no pieciem datoriem lauku vidusskolās

līdz 15 datoriem Rīgas vidusskolās. Visām valsts skolām ir

nodrošināta iespēja strādāt Internet vidē ar iezvanpieeju, taču

reāli tikai 40% skolu pašlaik izmanto šo iespēju. Tikai 14%

Latvijas skolu ir Internet pieslēgums izmantojot izdalītās

līnijas. Sevišķi mazs ir mājas datoru pieslēgums Internet, kas

šodien nepārsniedz 1% no mājsaimniecību kopskaita.

Pašreizējā Internet

pieslēguma cena ir pārāk augsta individuālajiem lietotājiem un

pat pašvaldībām un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpēc

iezvanpieeja Internet informācijas resursiem joprojām tiek

izmantota maz, kamēr izmantoto izdalīto līniju kapacitātes

galvenokārt ir minimālas (64-256 kbit/s), atšķirībā no

Rietumvalstīm platjoslas 2 Mbit/s pieslēgumi vēl nav kļuvuši par

vispārpieņemtu normu.

Kā paātrināt virzību, lai ielēktu

strauji ātrumu uzņemošajā informācijas sabiedrības veidošanas

procesā, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu, stabilu

attīstību?

Informācijas un telekomunikāciju

tehnoloģiju dinamiskā attīstība sniedz arvien jaunas iespējas un

jaunus informātikas pielietojumus. Īpaši jāatzīmē Internet

kā universālas informācijas izplatīšanas vides nozīmīguma

bezprecedenta straujš kvantitatīvs un kvalitatīvs pieaugums. Arī

Latvijā Internet lietotāju daudzums jau ir sasniedzis

kritisko masu , līdz ar to sākas resursu efektīva

izmantošana konkurences apstākļos, pirmām kārtām tas attiecas uz

visa veida komercdarbību un valsts sektora pakalpojumiem.

Jaunās ekonomikas elementu

paātrināta ienākšana Latvijas tautsaimniecībā, elektroniskās

komercijas (virtuālie uzņēmumi, vairum- un mazumtirdzniecība,

piegādes valsts pasūtījumam, finansu transakcijas u.c.)

izplatība, dažādi teledarba veidi ir ļoti būtiski ekonomiskās

aktivitātes pieaugumam, jaunu labi apmaksātu darba vietu

veidošanai, mazā un vidējā biznesa stimulēšanai visos valsts

reģionos, tautsaimniecības attīstībai un tās konkurētspējas

paaugstināšanai pasaules tirgū, rezultātā visas sabiedrības un

katra indivīda labklājības pieaugumam.

Tam ir izšķirošs iespaids kā uz

atsevišķu reģionu ekonomiku, tā arī uz veiksmīgu un līdzsvarotu

Latvijas attīstību kopumā. Ir nepieciešams stimulēt augsto

tehnoloģiju uzņēmumu izvietošanu visos valsts reģionos. Pilsētām

jākļūst par jaunās ekonomikas mezglu punktiem savā novadā,

tās jāizmanto tehnoloģisko un biznesa parku attīstībai, tai pašā

laikā virtuālajiem uzņēmumiem un teledarbam kļūstot par ikdienu

lauku teritorijās.

Latvijas ekonomikas paātrinātai

attīstībai nepieciešams, lai jau šobrīd procesā kā aktīvi

dalībnieki iesaistītos ne tikai informātikas speciālisti bet

ikviens sabiedrības loceklis, ikviens uzņēmums ikvienā valsts

reģionā. Programmas e-Latvija saturs arī ir koncentrēts uz

šim nolūkam nepieciešamo darbību un pasākumu prioritāru un

paātrinātu veikšanu. Tam nolūkam programma e-Latvija

paredz:

• krasi uzlabot pašlaik

nepietiekami kvalitatīvās pieslēgšanās iespējas Internetam

;

• prioritāri nodrošināt, lai katrs

Latvijas iedzīvotājs būtu spējīgs izmantot moderno informācijas

tehnoloģiju sniegtās iespējas, tam nolūkam paaugstinot vispārējo

informācijas pratības līmeni valstī, pilnveidojot apmācību

metodiku un iespējas;

• nodrošināt lokālās un globālās

visa veida informācijas satura pieejamību ikvienam valsts

iedzīvotājam;

• paātrināti izveidot

elektroniskās komercijas un elektroniskās valdības aplikācijām un

transakcijām nepieciešamo vidi.

Programmā e-Latvija

ietvertās darbības un pasākumus var sagrupēt trīs funkcionālās

kopās.

Vispārēja

Internet pieejamība: lētāks, ātrāks, drošāks

pieslēgums

Ikviena iedzīvotāja un uzņēmuma

kvalitatīvs pieslēgums informācijas un telekomunikāciju tīkliem

visā Latvijas teritorijā par sociāli pieņemamām cenām ir viens no

pamatnosacījumiem informācijas sabiedrības izveidošanai.

Lai nodrošinātu visiem

iedzīvotājiem iespēju iekļauties Internet apritē, lai

ikviens varētu izmantot visas Internet sniegtās iespējas,

ir nepieciešams fokusēties uz grupveida pieeju - visu valsts

bibliotēku, skolu, pašvaldību pieslēgšanu Internet un

publiski pieejamo Internet terminālu instalāciju tajās

tuvākajā laikā. Pastiprināta uzmanība ir jāvelta attālinātajiem

un īpaši atbalstāmajiem reģioniem.

Informācijas un telekomunikāciju

pakalpojumu tirgu ir nepieciešams pilnībā liberalizēt saskaņā ar

ES principiem, veicinot augošas kvalitātes un pieejamības

pakalpojumus pie krītošām cenām. Ir ļoti svarīgi, lai pašlaik

izstrādājamā jaunajā likumā Par telekomunikācijām arī

Latvijā noteiktu pēc iespējas tuvu tirgus liberalizācijas

termiņu, kā arī netiktu pieļauta monopolpakalpojumu apjoma

palielināšana, izplatot to uz jebkāda veida Internet

pakalpojumiem. Kā rezultāts īrēto līniju tirgus atvēršanai un

konkurences vides uzlabošanai ir sagaidāms datu pārraides

pakalpojumu pieejamības (gan izplatības, gan kvalitātes, gan cenu

ziņā) augums. Tai pašā laikā Internet vides izmantošana

komerciāliem mērķiem prasa palielināt vides drošuma līmeni, šim

nolūkam valstij pilnībā jālikvidē esošās tiesiskās nepilnības un

jāveicina godīga konkurence Internet pakalpojumu

sniegšanā. Jāievieš Internet regulēšana ( Internet

pieejamības iekļaušana universālā pakalpojuma grozā, adrešu

domēnu resursu kā nacionālās bagātības izmantošana, informācijas

un pakalpojumu sniedzēju autorizēšana un atbildība, utt.),

jānodrošina informācijas resursu fiziskā un loģiskā aizsardzība

atbilstoši informācijas sistēmu drošības noteikumiem.

Internet lietotāju informācijas aizsardzībai jāpaātrina kā

normatīvo aktu izstrāde, tā Datu aizsardzības inspekcijas

darbības uzsākšana.

Uzdevumi :

Pilna telekomunikāciju tīkla

digitalizācija

01.01.2002

Telekomunikāciju tirgus pilna libera-

lizācija, īrēto līniju tirgus

atvēršana

01.01.2003

Internet segmenta un pakalpojumu

regulēšana, pakalpojumu sniedzēju

atbildība par datu drošību

01.01.2002

Vispārpieejamu Internet terminālu

instalācija ikvienā bibliotēkā,

skolā,

01.01.2004

pašvaldībā

(pakāpeniski)

Personas datu aizsardzības nodrošinājums

01.01.2002

Vispārēja

informācijas pratība un pieejamība

Izglītota cilvēka izaugsme un

konkurētspēja ES brīvajā darbaspēka tirgū, iniciatīvas un

uzņēmības veidošana ir pamatmērķi, uz kuriem jāvērš izglītības

sistēmas pamatprincips - iemācīties, kā pārvērst informāciju

gudrībā un gudrību pārticībā. Mūsu ekonomikas attīstībai katrai

skolai un bibliotēkai, katram uzņēmumam un iedzīvotājam ir jābūt

aktīvi iesaistītam zināšanu pārvaldības procesā. Informācijai un

zināšanām ir jābūt pieejamām ikvienam sabiedrības loceklim, un

ikvienam jābūt spējīgam tās izmantot darbā un ikdienas dzīvē,

nepieļaujot ar informāciju bagāto un nabago sabiedrības slāņu

veidošanos. Katram ir jāmāk un katram ir jābūt iespējai

līdzdarboties informācijas sabiedrībā.

Ir jāpaātrina sekmīgi iesāktā

Latvijas skolu informatizācija, arī turpmāk uzsverot datorizēto

mācību - metodisko materiālu izstrādi un skolotāju apmācību.

Ikvienai skolai ir jābūt pieslēgtai Internet , lai

izmantotu Internet vides arvien pieaugošās iespējas mācību

procesā.. Visās augstskolu studiju programmās ir jāiekļauj

informācijas pratības apguve, iemācot ikvienam prasmi atrast

vajadzīgo informāciju un pārstrādāt to par zināšanām,

ieinteresējot indivīdu patstāvīgam mācību darbam visa mūža

garumā.

Tālmācības ieviešana, īpaši

pēcdiploma un tālākapmācībai, pārkvalifikācijas un

intensīvkursiem dos ikvienam elastīgas iespējas izglītībai

neatkarīgi no vecuma, dzīves vietas vai sociālā stāvokļa.

Regulāras mācības reāli varēs kļūt par organisku un nepieciešamu

darba sastāvdaļu. Latvijā jāievieš Eiropas kopējais datorpratības

sertifikāts kā kvantitatīvs apliecinājums ikviena darbinieka

prasmei moderno informācijas tehnoloģiju izmantošanai savā

darbā.

Bibliotēkām ir jākļūst par galveno

visa veida (zinātniskās/tehniskās, uzņēmējdarbības/finansu,

mācību/uzziņu u.c.) informācijas piegādātāju valstī, ikvienā

apdzīvotā vietā. Elektroniskās un virtuālās bibliotēkas attīstība

nodrošinās visaptverošas lokālās un globālās informācijas

meklēšanas un saņemšanas iespējas ikvienā bibliotēkā, jebkuras

informācijas piegādi pēc lietotāja pieprasījuma, informācijas

pakalpojumu pieejamību attālinātajiem lietotājiem tieši

iedzīvotāju darba un dzīves vietās. Visu valsts bibliotēku

saslēgšana vienotā informācijas tīklā, to sasaiste ar

starptautiskajiem un Latvijas informācijas resursiem ir jāuzskata

par Nacionālās bibliotēkas projekta svarīgāko sastāvdaļu.

Uzdevumi:

Visu Latvijas mācības iestāžu

informa-

tizācija, metodisko materiālu

izstrāde,

skolotāju apmācība, tehnoloģiju

01.01.2004

instalācija, Internet

pieslēgumi

(pakāpeniski)

Augstskolu studiju programmu

pilnveidošana, vispārēja

informācijas

pratības apmācība

01.09.2002

Tālmācības programmu un

pakalpojumu ieviešana

nepārtraukti

Eiropas datorpratības licences

apmācības un iegūšanas iespējas

no 01.04.2001

Latvijas bibliotēku vienotā

01.01.2004

informācijas tīkla izveide

(pakāpeniski)

Informācijas

pakalpojumi un pielietojumi

Pieslēgumi starptautiskajiem

informācijas avotiem un līdz ar to ienākošais starptautiskais

trafiks bija galvenais faktors Internet attīstībai Latvijā

pirmajos gados. Šīs informācijas izmantojamība ir nepārtraukti

augusi, tai pašā laikā vēl straujāk ir audzis dažādu vietējo

informācijas avotu - katalogu un rādītāju, pilno tekstu un attēlu

datu bāzu, WWW lapu u.c. daudzums un to informacionālā vērtība.

Rezultātā šodien vairāk nekā 60% no kopējā Internet

trafika ir Latvijas robežās, pie tam strauji aug no Latvijas

izejošais trafiks, mūsu informācija kļūst arvien interesantāka

starptautiskajai sabiedrībai.

Taču vēl daudz darāms,

nepieciešams turpmāk vēl vairāk uzsvērt daudzveidīgu informācijas

pakalpojumu radīšanu, liela informācijas daudzuma uzkrāšanu un

apstrādi, uzsverot informācijas izmantošanas ekonomiskos un

sociālos ieguvumus un novēršot problēmas, radot informācijas

sistēmas un pakalpojumus latviešu valodā. Neatliekami jāievieš

identifikācijas kartes kā ikviena iedzīvotāja autorizācijas

instruments, kas ļauj viņam piekļūt informācijai, ņemt dalību

visdažādākajos informācijas pielietojumos un saņemt elektroniskā

veidā jebkurus informācijas pakalpojumus, t.sk. finansiālos,

sociālos, bibliotēku u.c. Jāpieņem normatīvie dokumenti un jāveic

citi nepieciešamie pasākumi vispārējai elektronisko dokumentu

ieviešanai apritē, lai Latvijā elektroniskos dokumentus

(ieskaitot izrakstus no datu bāzēm) varētu izmantot ar pilnu

juridisko spēku visa veida tiesisko un finansiālo darbību

veikšanai dažādās jomās, t. sk., E-komercijas un

E-valdības transakcijām.

E-komercija , integrējot

visa veida komerciālās darbības Internet vidē, paaugstinās

Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju globālajā tirgū, stimulēs

jaunu lielas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības veidu

attīstību, radīs jaunas augsti kvalificētas darba vietas, dos

lielas iespējas valsts reģionu attīstībai un mazo un vidējo

uzņēmumu atbalstam. Teledarba principu plaša izplatība nodrošinās

Latvijas apstākļiem būtisku nodarbinātības problēmu risināšanu,

radot iespējas koordinēt darbavietu attīstību starp Rīgu,

pilsētām un lauku rajoniem, minimizējot kvalificēta darbaspēka

aizplūšana uz ārvalstīm, radot invalīdiem ar kustību traucējumiem

iespējas pilnvērtīgi strādāt un integrēties sabiedrībā.

E-valdības pamatprincipu

iedibināšanai jāintensificē megasistēmas veidošana un

elektroniskā dokumentu apmaiņa valsts un pašvaldību institūciju

starpā. Ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam jābūt iespējai saņemt

Internet vidē uz klientu orientētus, personalizētus valsts

sektora informācijas pakalpojumus. Jāizveido valsts sektora

informācijas portāls, kā vienas pieturas pieejas punkts visām

institūcijām un ikvienam pakalpojumam.

Uzdevumi:

ID karte kā universāls pieejas

līdzeklis

informācijas pakalpojumiem

no 01.07.2001

Elektronisko dokumentu izmantošana,

to tiesiskais statuss,

elektroniskais

paraksts, kriptēšana, dokumentu

arhīvs

01.01.2002

E-komercijai labvēlīgas vides izveide,

normatīvās un sociālās problēmas,

patērētāju aizsardzība,

intelektuālais

un rūpnieciskais īpašums u.c.

01.01.2002

E-valdības attīstība, megasistēmas

izveide, elektronisko dokumentu

apmaiņa valsts pārvaldē visos

līmeņos

(transakcijas valdība-valdība,

01.01.2004

valdība-pašvaldība)

(pakāpeniski)

Valsts un pašvaldību sektora infor-

mācijas pakalpojumu pieejamība

Internet vidē (transakcijas

valsts-

01.01.2004

iedzīvotāji, valsts-uzņēmumi)

(pakāpeniski)

Valsts sektora informācijas portāls

01.07.2001

"Latvijas

Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

Ausma

Aldermane, Dace Bebre