5. pants

Birokrātijas un korupcijas

samazināšanai un budžeta līdzekļu izlietošanas efektivitātes

paaugstināšanai atzīt par nepieciešamu izvērst darbus konkursu

organizēšanai valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildei

Internet vidē. Šī uzdevuma izpildei Finansu ministrijai

divu mēnešu laikā izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā

izskatīšanai Ministru kabinetā ar Eiropas Savienības direktīvām

saskaņotu koncepcijas projektu un detalizētu rīcības plāna

projektu koncepcijas īstenošanai.

Ministru prezidenta vietā -

satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Valsts kancelejas direktore

G.Veismane

Sociāli

ekonomiskā programma e-Latvija

Konceptuālās

pamatnostādnes

e-Latvija ir sociāli

ekonomiskā programma, kuras mērķis ir, intensificējot prioritāro

uzdevumu izpildi nacionālās informācijas infrastruktūras

izveidei, palielināt Latvijas tautsaimniecības efektivitāti un

konkurētspēju pasaules tirgū, paātrināt visas sabiedrības un

ikviena indivīda labklājības līmeņa augšanu un tādejādi sekmēt

Latvijas ilgtspējīgu stabilu attīstību. 21. gs. par attīstības

galveno dzinējspēku visās cilvēka darbības jomās kļūst zināšanas,

tās iekļaujas ekonomisko vērtību skalā kopā ar kapitālu,

tehnoloģijām un darbaspēku, lielā mērā aizvietojot materiālus,

enerģētiskos resursus un muskuļu spēku. Cilvēks, kā informācijas

un zināšanu resursa nesējs un glabātājs, kļūst par galveno

faktoru ekonomiskai izaugsmei un vērtību radīšanai.

Nostabilizējoties jaunās

ekonomikas principiem un procesiem, arvien izteiktāki arī par

Latvijas attīstības pamatu kļūst sabiedrības spēja radīt jaunas

zināšanas, izmantot tās ikvienā, arī tradicionālā procesā un

darbībā, sekmējot tautsaimniecības attīstību un vispārējā dzīves

līmeņa celšanos. Līdz ar to vispārēja informācijas pieejamība

(pilnīgums, ātrums, vieglums utt.), spēja informāciju transformēt

zināšanās, informācijas pakalpojumu attīstība un to globāla

savietojamība kļūst par nepieciešamiem priekšnoteikumiem

ekonomisko un sociālo uzdevumu izpildei - ekonomiskās aktivitātes

pieaugumam, jaunu un labi apmaksātu darba vietu radīšanai,

sabalansētai un līdzsvarotai reģionu attīstībai, sociāli

ekonomisko disproporciju izlīdzināšanai, līdzvērtīgu iespēju

radīšanai izglītībai un sociālo vajadzību apmierināšanai.

Minēto priekšnoteikumu īstenošana,

visu moderno informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju iespēju

izmantošana šim nolūkam pilnā mērā ir programmas e-Latvija

būtība:

• veicināt jaunās

ekonomikas pamatnosacījumu, principu un procesu veidošanos,

izplatīšanos un ieviešanu Latvijā;

• radīt ikvienam Latvijas

iedzīvotājam un uzņēmumam iespējas radoši un pilnvērtīgi

piedalīties jaunās ekonomikas procesos;

• sekmēt ikviena indivīda

labklājības līmeņa augšanu, veicināt pilsonisko saskaņu valstī,

sabiedrības ekonomisko un sociālo kohēziju.

Eiropas Padomes Lisabonas sammits

ir definējis Eiropas Savienības attīstības ceļu un mērķus

nākamajai desmitgadei: izveidot konkurētspējīgu un dinamisku

ekonomiku, saliedēt sabiedrību, pilnā mērā izmantojot visas

iespējas ko dod uz zināšanām balstītā jaunā ekonomika un

informācijas tehnoloģijas, īpaši Internet . Praktiskai

virzībai un izvirzīto mērķu sasniegšanai kalpo Eiropas Komisijas

iniciatīva e-Eiropa , kura paredz virkni darbību,

iesaistot attīstības procesā visus sabiedrības locekļus.

Analogu pasaules attīstību paredz

G8 valstu vadītāju Okinavas sanāksmes harta, pasvītrojot

informācijas tehnoloģiju nozīmīgumu notiekošajās globālajās

ekonomiskajās un sociālajās pārvērtībās, kā arī informācijas

sabiedrības sniegtās iespējas ikvienam cilvēkam pilnībā izmantot

savas spējas. Šajos programmatiskajos dokumentos minēti tie paši

Latvijai labi saprotamie mērķi, uzdevumi un to īstenošanas

instrumenti: ekonomikas izaugsme, jaunas un labi apmaksātas darba

vietas, reģionu sabalansēta un vienmērīga attīstība vienlaikus

risinot sociālās problēmas.

Baltijas jūras reģions kopumā

pašlaik ir viens no visdinamiskākajiem rajoniem pasaulē

informācijas sabiedrības veidošanas ziņā. Gan Skandināvijas

valstis, gan Baltijas valstis, gan Sankt Pēterburgas apgabals ir

līderos sev līdzīgu reģionu vidū ne tikai telekomunikāciju un

Internet izplatības ziņā, bet arī modernu informācijas

pakalpojumu un pielietojumu ieviešanā.

Globālie, Eiropas, Baltijas jūras

reģiona ekonomiskie un sociālie procesi tieši vai netieši

iespaido arī mūsu valsts tālāko attīstību, Latvijai šie procesi

ir jāpieņem un aktīvi jāiekļaujas tajos. Latvijas atrašanās

politiski un ekonomiski aktīvā reģionā gan dod stimulus, gan arī

uzliek papildus pienākums, lai mūsu valsts būtu līdzvērtīga citām

reģiona valstīm. Latvijai, kā mazai valstij ar atvērtu ekonomiku

un ierobežotiem resursiem, ir īpaši nozīmīgi integrēties

reģionālajā un globālajā saimnieciskajā sadarbībā, nepārtraukti

paaugstinot mūsu sabiedrības zināšanu līmeni, izveidojot

labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un attīstot modernu

infrastruktūru, pārstrukturējot tautsaimniecību un akcentējot

zināšanu ietilpīgas nozares un inovāciju, iesaistot procesā

ikvienu sabiedrības locekli.

Informācijas sabiedrības

veidošanas process Latvijā nav nulles punktā, pat pašreiz

realizējamie darbi vairs nav pirmsākums Latvijas iekļaušanai

globālajā procesā. Ministru kabinetam 1999.g. akceptējot

Nacionālo programmu Informātika , Latvija jau ir

izdarījusi platu soli definējot savu pieeju valsts

attīstībai.

Programmas izpildei notiek

intensīvs, koordinēts darbs vairākos virzienos. Ir pieņemti un

tiek izstrādāti normatīvie akti procesa regulēšanai. Notiek

integrētās valsts informācijas sistēmas (megasistēmas) izveide un

daudzu tās komponenšu attīstība. Paplašinās vispārpieejamo

informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu klāsts un

paaugstinās to kvalitāte. Dažādie apmācības veidi aptver kā jauno

paaudzi, tā arī jau darba tirgū aktīvo sabiedrības daļu, dodot

katram indivīdam iespēju paaugstināt savu informācijas pratības

līmeni. Latvijas informācijas resursi tiek savietoti ar

starptautiskajām informācijas sistēmām.

Visu Nacionālā programmā

Informātika paredzēto darbu veikšana ir absolūti

nepieciešama, to izpildes rezultātā tiek veidota informācijas

infrastruktūra, informācijas sabiedrības normatīvā, tehnoloģiskā,

informatīvā, zinību bāze. Tālāk uz šī pamata varēs sākt formēt

nākotnes sabiedrību. Vai ar to jau viss ir izdarīts lai valstī

pilnā mērā attīstītos informācijas sabiedrība? Acīm redzot ne, jo

vēl ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja

iekļauties informācijas sabiedrības veidošanā.

Lattelekom operētā publiskā

fiksētā telekomunikāciju tīkla maģistrāles veido optisko kabeļu

un radioreleju līniju sistēma, kurā izmanto sinhronās digitālās

hierarhijas (SDH) pārraides standartu ar pārraides ātrumu 622

Mbit/s vai 155 Mbit/s savienojumā ar pleziohronās digitālās

hierarhijas (PDH) pārraides traktiem ar ātrumu 32, 8 vai 2

Mbit/s. Uz šī transporta tīkla bāzes ir izveidots publiskais datu

pārraides tīkls DataLatvija , kas nodrošina ciparu nomāto

līniju pakalpojumus (pārraides ātrumi 9,6 Kbit/s - 2 Mbit/s),

standarta protokolu X.25 , X.28 , Frame

Relay vai asinhronās pārraides ( ATM ) tehnoloģiju

pakešu komutācijas tīklu datu pārraides pakalpojumus, datoru

tīklu savienošanas ( LAN-to-LAN ) pakalpojumus un

Internet pakalpojumus. Publiskā tīkla klientiem iespējams

pasūtīt integrēto servisu digitālo tīklu ( ISDN ) un

asinhrono digitālo abonenta līniju ( ADSL ) tehnoloģiju

pieslēgumu publiskajam tīklam.

Publiskie mobilo telefonu tīkli

veidoti izmantojot divus standartu sistēmas: analogo

NMT-450 (operators SIA Latvijas Mobilais Telefons -

LMT) un digitālo GSM - 900/1800 (operatori LMT un

Baltcom GSM ). Bāzes stacijas aptver 85% valsts

teritorijas, maģistrālie tīkli veidoti uz Lattelekom tīkla

bāzes vai ar savu radioreleju līniju palīdzību. Publiskā

Internet tīkla pakalpojumus Latvijā nodrošina gandrīz 40

Internet pakalpojumu sniedzēji, galvenokārt tiek izmantota

Lattelekom , mazāk mobilo operatoru vai tiešo radio

pieslēgumu piekļuves infrastruktūra. Kopējā pakalpojumu sniedzēju

starptautisko pieslēgumu kapacitāte 1999. gada beigās bija vairāk

nekā 15 Mbit/s. Eiropas Internet tīkla serveru

reģistrācijas centrā RIPE pašlaik Latvijā reģistrēti 19

tūkstoši Internet serveri, kopējais regulāro

Internet pakalpojumu lietotāju skaits Latvijā sasniedz 120